Pasaulē

Zviedrijas ārlietu ministres Annas Lindas slepkava pirmo reizi atklāti par noziegumu

Jauns.lv

Zviedrijas ārlietu ministres Annas Lindas slepkava Mihailo Mihailovičs svētdien sniedzis plašu interviju laikrakstam "Expressen", pirmo reizi pēc astoņiem gadiem cietumā atklāti runājot par pastrādāto noziegumu, pirmdien vēsta interneta izdevums "The Local".

Zviedrijas ārlietu ministres Annas Lindas slepkava...

32 gadus vecais Mihailovičs atklāja, ka šo slepkavību nav plānojis, bet rīkojies impulsīvi, 2003. gada 10. septembrī ieraugot ministri pie Stokholmas lielveikala "Nordiska Kompaniet".

Viņš kādu laiku sekojis ministrei pa veikala telpām un tad sadūris viņu ar nazi.

Linda no gūtajiem ievainojumiem mira nākamajā dienā.

Nozieguma pastrādāšanas laikā Mihailovičs atradās psihotropo medikamentu iespaidā.

"Es vienkārši devos uz augšu, izvilku nazi, un tas notika. Tas notika tik ātri. Es atceros, ka atmosfēra bija haotiska, bija ļoti pārpildīts, un kāds kliedza - ķeriet viņu. Es atceros, ka bija liela kliegšana," notikušo atsauca atmiņā Mihailovičs.

Neskatoties uz to, ka uzbrukums notika cilvēku pārpildītā veikalā gaišā dienas laikā, Mihailovičam izdevās aizbēgt.

"Tad, kad es aizgāju cauri sānu ieejai, tai pašai, pa kuru es ienācu, es vispirms gāju ļoti lēnām. Tad es iemetu nazi atkritumu tvertnē. (..) Tad es atkal sāku skriet," atklāja Mihailovičs, piebilstot, ka pie teātra iesēdies taksometrā.

"Es redzēju policijas automašīnas, tāpēc tas bija nedaudz dīvaini, ka viņi mani nenoķēra pilsētā. (..) Vēlāk es atskurbu mežā Sēderteljē, kur es aizmetu projām drēbes. Es sēdēju tur mežā un domāju: "Tā ir mana pēdējā brīvības elpa,"" atceras notiesātais.

Tiesas laikā Mihailovičs neizrādīja īpašu nožēlu un skaidri neatklāja arī savus motīvus.

Intervijā "Expressen" viņš noliedza, ka viņu uz slepkavību pamudinājuši Lindas paziņojumi par NATO bombardēšanu Serbijā. Mihailovičs paziņoja, ka ministre par upuri kļuvusi sakritības dēļ un viņš nedēļu pirms tam bija apsvēris uzbrukumu Liberālās partijas politiķim Larsam Leijonborgam.

"Es jutu naidu pret politiķiem, gan zviedru, gan serbu. Visās savās neveiksmēs es vainoju politiķus," viņš atzina.

"Retrospektīvi, es sapratu, ka tā ir vājība, vainot savās neveiksmēs politiķus. Tā nav politiķu vaina, ka cilvēku dzīvē lietas noiet greizi," viņš piebilda.

Mihailovičs arī atzina, ka tikai tēlojis vājprātīgo, lai izbēgtu sodam normāla tipa cietumā.

Jau ziņots, ka sākotnēji Mihailovičs paziņoja, ka izdarīt noziegumu viņu mudinājušas iekšējas balsis.

Tagad Mihailovičs sakās pieņēmis faktu, ka viņu, visticamāk, nekad neatbrīvos, un ir samierinājies ar savu likteni.

"Man par visu nevar piedot. Kad pienāks laiks, es nonākšu ellē," viņš piebilda.

LETA

Tēmas