Startējusi nesējraķete ar ASV Marsa izpētes robotu

"The Curiosity", kas oficiāli tiek dēvēts par Marsa Zinātnisko laboratoriju (MZL), ir aprīkots ar videokamerām un sarežģītu mehānisko instrumentāriju Sarkanās planētas iežu paraugu analīzei, un tas izmaksājis 2,5 miljardus dolāru, kas ir vislielākā summa, kāda līdz šim atvēlēta līdzīgu iekārtu būvei.

Nesējraķete, kurai kosmosā jānogādā 899 kilogramus smagā MZL, startēja plkst. 10.02 (plkst. 17.02. pēc Latvijas laika).

"Tā ir Marsa pētnieku sapņu mašīna" atzīst MZL projekta zinātnieks Ašvins Vasavada. "Šī ir jaudīgākā zinātniskās izpētes iekārta, kādu mēs jebkad esam nosūtījuši izplatījumā. Mēs esam ārkārtīgi aizrāvušies."

Paredzēts, ka MZL pētīs Geila krāteri, kas atrodas nedaudz uz dienvidiem no Marsa ekvatora. Plānotajā izpētes apvidū ir dažāds iežu sastāvs, bet nevienmērīgais reljefs ļaus iegūt paraugus dažādos augstumos.

Taču vispirms mobilo robotu sagaida 570 miljonus kilometru garš ceļojums, kas ilgs aptuveni astoņarpus mēnešus.

MZL nosēšanās uz Marsa virsmas plānota 2012. gada augustā.

ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) "The Curiosity" misiju uzskata par viduspunktu pašreizējā Marsa izpētes fāzē, kuru 1976. gadā ievadīja kosmosa kuģa "Viking" nosēšanās uz Sarkanās planētas virsmas un kurai vajadzētu noslēgties ar pilotējamu lidojumu, kas varētu notikt šī gadsimta trīsdesmitajos gados.

Šīs misijas mērķis nav meklēt uz Marsa dzīvību, bet drīzāk gan pierādījumus, ka tā kādreiz varētu būt tur pastāvējusi.

Informācija par Saules sistēmas ceturtās planētas apdzīvojamību, kuru MZL nosūtīs atpakaļ uz Zemi, varētu būt ļoti svarīga NASA turpmākās izpētes programmas izstrādei.

LETA