Ķīna pastiprina interneta cenzūru un vajā tā lietotājus
Ķīna padarījusi stingrākus interneta lietošanas noteikumus, pieprasot, lai lietotāji pilnībā identificētu sevi interneta pakalpojumu sniedzējiem. Valdība internetu uzskata par draudu, tāpēc realizē arī cenzūru.
Ziņu aģentūra "Siņhua" vēsta, ka šis solis ir daļa no jaunu pasākumu kopuma personiskās informācijas aizsardzībai, bet kritiķi uzskata, ka valdība šādi cenšas ierobežot runas brīvību.
Jaunie pasākumi, visticamāk, tiks uztverti kā pierādījums Ķīnas jaunās vadības attieksmei pret internetu kā pret apdraudējumu.
Pēdējo mēnešu laikā Ķīnā internets un sociālie mediji ne reizi vien izmatoti kā instruments masu protestu organizēšanai un, pateicoties internetā publiskotiem komentāriem, atmaskota virkne korumpētu Komunistiskās partijas amatpersonu.
Ķīnas varasiestādes cieši seko līdzi interneta saturam un regulāri cenzē nevēlamu informāciju.
Tomēr valdībai nav viegli kontrolēt sabiedrībai pieejamo informāciju, jo Ķīnā ir vairāk nekā pusmiljards interneta lietotāju un simtiem miljonu izmanto sociālos tīklus, lai informētu par netaisnībām un pievērstu sabiedrības uzmanību konkrētiem jautājumiem, tostarp korupcijai valdībā.
Jaunie noteikumi paredz, ka visiem, kas vēlēsies piekļūt internetam, pieslēgties fiksētajai telefona līnijai vai mobilo telefonu sakariem, pakalpojuma sniedzējam būs jāuzrāda patiesa identifikācijas informācija, vēsta "Siņhua".
Šo prasību bija plānots ieviest jau 2011.gadā, bet līdz šim tās īstenošana netika plaši uzraudzīta.
Jaunie noteikumi paredz, ka pakalpojuma sniedzējam arī "nekavējoties jāaptur nelegālas informācijas pārraidīšana", tiklīdz tā pamanīta. Šādi ieraksti nekavējoties jāizdzēš un par tiem jāziņo attiecīgajām uzraudzības iestādēm.
"Siņhua" vēsta, ka jaunie noteikumi izstrādāti, lai "nodrošinātu interneta informācijas drošību, sargātu pilsoņu likumīgās intereses un tiesības (..) un nacionālās drošības un sabiedrības intereses". Noteikumi apstiprināti piektdien slēgtā Ķīnas vadošo likumdevēju sapulcē.
Par ciešāku interneta kontroli iestājušies arī valsts mediji, norādot, ka tīmeklī izplatījušās baumas var kaitēt sabiedrībai un izraisīt apjukumu un haosu.
LETA, Foto: shutterstock