Eksperti: katoļu mācītājiem un mūķenēm stresa dēļ draud pārdegšana
Stresa mocītajiem, vientuļajiem un bieži nomelnotajiem katoļu mācītājiem un mūķenēm draud "emocionāla pārdegšana", tāpēc viņiem nenāktu par ļaunu psiholoģiska palīdzība, šonedēļ neparastā konferencē apgalvoja eksperti.
Salēziešu ordeņa universitātē Romā rīkotājā konferencē "Mācītāji uz kušetes" piedalījās aptuveni 200 mācītāju un mūķeņu, kuri aizpildīja detalizētu aptaujas anketu par to, ar kādām psiholoģiskām problēmām, viņuprāt, saskaras garīdznieki.
Britu zinātnieks Leslijs Frensiss, kurš pētījis garīdzniecību Austrālijā un Lielbritānijā, teica, ka 59 procenti aptaujāto esot intraverti un priekšroku dodot zinātnei vai pašapcerei, nevis kontaktiem ar citiem cilvēkiem.
Frensiss uzskata, ka mācītājus un mūķenes nogurdinot citu garīdznieku augstās prasības, turklāt viņi vīlušies sabiedrībā, kas neatzīst baznīcas sludinātās vērtības.
Daudzi konferences dalībnieki atzina, ka grūtībās nonākušie garīdznieki, kas meklē psihologa palīdzību, sastopas ar nosodījumu.
Mācītājs un psihoterapeits Džuzepe Krea uzskata, ka mācītāji iegrimuši darbā "par 150 procentiem" un riskē piedzīvot "emocionālu izdegšanu". Viņi esot tik apmāti ar savu darbu, ka varot zaudēt skaidru skatījumu un krist pašapmierinātībā un godkārē.
Jezuītu mācītājs Hanss Zolners, kurš pirms mēneša organizēja vēl nebijušu konferenci par garīdznieku vardarbību pret bērniem, uzskata, ka mācītāju "psiholoģiskās un garīgās dimensijas" sabalansēšana palīdzētu risināt šādas problēmas.
Diskusijas uzjundīja itāļu režisora Nannī Moreti pagājušā gada filma "Habemus Papam", kurā jaunievēlēts pāvests vērsās pēc psihologa palīdzības un tika slepeni ārstēts pēc nervu sabrukuma.
Konferences dalībnieki arī norādīja uz sieviešu sekundāro lomu katoļu baznīcā un ieteica mācītājiem vairāk kontaktēties ar sieviešu dzimuma skolotājām, lai tie kļūtu atvērtāki pret dažādību.
Seminārā apsprieda to, kā mācītājiem rīkoties, ja garīgās palīdzības meklētājs dod seksuālus mājienus vai vajadzētu nosodīt mūķeni, kas aizrāvusies ar alkoholu, un vai stingri garīdznieki augstākajos amatos nospiež jaunākos kolēģus.
"Ja Āfrikā mācītājs dodas pie psihologa, pārējie viņu uzskata par traku un distancējas," ziņu aģentūrai "AFP" pastāstīja anonīms afrikāņu garīdznieks. "Par mums raksta mediji, bet mēs taču arī esam cilvēki. Pie kā vērsties mums?"
Vēsturniece un Vatikāna laikraksta "Osservatore Romano" žurnāliste Lučeta Skarafija teica, ka esot satikusi iedvesmojošus jauniešus, kas mācās par garīdzniekiem, taču vēlāk nespēj iekļauties baznīcas "ekstrēmi konformistiskajā pasaulē". Viņa uzskata, ka katoliskā kultūra ir ļoti noslēgusies sevī.
Tā vietā, lai lasītu par ģimeni un kristiešu seksualitāti, Skarafija nākamajiem mācītājiem iesaka pievērsties karstasinīgiem romāniem par dzīvi. "Daudz noderīgāk būtu pārzināt seksuālās revolūcijas vēsturi," viņa piebilda.
