Lietuva nosūtījusi Krievijas pārstāvjiem uzaicinājumu uz sarunām ar "Gazprom"

Tiekoties ar Krievijas vēstnieku Viļņā Vladimiru Čhikvadzi, ministrs īpaši uzsvēris, ka konsultācijās ar Krieviju par Eiropas Savienības enerģētikas direktīvas Trešo paketi piedalīsies arī Eiropas Komisijas pārstāvji.

Vienlaikus ministrijas pārstāvji gan akcentē, ka sarunas par gāzes cenām un konsultācijas par Trešo paketi, kuras mērķis ir nodrošināt, ka gāzes resursi un cauruļvadi neatrodas vienās un tajās pašās rokās, ir divas dažādas lietas.

Pēc nesenās premjerministra Aļģirda Butkeviča vizītes Sanktpēterburgā presē izskanēja ziņas, ka Krievija izvirzījusi Lietuvai noteiktas prasības attiecībā uz sadarbību enerģētikas jomā. Proti, Maskava pieprasot, lai Lietuva paraksta ar "Gazprom" saprašanās memorandu, kurā tā apņemtos nodrošināt nepārtrauktu dabasgāzes tranzītu uz Kaļiņingradu un nemainīt transporta tarifus. Tiekot apsvērta arī iespēja parakstīt trīspusēju memorandu, kurā trešā puse būtu Krievijas Federācija.

Pagājušajā piektdienā premjerministrs Aļģirds Butkevičs žurnālistiem paziņoja, ka neesot saņēmis nekādus piedāvājumus no "Gazprom", vienlaikus noraidot presē izskanējušo informāciju, ka Krievijas gāzes koncerns apmaiņā izvirzījis Lietuvai savas prasības.

Šīs nedēļas sākumā premjers izteicās, ka viņš tikai pirmdien esot iepazinies ar savstarpējās saprašanās memoranda projektu starp Lietuvu un "Gazprom", kurā Lietuvai solīta par piektdaļu zemāka gāzes cena apmaiņā pret dažām pretrunīgām prasībām, bet agrāk neviens šim dokumentam neesot pievērsis uzmanību, jo tajā izklāstīta sen zināma informācija. Vienlaikus viņš vēlreiz uzsvēra, ka nekādas slepenas konsultācijas ar "Gazprom" nenotiek.

Tai pašā dienā valdības vadītāja preses dienests paziņoja, ka minēto memoranda projektu Enerģētikas ministrijai atsūtījis kompānijas "E.ON Rurhgas" pārstāvis, gāzes kompānijas "Lietuvos dujos" valdes priekšsēdētājs Ahims Zauls, kas neesot pilnvarots darboties "Gazprom" vārdā, tādēļ projekts nav uzskatīts par oficiālu dokumentu un nav apspriests premjera līmenī.

Savukārt medijos izskanējusi informācija, ka šis, premjera vārdiem runājot, neoficiālais dokuments Enerģētikas ministrijā esot apzīmogots ar slepenības grifu.

Saskaņā ar Lietuvas dabasgāzes likumu līdz 2014.gada 31.oktobrim paredzēts nošķirt kā atsevišķas darbības jomas dabasgāzes transportu un sadali, kas līdz šim atradās gāzes kompānijas "Lietuvos dujos" rokās. Gaidāmo darbības jomu nošķiršanu ilgāku laiku kritizēja gāzes uzņēmuma lielākie akcionāri - "Gazprom" un "E.ON Ruhrgas International", tomēr beidzot piekrita sadalīt kompānijas aktīvus.

Mediji nesen rakstīja, ka Krievijas puse izteikusi vēlēšanos, lai līdz 2015.gada 31.oktobrim tiktu atlikta īpašuma nodalīšana kompānijas "Lietuvos dujos" meitassabiedrībā "Amber Grid", kurai saskaņā ar Lietuvas dabasgāzes likumu paredzēts nodot gāzes transportēšanas sistēmu. Turklāt vismaz līdz 2014.gada oktobra beigām būtu jāiesaldē tiesas prāvas Lietuvas tiesās un starptautiskajās šķīrējtiesās un līdz 2020.gadam jāpagarina ilgtermiņa gāzes piegādes līgums.

Ja visi šie noteikumi tiktu izpildīti, "Gazprom" no šā gada 1.aprīļa kompānijai "Lietuvos dujos" pārdotu gāzi par 20% lētāk, rakstīja portāls "Vz.lt". Enerģētikas eksperts Vidmants Jankausks lēsis, ka šāda "Gazprom" piekāpšanās naudas izteiksmē līdzinātos aptuveni 300 miljoniem dolāru (160 miljoniem latu) gadā. Šobrīd Krievijas dabasgāzi Lietuva pērk par vienu no augstākajām cenām Eiropā, maksājot aptuveni 500 dolārus par 1000 kubikmetriem, bet Eiropas Komisija izskata Lietuvas prasību pret "Gazprom" izmantoto gāzes cenu aprēķina formulu, kas piesaistīta naftas cenām.

Jau ziņots, ka līdz ar tagadējās koalīcijas nākšanu pie varas pagājušā gada nogalē Lietuvā daudz tika runāts par attiecību pārstartēšanu ar Krieviju un izskanēja bažas, vai tas netiks darīts uz Lietuvas enerģētiskās neatkarības centienu rēķina. Jaunais premjers sociāldemokrātu līderis Butkevičs jau drīz pēc uzvaras vēlēšanās neslēpa, ka par vienu no pirmajiem savas valdības uzdevumiem uzskata sarunas ar "Gazprom" par lētāku gāzi. Jautāts, vai ar koncernu sarunas tiks risinātas tā, it kā tā būtu Krievijas valsts, Butkevičs tobrīd atbildēja apstiprinoši. "Mēs arī agrāk tā esam darījuši," viņš paziņoja.

Enerģētikas ministra un Krievijas vēstnieka tikšanās laikā piektdien pārrunāti aktuālākie divpusējo attiecību jautājumi, kas skar enerģētiku, un akcentēta konstruktīva dialoga nepieciešamība. Pievēršoties kodolenerģētikas projektiem, Neverovičs norādījis, ka ikvienai valstij ir tiesības pašai pieņemt lēmumus par to, kādā veidā tā ražos elektroenerģiju, tomēr nepieciešams, lai kodolobjekti un to celtniecības projekti atbilstu visām starptautiskajām drošības prasībām. Kā ziņots, Krievija ceļ kodolspēkstaciju Kaļiņingradas apgabala Nemanā, tikai 12 kilometrus no Lietuvas robežas un 250 kilometrus no Viļņas.

LETA