Franču karavīri Mali neitralizējuši 600 kilogramus smagu spridzekli

Bumba, kas bija pagatavota no četrām ar sprāgstvielām piepildītām metāla mucām, atradās kādas pamestas mājas pagalmā. Tai līdzās mētājās lielkalibra ložmetēja patronas, bet pašā ēkā tika uzieti vairāki nelieli spridzekļi.

Franču un maliešu karavīri 26.janvārī islāmistiem atkaroja Gao. Jau pēc tam pilsētā eksplodējuši vairāki spridzekļi, turklāt arī izraisījušās apšaudes ar vēl nesakautajiem islāmistu karotājiem.

Krīze Mali aizsākās pērn janvāra vidū, kad sacelšanos valsts ziemeļos sāka tuaregu nomadi, kas ilgstoši uzskatījuši, ka centrālā valdība pret viņiem izturas netaisnīgi. Armijas vadība valdībai savukārt pārmeta, ka tā pietiekami enerģiski nevēršas pret tuaregu dumpi, un Bamako martā sarīkoja apvērsumu.

Politiskā vakuuma rezultātā centrālā valdība zaudēja kontroli pār Mali ziemeļiem, kas nonāca nemiernieku rokās, - ar tuaregu palīdzību varu tur pārņēma islāmistu grupējumi.

Tuaregus, kas Mali ziemeļos gribēja izveidot neatkarīgu valsti, islāmisti drīz vien atstūma no varas, sāka savā kontrolē nonākušās teritorijas pārvaldīt kā brutālu viduslaiku emirātu un ieviesa šariata likumus to radikālākajā formā.

Likuma pārkāpēji tika sisti, nomētāti ar akmeņiem vai arī sodīti ar nāvi.

Kaujinieki arī aizliedza mūziku un televīziju, sievietēm lika valkāt galvas lakatus, bet Tombuktu iznīcināja senas reliģiskas svētvietas, kas atradās Pasaules mantojuma sarakstā.

Ārzemēs radās bažas, ka islāmistu pārvaldītie Mali ziemeļi var kļūt par jaunu "teroristu valsti".

Lai apturētu islāmistu karaspēka virzīšanos uz Mali dienvidiem, 11.janvārī konfliktā iesaistījās Francija.

Franču un maliešu karaspēkam izdevies islāmistiem atkarot visus lielākos centrus, un tagad nemiernieku karotāji patvērušies Mali ziemeļdaļas kalnos.

LETA