Pasaulē

Parādos slīgstošajā Katalonijas apgabalā bez algām var palikt slimnīcu un pansionātu darbinieki

Jauns.lv

Parādos slīgstošajā Spānijas Katalonijas apgabalā bez algām var palikt slimnīcu, veco ļaužu pansionātu un citu sociālo institūciju darbinieki, jo vietējā valdība otrdien atzina, ka tas rīcībā neesot pietiekamu līdzekļu šo iestāžu finansēšanai.

Parādos slīgstošajā Katalonijas apgabalā bez algām...

Apgabala valdība paziņoja, ka šāda situācija izveidojusies, jo tai radušās likviditātes problēmas, kuras plānots atrisināt nākammēnes.

Valdība arī neminēja, cik liela nauda netiks piešķirta sociālajām iestādēm, taču avīze "El Pais" vēstīja, ka runa ir par finansējumu 400 miljonu eiro (aptuveni 280 miljonu latu) apmērā.

Katalonijas sociālo pakalpojumu asociāciju konfederācija brīdināja, ka finansējuma apturēšanas dēļ darba algas par jūliju varētu nesaņemt aptuveni 100 tūkstoši strādājošo, kas nodarbināti slimnīcās, pansionātos un citās sociālajās iestādēs, kuru darbība tiek finansēta no reģionālā budžeta.

Katalonija, kas nodrošina aptuveni ceturto daļu no Spānijas kopējās ekonomiskās aktivitātes, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka apsver iespēju prasīt finanšu palīdzību no Spānijas centrālās valdības jaunizveidotā 18 miljardu eiro (aptuveni 13 miljardu latu) vērtā fonda, kas tapis, lai palīdzētu grūtībās nonākušajiem valsts reģioniem.

Saņemtas ziņas, ka naudu no šā fonda grasoties lūgt vēl divi citi finanšu grūtības nonākuši Spānijas apgabali Valensija un Mursija.

Tieši 17 autonomie apgabali lielā mērā vainojami pie Spānijas pašreizējām ekonomiskajām problēmām, kuru dēļ ir radušās bažas par Madrides iespējamu maksātnespēju. Pēc nekustamo īpašumu burbuļa pārsprāgšanas 2008.gadā Spānijas pašvaldībām un reģionālajām valdībām izveidojās milzīgi parādu apmēri.Pašlaik centrālā valdība izdara spiedienu uz ietekmīgajiem apgabaliem, kam ir lielas pašnoteikšanās tiesības, lai panāktu, ka tie seko centrālās valdības piemēram un savu finanšu uzlabošanai samazina tēriņus.

Līdzās bažām par Spānijas iespējamu maksātnespēju nesen izcēlās satraukums, ka bankrotu varētu piedzīvot Itālijai piederošā Sicīlijas sala, kas jau nodēvēta par Itālijas Grieķiju.

Itālijas laikraksts "La Stampa" pagājušajā nedēļā vēstīja, ka uz bankrota sliekšņa esot desmit lielas valsts pilsētas, tostarp Milāna, Neapole, Palermo un Turīna, un ekonomiskā situācija valstī esot tik slikta, ka daudzās Itālijas pašvaldībās pēc vasaras brīvdienām vairākās vidusskolās finansējuma trūkuma dēļ varētu neatsākties mācības.

BNS