Einšteina relativitātes teorija izrādījusies aplama
Pasaulē

Einšteina relativitātes teorija izrādījusies aplama

Jauns.lv

Viens no fizikas pamatlikumiem un Einšteina relativitātes teorijas stūrakmeņiem – ka nekas nespēj kustēties ātrāk par gaismas ātrumu – izrādījies nepatiess.

Einšteina relativitātes teorija izrādījusies aplam...
Lielais Hadronu paātrinātājs.
Lielais Hadronu paātrinātājs.

Zinātniekiem vienā no pasaules vadošajām laboratorijām ceturtdien izdevies pierādīt, ka ģēnijs ir kļūdījies un jaunais atklājums, ja tas izrādīsies patiess, būtiski mainīs līdzšinējos visuma pamatlikumus un priekšstatus par tiem.

Starptautiska ekspertu komanda ir paziņojusi, ka viņiem izdevies Lielajā Hadronu paātrinātājā fiksēt subatomiskas daļiņas, sauktas par neitrīno, kas spēj kustēties ar ātrumu, kas pārsniedz gaismas kustību.

Zinātnieku runasvīrs Antonio Ereditato paziņojis, ka viņiem ir augsts pārliecības līmenis par iegūto rezultātu patiesumu. „Mēs tos pārbaudījām vairākas reizes”, apgalvo zinātnieks. Tomēr, lai būtu pilnīgi pārliecināti, zinātnieki savu atklājumu lūgs pārbaudīt citiem fiziķiem.

Einšteina 1905.gadā postulētā Speciālās relativitātes teorija, saskaņā ar kuru gaismas ātrums ir „kosmiskā konstante” – ir fizikas pamatakmens. Jaunais atklājums varētu būtiski mainīt mūsu priekšstatu par visumu un varētu nozīmēt pat to, ka ceļošana laikā ir iespējama.

Kustēšanās ātrāk par gaismu ir kaut kas, kam, saskaņā ar Einšteina teoriju un slaveno vienādojumu E=mc2 nebūtu jānotiek. Bet vismaz pagaidām zinātnieki vēl nesteidzas pārrakstīt grāmatas.

Stīvens Pārkss no Fermilab Čikāgas zinātniskās laboratorijas stāsta: „Tas ir šoks. Atklājums radīs mums pamatīgas problēmas, par to nav šaubu – ja vien tas izrādīsies patiess.”

Tomēr, pat ja rezultāti izrādīsies patisi, tie nemainīs to, kā mēs dzīvojam vai to, kā darbojas mūsu pasaule. Tomēr, atklājums fundamentāli mainīs mūsu sapratni par to, kā darbojas visums. Līdz šim Einšteina teorija darbojās nevainojami un bija modernās fizikas pašos pamatos.

Lielajā Hadronu paātrinātājā fiksētā neitrīno kustība par 60 nanosekundēm pārsniedza gaismas ātrumu. Pieļaujamais mērījumu kļūdas „koridors” ir tikai 10 nanosekundes (nanosekunde ir viena miljardā sekundes daļa).

Kopš šokējošā atklājuma pagājuši jau vairāki mēneši, ko zinātnieki pirms rezultātu publiskošanas pavadījuši vairākas reizes atkārtojot eksperimentu, lai pārliecinātos par rezultātu patiesumu.

Zīmīgi, ka 2007.gadā Fermilab zinātniskā komanda fiksēja līdzīgu daļiņu kustības ātrumu, bet lielā rezultātu kļūdas koeficienta dēļ rezultāti netika zinātniski apstiprināti.


Kasjauns.lv/Foto: AFP/LETA/Bulls Press