ECT apmierināta ar Timošenko medicīnisko aprūpi
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) piektdien apliecināja, ka ir apmierināta ar to, kādu medicīnisko aprūpi saņem apcietinātā bijusī Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko, vienlaikus norādot, ka šajā lieta vēlas saņemt plašāku informāciju.
Tiesa arī norādīja, ka patur sev tiesības lietu izskatīt no jauna.
Tiesa arī lūdza Kijevu "sniegt papildu novērojumus jautājumā par pieļaujamību un lietas kontekstu, arī attiecībā uz piespiedu pārvietošanu 2012.gada 20.aprīlī un pastāvīgo novērošanu, kādai sūdzības iesniedzēja esot pakļauta".
Strasbūras tiesa martā pieprasīja "Timošenko garantēt piemērotu medicīnisko aprūpi atbilstošā institūcijā". Tiesa apliecināja, ka, spriežot pēc jaunākajiem konstatējumiem, Ukraina rīkojas "atbilstoši šiem nosacījumiem".
Tomēr tiesa noraidīja Timošenko aprīlī iesniegto lūgumu, lai Ukrainas valdībai tiktu pieprasīts dot atļauju viņai ārstēties Vācijā.
Pagājušā gada oktobrī Timošenko tika piespriests septiņu gadu cietumsods par Ukrainai neizdevīga gāzes piegāžu līguma noslēgšanu ar Krieviju, bet viņai varētu tikt piespriesti vēl 12 gadi cietumā, ja tiesa atzīs viņu par vainīgu jaunos apsūdzības punktos.
Šīs apsūdzības saistītas ar fondu līdzekļu piesavināšanos 405,5 miljonu dolāru (aptuveni 217 miljonu latu) apmērā laikā, kad Timošenko vadīja uzņēmumu "Ukrainas vienotās enerģētikas sistēmas".
Pirmo tiesas spriedumu Timošenko ir apstrīdējusi, tomēr notiesāšana vēl citās apsūdzībās ievērojami apgrūtinātu bijušās premjeres un viņas atbalstītāju cīņu par viņas atbrīvošanu.
Kā jau vēstīts, Timošenko jautājuma dēļ Kijeva nonāk aizvien dziļākā starptautiskā izolācijā, jo virkne Eiropas valstu un institūciju līderu nolēmuši neapmeklēt Ukrainu.
Tostarp Ukrainā 28.oktobrī gaidāmas parlamenta vēlēšanas, un atbilstoši jaunākajiem aptauju datiem līderpozīcijās atrodas Timošenko vadītā "Batkivščina", kas apsteidz prezidenta Viktora Janukoviča vadīto Reģionu partiju.
Vēlētāju vidū, kas ir izlēmuši, par kuru politisko spēku balsot vēlēšanās, par "Batkivščinu" gatavi balsot 28,6%, bet Reģionu partiju - 28,2%, liecina Kijevas Starptautiskā socioloģiskā institūta no 14. līdz 26.aprīlim veiktās aptaujas dati.
Par proeiropeisko Vitālija Kļičko partiju UDAR savas balsis gatavi atdot 10,6% izlēmušo vēlētāju, 8,5% - par komunistiem, bet 5,1% - par nacionālistu partiju "Brīvība".
Tiesa gan, ceturtā daļa vēlētāju vēl nav izlēmusi, par ko balsot.
LETA
