Nespēj vienoties par nākamā Kenterberijas bīskapa kandidātiem
Kolēģijā, kurai uzticēta jaunā Kenterberijas bīskapa izvēle, nav vienprātības, un galīgā lēmuma pieņemšanai varētu būt nepieciešami mēneši, vēsta britu mediji.
Bija plānots, ka Kroņa nominēšanas komisija, kas sastāv no 16 locekļiem, kuru vidū ir bīskapi, klēra pārstāvji un laji, Rovana Viljamsa pēcteci nosauks jau šonedēļ pēc trīs dienas ilgās slēgtās sanāksmes, norāda laikraksts "Sunday Times".
Tomēr pēc sanāksmes, kas bijušā Lielbritānijas mākslu ministra Ričarda Lūsa vadībā notika atklātībai nezināmā vietā un beidzās piektdien, tās locekļiem nav izdevies vienoties, un anglikāņu baznīcas amatpersonas raidorganizācijai BBC atzinušas, ka, iespējams, būs nepieciešami vairāki mēneši, lai atrastu Viljamsa pēcteci.
Jauno baznīcas vadītāju, kura "avju" skaits visā pasaulē sasniedz 80 miljonus, gaida smags uzdevums - novērst baznīcas šķelšanos geju un sieviešu ordinācijas jautājuma dēļ. Viņam būs jāmeklē ceļi, kā samierināt modernizācijas piekritējus ar tradicionālistiem, ko nav spējis panākt viņa priekštecis Viljamss.
Pats Viljamss, kurš amatu atstāj decembrī, atzinis, ka viņa pēctecim būs nepieciešama "vērša konstitūcija un degunradža āda".
Pēc galvenā kandidāta un rezerves kandidāta izvēlēšanās, abu vārdi jānosauc premjerministram Deividam Kemeronam, kurš galvenā kandidāta vārdu tālāk nodos karalienei Elizabetei, kas formāli ir anglikāņu baznīcas galva.
Kad viņa kandidātu būs apstiprinājusi, Dauningstrīta paziņos par 105.Kenterberijas arhibīskapa iecelšanu.
Jaunais arhibīskaps pelnīs aptuveni 74 000 mārciņu gadā, un viņa rezidence atradīsies Kenterberijas vecajā pilī Anglijas dienvidos. Otra anglikāņu baznīcas faktiskā vadītāja rezidence ir Lambetas pils Londonā.
Jaunais arhibīskaps paliks amatā līdz sasniegs 70 gadu vecumu, ja vien viņš neizlems atteikties no pensionēšanās.
Viljamss, kurš amatā stājās 2002.gadā, martā paziņoja, ka pieņēmis Kembridžas universitātes piedāvājumu ar nākamā gada janvāri uzņemties Magdalēnas koledžas dekāna vietu.
Viens no favorītiem starp iespējamajiem kandidātiem ir 56 gadus vecais bijušais naftas industrijas administrators Djurhems Džastins Veblijs, kurš kļuva par priesteri pēc savas jaundzimušās meitas nāves autokatastrofā.
Šobrīd viņš darbojas valdības izveidotajā komisijā, kurai jāizmeklē vienošanās par Londonas starpbanku procenta likmes ("Libor") fiksēšanu.
Visplašāk pazīstamais starp kandidātiem, domājams, ir 63 gadus vecais Jorkas arhibīskaps Džons Sentamu, kurš ir atklāts tradicionālists.
Ugandā dzimušais priesteris bēga uz Lielbritāniju pēc nonākšanas diktatora Idi Amina cietumā, kur ticis pakļauts spīdzināšanai.
Sentamu ir regulāras slejas autors tabloīdā "Sun".
Taču galvenais tradicionālistu kandidāts ir Londonas bīskaps Ričards Čartress, kas iestājas pret baznīcas svētības došanu tā dēvētajām "civilajām partnerattiecībām", kas ir pašreizējā viendzimuma pāru tiesiskās atzīšanas forma.
Tomēr starp favorītiem ir arī 53 gadus vecais Koventrijas bīskaps Kristofers Koksvorts, kas ir viens no liberālākajiem baznīcas pārstāvjiem.
LETA
