Aviokatastrofā bojāgājušo Krievijas armijas ansambļa tuvinieki izmisuši: viņus grib apglabāt necienīgi un "pa kluso"
Aviokatastrofā bojāgājušo Aleksandrova vārdā nosauktā Krievijas armijas dziesmu un deju ansambļa mākslinieku tuvinieki uzskata, ka Krievijas Aizsardzības ministrija viņu mīļos grib apglabāt pa kluso bez pienācīgas atvadu ceremonijas.
Pasaulē

Aviokatastrofā bojāgājušo Krievijas armijas ansambļa tuvinieki izmisuši: viņus grib apglabāt necienīgi un "pa kluso"

Jauns.lv

Zemes klēpī joprojām vēl nav guldīti Aleksandra Aleksandrova vārdā nosauktā Krievijas armijas dziesmu un deju ansambļa mākslinieki, kuri 25. decembrī gāja bojā aviokatastrofā. Krievijas Aizsardzības ministrija viņus grib apbērēt „klusi un nemanāmi”, kas neapmierina bojāgājušo tuviniekus.

Aviokatastrofā bojāgājušo Krievijas armijas ansamb...

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka 25. decembrī Melnajā jūrā iekrita Krievijas Aizsardzības ministrijas lidmašīna TU-154, kurā uz Sīriju lidoja Aleksandrova vārdā nosauktā Krievijas armijas dziesmu un deju ansambļa, lai tur dislocētajiem Krievijas karavīriem sniegtu Jaungada koncertu. Katastrofā gāja bojā 92 cilvēki, no kuriem vairums – 64 bija Aleksandrova ansambļa mākslinieki, tāpat bojāgājušo vidū bija deviņi žurnālisti, astoņi karavīri, Kremļa cilvēktiesību padomes locekle Jeļizaveta Gļinka un apkalpes locekļi.

Lai arī vairums bojāgājušo mirstīgās atliekas no jūras izvilktas (pēc Krievijas oficiālo iestāžu ziņām – atpazīti 70 līķi), viņi joprojām nav guldīti zemes klēpī. Bēres apņēmusies organizēt Aizsardzības ministrija, bet bojāgājušo tuvinieki nav mierā ar ministrijas nostāju, kura grib mirušos apglabāt klusi un nemanāmi, bez liekas publicitātes. Tāpat ministrija joprojām putrojas un nevar nosaukt bēru jeb atvadu ceremonijas datumu, kas izraisījis lielu bojāgājušo tuvinieku neapmierinātību, raksta meduza.io.

„Aizsardzības ministrijas viņus grib aprakt pa ātro un visu aizmirst”

Kāda bojāgājušā mākslinieka atraitne Nadežda Stoļara meduza.io teica, ka radinieki konfliktē ar Aizsardzības ministrijas ierēdņiem, kuri pretojas „pilnvērtīgai atvadu ceremonijai”. Tāpat līdz šim pat konkrēti nav noteikts atvadu ceremonijas datums. 11. janvārī radiniekiem pavēstīja, ka tā notiks 14. janvārī, bet dienu vēlāk, ka 16. vai 17. janvārī.

45 zārkus ar bojāgājušo mākslinieku mirstīgajām atliekām plānots atvest pie Aizsardzības ministrijas kompleksa ēkas, kur arī notikšot „neliela publiska un reliģiska ceremonija”.

Paši radinieki gan uzskata, ka bēru ceremonijai jābūt daudz svinīgākai un publiskai, tai jānotiek nevis uz ielas vai parkā, bet gan dievnamā. Pat pats Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils tam esot piekritis, bet viņš esot teicis, ka gaidot „komandu” no augšas, respektīvi – Aizsardzības ministrijas vadības. Stoļara pauž savu sašutumu: „Kas devis tiesības Aizsardzības ministrijai komandēt reliģiskās atvadu ceremonijas norisi? Mirušie vairs nav karavīri un mākslinieki, bet gan mūsu bojāgājušie tuvinieki. Par to, ka ministrija uzņēmusies atbildību par bērēm un tās apmaksās, paldies. Bet viņiem nav tiesību regulēt, kā radinieki grib cienīgi atvadīties no bojāgājušajiem! Mūsu mērķis ir viens – cilvēcīgi un cienīgi atvadīties, bet Aizsardzības ministrijai ir cits mērķis – pa ātro visus aprakt un visu aizmirst, lai neviens pat pakaļ neiepīkstētos.”

Atraitne Stoļara arī ir šokēta par Aizsardzības ministrijas ierēdņu cinisko attieksmi, Kad viņa Aizsardzības ministrijas Kultūras departamenta pienākumu izpildītājam Sergejam Fraļcevam prasījusi, kā norit glābšanas darbi katastrofas vietā, viņš viņu aicinājis neuztraukties un noburkšķējis: „Varbūt viņus visus tur jau zivis apēdušas”.

Viens no bojāgājušo draugiem Jurijs Mihaiļuks meduza.io par iecerēto atvadu ceremoniju teica: „Viņi ir pelnījuši atvadas Maskavas centrālajā dievnamā. Visa pasaule viņus zināja, bet tagad viņus taisās apbērēt klusu uz ielas un aukstumā. Tas nav pareizi.”

Krievijas ideoloģijas ierocis

Aleksandra Aleksandrova vārdā nosauktais Krievijas armijas dziesmu un deju ansamblis darbojas kopš 1928. gada. Padomju mūziķa Aleksandrova vārdā tas nosaukts 1949. gadā. Jāatgādina, ka Aleksandrs Vasiļjevičs Aleksandrovs ir PSRS himnas autors. Ansambļa repertuārā ir 2000 skaņdarbi, starp kuriem ir tautas dziesmas un dejas, klasikas darbi, arī pārveidotas ārzemju roka un popmūzikas dziesmu versijas. Ansamblis tiek uzskatīts par Kremļa ideoloģijas nesēju – Krievijas maigās varas ieroci. Aviokatastrofā pārsvarā bojā gāja trešdaļa ansambļa dalībnieku, to skatā arī to vadītājs - Valērijs Halilovs

Pēc sērām ansamblis atkal atguvies, izsludinājis jaunu dalībnieku uzņemšanu un savu nākamo uzstāšanos ieplānojis Kremļa kongresu pilī 23. februārī – Krievijas aizstāvju dienas (agrāk - PSRS armijas svētku) svētku koncertā.

Cilvēki Krievijā ar ziediem un svecītēm piemin aviokatastrofas upurus

Glābēji savāc Krievijas militārās lidmašīnas atlūzas

Atrod TU-154 melnās kastēs

Aviokatastrofā iet bojā trešdaļa Aleksandrova ansambļa sastāva

Kasjauns.lv/Foto: ITAR-TASS/Scanpix/LETA, AFP/Scanpix/LETA, Sputnik/Scanpix/LETA