Šveicieši referendumā atbalsta ierobežot kompensācijas uzņēmumu vadītājiem
Šveicē svētdien rīkotā referendumā dalībnieku vairākums ir atbalstījuši firmu vadītāju atalgojuma ierobežošanu un dāsnu atlaišanas kompensāciju (tā saukto "zelta izpletņu") atcelšanu.
Saskaņā ar galīgajiem rezultātiem referendumā "par" nobalsojuši 67,9% dalībnieku. Iniciatīva tika atbalstīta visos 26 Šveices kantonos.
Referendums notika trīs dienas pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Īrija vienojās ierobežot komercbanku amatpersonu prēmijas.
Daudzi referenduma dalībnieki nobalsoja iepriekš pa pastu.
Lai gan Šveice ir izvairījusies no tai apkārt esošās Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās krīzes, arī šajā valstī ir pieaudzis sašutums par firmu vadītāju pārāk augstām algām un atlaišanas prēmijām.
Bēdīgu slavu šajā ziņā ieguva farmācijas giganta "Novartis" bijušais vadītājs Daniels Vazella, kurš 2011.gadā nopelnīja 15 miljonus Šveices franku (8,5 miljonus latu). Kad Vazella šī gada februārī atstāja "Novartis" vadītāja amatu, kuru bija ieņēmis kopš 1996.gada, viņam bija paredzēts sešu gadu laikā izmaksāt kompensāciju 72 miljonu Šveices franku (41 miljona latu) apmērā ar nosacījumu, ka viņš nedosies strādāt pie konkurentiem.
Arī vairāku citu Šveices firmu vadītāju gada laikā saņemtais atalgojums ir ievērojams, piemēram, farmācijas milža "Roche" vadītāja Severīna Švāna saņemtie 12,5 miljoni Šveices franku (septiņi miljoni latu), pārtikas ražotāja "Nestle" vadītāja Paula Bulkes saņemtie 11,2 miljoni Šveices franku (6,4 miljoni latu) un šokolādes ražotājgrupas "Lindt" vadītāja Ernsta Tannera saņemtie 10 miljoni Šveices franku (5,7 miljoni latu).
Minders, kurš vada zobu un matu kopšanas līdzekļu firmu "Trybol SA", uzskata, ka tik liels atalgojums liecina par to, ka firmu valdes ir zaudējušas kontroli pār to. Viņš uzskata, ka vienīgais risinājums ir ļaut akcionāriem noteikt atalgojuma lielumu.
Mindera iniciatīva attiecas tikai uz Šveices kompānijām, kuru akcijas tiek kotētas Šveices vai ārvalstu fondu biržās.
Šveices valdība un parlamenta augšpalāta ir iebildušas pret šo iniciatīvu un brīdinājušas, ka dažas lielās kompānijas varētu pārcelt savus galvenos birojus uz ārvalstīm.
Pēc Mindera iniciatīvas pieņemšanas referendumā valdībai jāizstrādā attiecīgs likums, kuru pēc tam izskatītu parlaments. Likums stāsies spēkā, ja parlaments to pieņems.
BNS, Foto: Shutterstock
