ES komisāre: Grieķijas izstāšanās no eiro zonas nebūs nāves spriedums monetārajai savienībai
Ja Grieķija izstāsies vai tiks izslēgta no eiro zonas, tas neizraisīs Eiropas Monetārās savienības sabrukumu, paziņojusi Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Nēli Krūsa.
"Ja kāda valsts pametīs eiro zonu, tā nebūs vilciena katastrofa. Joprojām tiek skandēts – ja kāda valsts izstājas vai tai tiek pieprasīts izstāties [no eiro zonas], tad sabrūk visa struktūra. Tas vienkārši neatbilst patiesībai," viņa sacīja intervijā, kas publicēta otrdien Nīderlandes laikrakstā "Volkskrant".
Uzsverot, ka neatbalsta Grieķijas izstāšanos no eiro zonas, Krūsa tomēr asi kritizēja Grieķijas varas institūcijas par nepietiekamu labo gribu, īstenojot parādu krīzes apkarošanas pasākumus. "Mēs negribam, mēs nevēlamies – šādi izteikumi sāk kļūt par grieķu mantru," teica komisāre, raksturojot Grieķijas nostāju ekonomikas reformu jomā.
"Nav garantijas, ka Grieķija dodas pareizajā virzienā," pauda komisāre. Pēc viņas sacītā, Grieķijas valdības līdz šim īstenotās reformas ir diezgan tālas no vēlamajām.
Tikmēr Grieķijā otrdien notiek 24 stundas ilgs ģenerālstreiks, kura dalībnieki protestē pret jauniem taupības pasākumiem, kurus pieprasa Eiropas Savienība un Starptautiskais Valūtas fonds. Skolās, ministrijās, slimnīcās un bankās darbs notiek minimāli, paralizēts sabiedriskais transports, izņemot aviosatiksmi.
Jau vairākus mēnešus Grieķijas partnervalstis ir paudušas sašutumu, ka Atēnas nepilda solījumus attiecībā uz valsts aktīvu privatizāciju, kā arī nepieliek pūles, lai apkarotu korupciju un samazinātu birokrātiju nodokļu iekasēšanas jomā.
Starptautiskie aizdevēji ES un Starptautiskais Valūtas fonds ir pieprasījuši par 20% samazināt minimālo algu, kuras apmērs Grieķijā sasniedz 750 eiro (527 latus), par 15% samazināt piemaksas pie pensijām un atlaist no darba 15 tūkstošus sabiedriskajā sektorā strādājošo, lai samazinātu milzīgo ierēdņu armiju.
Grieķijai 20.martā ir jāatmaksā savu obligāciju turētājiem 14,5 miljardi eiro (10 miljardi latu). Ja līdz šim laikam valsts nedabūs starptautiskā aizdevuma kārtējo porciju, tā piedzīvos bankrotu.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas līderis Nikolā Sarkozī pirmdien kopīgā preses konferencē paziņoja, ka grieķi ES naudu dabūs tikai tad, ja pildīs savus solījumus reformu īstenošanas jomā.
Grieķija mēģina pabeigt trīs nedēļas ilgušās sarunas ar aizdevējiem un privātajiem kreditoriem, lai izvairītos no bankrota, kas varētu iedragāt ne vien eiro zonas, bet visas pasaules ekonomikas atkopšanos. Līdz šim sarunās vienošanos panākt nav izdevies.
