Grieķijas palikšana eirozonā ir atkarīga no iespējām izpildīt reformas
Grieķijas nākotne eirozonā ir atkarīga no tās spējām īstenot solītās ekonomiskās reformas, piektdien paziņojis Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) vadītājs Klauss Reglings.
Viņš norādīja, ka Grieķijas situācija ir daudz sarežģītāka nekā citām parādu nomāktajām valstīm, piemēram, Īrijai, Portugālei un Spānijai.
Jau vēstīts, ka Grieķijas premjerministrs Antonis Samars ir devies divu dienu vizītē uz Vāciju un Franciju, cerībā iegūt nedaudz vairāk laika reformu ieviešanai un nepieciešamo budžeta izdevumu samazinājumu veikšanai.
"Neviens nevēlas redzēt Grieķiju pametam eirozonu. Tas būtu pats dārgākais risinājums Grieķijai un pārējām dalībvalstīm, un arī es nevēlos redzēt Grieķiju aizejam," norādīja Reglings, piebilstot, ka tas tomēr ir atkarīgs no pašas Grieķijas rīcības.
"Viņiem ir jāīsteno strukturālās un finansiālās korekcijas, ko viņi ir solījuši īstenot apmaiņā pret finansiālās palīdzības saņemšanu," paziņoja Reglings.
Pretējā gadījumā finansiālā palīdzība var apsīkt - "ne tāpēc, ka mēs gribam, lai tā beigtos, bet tāpēc, ka jāīsteno abas vienošanās puses", viņš piebilda.
Reglings arī atzīmēja, ka kopš pievienošanās eirozonai Atēnas "nestāsta taisnību par saviem ekonomiskajiem datiem".
"Vienkāršojot var teikt, ka Grieķija patiesībā ir jautājums par maksātspējas problēmām, kamēr pārējām valstīm ir likviditātes problēmas," viņš piebilda.
