Zinātnieki atrod pārsteidzošu liecību par dzīvības rašanos uz Zemes
Austrāliešu zinātnieki ceturtdien paziņojuši, ka dzīvība uz Zemes varētu būt vēl senāka, nekā iepriekš uzskatīts, jo atrastas 3,7 miljardus gadu senas fosilijas.
Akmeņos saglabājušās fosilijas, kas tika atrastas izkusušā Grenlandes ledāja daļā, ir par 220 miljoniem gadu senākas nekā līdz šim par senākajām uzskatītās fosilijas.
Atradums pierāda, ka tikai dažus simtus miljonu gadu pēc Zemes rašanās uz planētas aizsākusies dzīvība, norāda galvenais pētnieks Alens Natmens no Volongongas universitātes.
Fosilijas ir vienu līdz četrus centimetrus lielas.
Jaundienvidvelsas Universitātes ģeoloģijas profesors Mārtins Džulians van Kranendonks norāda, ka atklājums varētu palīdzēt dzīvības meklējumos uz Marsa. Tiek uzskatīts, ka uz "sarkanās planētas" kādreiz bijis ūdens un pastāvējusi atmosfēra - labvēlīgi apstākļi, lai tur rastos un savairotos baktērijas.
"Tas ir nozīmīgi, jo pirms 3,7 miljardiem gadu uz Marsa bija mitrums un varbūt pat okeāni un tā tālāk. Ja dzīvība uz Zemes attīstījās tik ātri, ka radās stromatolīti, tad atrast dzīvības pazīmes uz Marsa varētu būt vienkāršāk," Natmens sacīja aģentūrai AFP. "Tā vietā, lai analizētu tikai ķīmiskās īpašības, mēs Marsa attēlos varētu meklēt fosilijas."
2006.gadā tika atrastas līdz šim senākās zināmās fosilijas. To vecums lēsts ap 3,4 miljardiem gadu.
Jaunais pētījums publicēts akadēmiskajā žurnālā "Nature".
