Ledus daudzums Arktikā - mazākais kopš novērojumu sākšanas
Ledus klātās platības Arktikā augustā samazinās tik strauji kā nekad iepriekš kopš šādu mērījumu sākšanas 1979.gadā, liecina Kolorādo universitātes Nacionālā sniega un ledus datu centra publicētā informācija.
Ledāju platība Arktikā patlaban ir mazāka nekā 2007.gadā, kad tika reģistrēts visu laiku mazākais ledus daudzums - 2007.gada 16.septembrī ledus klātās teritorijas izmērs saruka līdz 4,13 miljoniem kvadrātkilometru. Ja pašreizējā tendence turpināsies, šā gada septembrī tiks sasniegts jauns atkušņa rekords.
Jūlijā ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā bija otrs mazākais, atpaliekot vienīgi no 2011.gada atkušņa. Šā gada 1.augustā ledāju platība bija sarukusi līdz 6,5 miljoniem kvadrātkilometru - tik zems rādītājs šajā datumā novērots pirmo reizi vēsturē. 10.augustā ledāju platība samazinājās jau līdz 5,4 miljoniem kvadrātkilometru, kas arī ir neredzēti zems rādītājs.
Neierasti strauja ledus kušana šovasar konstatēta ne tikai Ziemeļu Ledus okeānā, bet arī Grenlandē. Pirmo reizi 34 gados - kopš tiek veikti novērojumi no satelītiem - atkusnis jūlijā skāra teju visu Grenlandi, lai gan parasti ledus kušana vērojama tikai pusē salas.
Pētnieki no Kornela universitātes jūnija sākumā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā.
Tā kā ledus sedz arvien mazākas ūdens platības, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, secinājuši zinātnieki.
BNS
