Japānas valdība atzīst, ka cunami skarto cilvēku atbalstam piešķirtā nauda izmantota citiem mērķiem
Japānas valdība atzinusi, ka 108,5 miljardi jenu (aptuveni 530 miljoni latu) no 2011.gada traģiskajā zemestrīcē un cunami cietušo cilvēku atbalstam paredzētā finansējuma izmantoti dabas katastrofas neskartajos reģionos.
Lai gan nekas neliecina, ka būtu notikusi korupcija, izveidojusies situācija ir kļuvusi par lielu apkaunojumu Japānas valdībai, kura jau iepriekš atzina, ka zemestrīcē un cunami izpostītajiem reģioniem paredzētais finansējums ticis izmantots pretrunīgi vērtētajā vaļu medību jomā.
Laikraksts "The Asahi Shimbun" izpētīja vietējās varasiestādes visā valstī, lai noskaidrotu, kur palikuši 200 miljardi jenu (aptuveni miljards latu), kas 2011.gadā tika atlikti darba vietu radīšanai dabas katastrofas izpostītajos reģionos.
Laikraksts secinājis, ka 108,5 miljardi jenu iztērēti 38 prefektūrās ārpus katastrofas zonas, kur 97% cilvēku, kuriem tika sagādāts darbs par šo naudu, nebija evakuētie no katastrofas zonas.
Kagošimas prefektūrā pilsētā, kas atrodas aptuveni 1300 kilometru no zemestrīcē nopostītās Išinomaki, aptuveni trīs miljoni jenu izlietoti jūras bruņurupuču aizsardzībai un novērošanai.
Bruņurupuču skaitīšanai tika algoti desmit cilvēki, no kuriem viens "The Asahi Shimbun" atzina, ka no šī projekta bijis maz labuma pat pašiem bruņurupučiem, kur nu vēl katastrofas upuriem.
Labklājības ministrija pirmdien aizstāvējās, sakot, ka līdzekļi izdalīti pa visu valsti labiem mērķiem.
Valdības amatpersonas norādīja, ka no jaunā finanšu gada, kas sākās 2013.gada aprīlī, par naudu, kas piešķirta katastrofu skarto reģionu atjaunošanai, tiks algoti tikai tie cilvēki, kurus skārusi šī dabas stihija.
Amatpersonas arī informēja, ka pašreiz tiek pārbaudīts, kā nauda izlietota, un uzsvēra, ka šie tēriņi, par ko ziņojuši mediji, notikuši iepriekšējās administrācijas laikā.
2011.gada 11.martā Japānu satricināja deviņas magnitūdas spēcīgā zemestrīce, kurai sekoja katastrofāls cunami, kas brāzās pāri valsts ziemeļaustrumu piekrastei, nodarot milzīgus postījumus.
Fukušimas atomelektrostacijā pēc zemestrīces pilnībā sabojājās dzesēšanas sistēmas, kā dēļ notika kodolreaktoru serdeņu kušana un radioaktīvo materiālu noplūšana vidē, izraisot pasaulē nopietnāko kodolkatastrofu kopš Černobiļas atomelektrostacijas sprādziena 1986.gadā.
Politiķi no stihijā vissmagāk cietušajiem valsts ziemeļaustrumiem vairākkārt pauduši dziļu neapmierinātību ar gauso atjaunošanas gaitu un nepietiekamo Tokijas aktivitāti katastrofas seku novēršanā.
LETA, Foto: AFP/LETA
