Aptauja: Asanžam maz izredžu uzvarēt Austrālijas vēlēšanās
Tīmekļa projekta "WikiLeaks" dibinātājam Džūljenam Asanžam ir maz izredžu izcīnīt vietu Austrālijas parlamentā, liecina otrdien publicētās aptaujas dati. Austrālijā dzimušais Asanžs 14.septembra vēlēšanās grasās kandidēt uz vietu Austrālijas Senātā. Savukārt viņa politiskā organizācija - partija "WikiLeaks" - šomēnes paziņoja, ka izvirzīs kandidātus trijos štatos.
Asanža kampaņas vadītājs Gregs Bārns iepriekš tika teicis, ka partija, kas "iestājas pret varenajiem un paver gaismu pār netaisnību un korupciju", ir izredzes izcīnīt vairākas vietas.
Vēl pagājušajā nedēļā Asanžs pauda optimistisku redzējumu, sakot, ka bukmeikeri viņam prognozē labākas izredzes nekā ārkārtīgi nepopulārajai leiboristu partijai.
Tomēr atbilstoši Nīlsena pētījumu centra aptaujas datiem, kas otrdien publicēti mediju grupas "Fairfax" laikrakstos, Viktorijas štatā, kur Asanžs grasās kandidēt, viņu atbalsta tikai 15% vēlētāju.
Kandidātam, lai viņš tiktu ievēlēts, ir jāsaņem vismaz 14% balsu, un tas nozīmē, ka pilnīgi visiem vēlētājiem, kas tagad apņēmušies balsot par Asanžu, tiešām par viņu arī būs jānobalso.
Turklāt, ja notiks balsošanas otrā kārta, Asanžam būs vajadzīgs mazāko partiju atbalsts.
Tostarp pats Asanžs kopš jūnija mitinās Ekvadoras vēstniecībā Londonā, kur viņam piešķirts diplomātiskais patvērums, tomēr Lielbritānijas varasiestādes atsakās garantēt viņam tiesības netraucēti izceļot no valsts.
Zviedrijas varasiestādes vēlas nopratināt Asanžu saistībā ar apsūdzībām dzimumnoziegumos, bet "WikiLeaks" izveidotājs bažījās, ka viņš par slepenas diplomātiskās sarakstes nopludināšanu var tikt izdots ASV.
Asanžs uzskata, ka vieta Austrālijas Senātā varētu atpestīt viņu no ieilgušā gūsta Ekvadoras vēstniecībā Londonā, februārī vēstīja tīmekļa medijs "The Conversation".
Intervijā "The Conversation" Asanžs izklāstīja, pēc viņa domām, labāko iespējamo scenāriju ievēlēšanas gadījumā.
Proti, ja 14.septembrī gaidāmajās Austrālijas nacionālajās vēlēšanās viņš iegūtu vietu Senātā, ASV Tieslietu ministrija nevēlētos izraisīt starptautisku diplomātisku strīdu un atteiktos no izmeklēšanas un Lielbritānija sekoto ASV piemēram.
2010.gadā "WikiLeaks" pārsteidza pasauli, publiskojot simtiem tūkstošus slepenu ASV dokumentu par karu Irākā un Afganistānā, kā arī lielu daudzumus diplomātisko vēstuļu, kas apkaunoja daudzas valdības visā pasaulē.
LETA
