Igaunijā vēršas plašumā milzu kailgliemežu invāzija
Igaunijā vēršas plašumā Spānijas kailgliemežu invāzija, vēsta Igaunijas raidkorporācija ERR.
Spānijas kailgliemeži (Arion lusitanicus) lielākajā Eiropas daļā ir nozīmīgs lauksaimniecības kaitēklis un invazīva suga.
Pirmo reizi oranžie milzu gliemji Igaunijā atklāti 2008.gadā, kad Pērnavā atrasti daži īpatņi. Bet tagad gliemezis sācis izplatīties Igaunijas mežos.
Spānijas kailgliemeži var izaugt līdz 15 centimetrus gari un tie rada lielus draudus lauksaimniecības augiem, kā arī vietējām sugām.
Spānijas kailgliemežu invāzija radījusi nopietnu ekonomisku kaitējumu Skandināvijas lauksaimniecībai.
Igaunijas Vides informācijas centra pārstāvis Ūdo Tims norādīja, ka šogad gliemeži manīti mežos ap Pērnavas lidostu, kā arī Tallinas tuvumā.
Tims pauda pārsteigumu, ka Spānijas kailgliemezis vēl nav valstī oficiāli pasludināts par invazīvu sugu, kas ļautu izstrādāt to iznīcināšanas programmu.
Spānijas kailgliemeži gadā izdēj 200 līdz 300 olas, no kurām labvēlīgos apstākļos var izaug liela populācija.
Spānijas kailgliemeži ir ļoti izplatīti Skandināvijas valstīs, un tie prot ātri pielāgoties jauniem apstākļiem. Piemēram, Helsinkos tie izplatījās pāris gadu laikā.
Kā jau ziņots, 2009.gadā Spānijas kailgliemeži atrasti arī Latvijā.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Malakologu biedrības speciālists Edgars Dreijers, Pastendes iedzīvotāji uz Latvijas Universitāti atveduši vairākus desmitus gliemju.
Spānijas kailgliemezis ir raksturīgs Vidusjūras reģionam, kur tam ir dabiskais izplatības apgabals. Pagājušā gadsimta laikā šai sugai sākās strauja ekspansija un areāla paplašināšana ziemeļu virzienā. Nokļuvis jaunās dzīvotnēs, Spānijas kailgliemezis tajās savairojās masveidā un kļuva par nopietnu kaitēkli.
Kad pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados šī suga bija sasniegusi Vāciju, kļuvis skaidrs, ka tā savu areālu uz ziemeļiem turpinās vēl palielināt, nokļūstot līdz pat Latvijai. 2008.gadā šī suga tika konstatēta Igaunijā un Somijā.
Spānijas kailgliemezis barojas ar dažādu augu sugu zaļajām daļām, kā arī citiem gliemežiem. Sava lielā skaita un ēdelības dēļ tie var nodarīt jūtamu kaitējumu lauksaimniecības kultūrām.
Latvijā šī suga ir jauna un var paredzēt, ka tā turpinās izplatīties un tuvākos gados nāks klāt arvien jaunas to mītnes vietas. Izplatības turpināšanos var gaidīt arī tādēļ, ka šai sugai mūsu reģionā nav dabisko ienaidnieku.
Speciālists stāstīja, ka līdzekļu, kā cīnīties pret gliemjiem, nav daudz, turklāt tie ir ļoti indīgi. Viņš ieteica iedzīvotājiem mēģināt izkaisīt granulas, kas satur metaldehīdu un nopērkamas dārzkopības veikalos. Gliemjus var apsmidzināt ar 1% vara vitriola šķīdumu, no kā gliemji iet bojā. Dārzeņus un augļus pēc vara vitriola izsmidzināšanas obligāti ir jānomazgā pirms lietošanas uzturā.
Spānijas kailgliemezis ir tumši brūnā vai sarkanbrūnā krāsā, tā garums ir no pieciem līdz pat 15 centimetriem. Kailgliemeža mēle atgādina nelielu rīvīti. Tas ēd visu, ko ar mēli var sasmalcināt, piemēram, augus, bet parasti tie labprātāk barojas ar jau beigtiem dzīvniekiem.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti skaidro, ka cīņa ar tiem būs atkarīga no nodarīto bojājumu pakāpes. Līdz šim Latvijā nav reģistrēti efektīvi augu aizsardzības līdzekļi šo gliemežu ierobežošanai, un to reģistrācija ir ļoti aktuāla.
Ārzemēs bioloģiskai ierobežošanai izmanto speciālos nematožu preparātus. Tiek rekomendētas gan mehāniski ierobežojošas pretgliemju žogbarjeras, gan izķeršana rūgstoša alus lamatās. Gliemju iznīcināšanai tiek audzētas Indijas skrejpīles.
LETA
