Eiropas Savienība noslēdz policijas misiju Bosnijā

ES policijas misija Bosnijā un Hercegovinā (EUPM) ieradās 2003.gadā, lai aizstātu ANO misiju un palīdzētu stabilizēt situāciju valstī pēc Balkānu kara.

"Mēs esam spēlējuši būtisku lomu, uzlabojot drošības situāciju Bosnijā-Hercegovinā. Mēs esam lepni, ka pirmo reizi vēsturē ir panākts vienmērīgs pārejas process," teikts EUPM vadītāja Štefana Fellera paziņojumā.

ES policijas misija, kas gādāja par kārtības nodrošināšanu valstī un vietējo spēku apmācīšanu, savu kulminācijas punktu sasniedza 2004.gadā, kad misijas ietvaros strādāja 880 policisti. Vēlāk tās sastāvs pakāpeniski saruka, un pēdējā laikā misijā ietilpa 80 policisti.

ES vēl joprojām Bosnijā-Hercegovinā paliek militārā misija EUFOR ALTHEA.

Bosnijas 1992.-1995.gada karš starp horvātiem, musulmaņiem un serbiem prasīja aptuveni 100 000 dzīvības un puse no 4,4 miljoniem iedzīvotāju bija spiesti pamest savas mājas.

Galvaspilsēta Sarajeva piedzīvoja 44 mēnešus ilgu aplenkumu, kura laikā Bosnijas serbi nogalināja 12 000 cilvēku, ieskaitot 1500 bērnu.

Bosnijas serbi vajāja un nogalināja musulmaņus un horvātus, lai izskaustu viņus no teritorijas, kuru uzskatīja par savu.

1995.gada jūlijā serbu spēki ieņēma ANO administrēto anklāvu Srebrenicu un nogalināja aptuveni 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Tas pamudināja iejaukties NATO spēkus.

Starptautiskā tiesa un ANO kara noziegumu tribunāls Hāgā ir kvalificējuši Srebrenicas asinspirti kā genocīda formu.

Srebrenicas asinspirts mērķis Bosnijas kara pēdējā vasarā bija izbeigt musulmaņu pretestību šai apvidū un gādāt, lai neviens nevarētu atprasīt serbiem viņu ieņemto zemi un mājas.

Sarajevas aplenkums un Srebrenicas slaktiņš tiek uzskatīti par šausminošākajiem notikumiem Bosnijas kara laikā un par asiņainākajiem kara noziegumiem Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām.

Abi Bosnijas serbu politiskie un militārie līderi Radovans Karadžičs un Ratko Mladičs tiek tiesāti ANO Starptautiskajā kriminālnoziegumu tribunālā bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY).

1995.gada novembrī Bosnijas musulmaņu prezidents Alija Izetbegovičs, Horvātijas prezidents Franjo Tudžmans un Serbijas prezidents Slobodans Miloševičs piekrita ar ASV starpniecību Deitonā, Ohaio štatā, panāktajam miera līgumam, ar kuru Bosnija tika sadalīta divās daļās - musulmaņu un horvātu federācijā Bosnijā un Hercegovinā un Bosnijas Serbu republikā.

Lai gan Deitonas līgums atnesa mieru, tas nostiprināja arī etnisko dalījumu, kas Bosnijā un Hercegovinā pastāv vēl šodien. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība, un Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.

LETA