Pārdevēji naudu vairs neskaita, bet sver - ārprātīgās krīzes sekas Venecuēlā. FOTO

Kā zināms, Venecuēla šobrīd piedzīvo smagu ekonomikas recesiju, pārtikas krīzi, politisko krīzi un visas citas iespējamās krīzes. Aplēses par šo gadu liecina, ka inflācija sasniegs pat 700%. Kamēr opozīcija vaino valsts prezidentu Nikolasu Maduro, viņš apgalvo, ka recesiju izraisa "ekonomikas karš", ko īstenojot "amerikāņu imperiālisma" atbalstītā venecuēliešu elite.

Kamēr valsts vara plosās savā starpā, spēlē politiskās spēlītes un vaino viens otru, parastie ļaudis spiesti izdzīvot kā nu māk. Kā raksta izdevums "Bloomberg", hiperinflācijas radītās bezvērtīgās naudas svēršana vēl nav vērojama visur, taču šādi gadījumi pieaug. 

Ekonomisti tikmēr norāda - fakts, ka cilvēkiem jau ir jāsāk svērt nauda, ir satraucošs, taču paši venecuēlieši nemaz nezina, cik slikta ir situācija, jo valdība gluži vienkārši atsakās publiskot patēriņa cenu datus. Izrādās, ka Venecuēlas bolivārs kādreiz bijis viens no spēcīgākajiem pasaulē, taču šobrīd hiperinflācijas apstākļos ļaudis uz veikaliem iet ar sporta somām, kamēr veikalnieki spiesti ierīkot papildu kastes, jo visas atvilktnes jau ir piestūķētas. Tiesa gan, publiskoto datu trūkums neļauj ekonomistiem izdarīt precīzus secinājumus, vien minēt inflācijas patiesos apmērus. Speciālistu aplēses variē no 200% līdz pat 1500% šogad. 

Lai atvieglotu iedzīvotāju sporta somas, valdība pirms dažām nedēļām vērsusies ar lūgumu izveidot papildu banknotes ar 500, 1000, 5000, 10000 un, iespējams, ar 20000 bolivāru nominālu. Kādreiz lielākais nomināls bijis vien 100 bolivāri, kas šobrīd nav pat plika graša vērti. Avoti medijiem atklājuši, ka, lai samazinātu jaunu banknošu drukāšanas izmaksas, valdība pat lūgusi izmantot pašreizējos dizainus, taču samainīt vien krāsas un pielikt papildu nulles. 

Tikmēr paši venecuēlieši šobrīd dzīvo paradoksālā situācijā - viņi peldas naudā, bet nevar atļauties itin neko. "Es jūtos kā Pablo Eskobars," sacījis 25 gadus vecais konditorejas veikaliņa īpašnieks Karakasā, kurš katru dienu tiek pie simtiem tūkstošu bolivāru, kurus viņš slēpj savā ofisā, bet, kad dodas noguldīt bankā, sapako naudu kastēs. Viņš saka - ja kāds skatītos, droši vien nodomātu, ka viņš ir narkotiku tirgonis. "Tas ir naudas kalns, kurš katru dienu arvien pieaug," viņš izteicies. 

Tiesa gan, neapskaužamo ekonomisko situāciju valstī savā labā izmanto melnā tirgus darboņi, kuri pamanās noandelēt preces pat astoņas reizes dārgāk, nekā tās nopirktas. Piemēram, kāds 31 gadu vecs advokāts sapratis, ka var nopelnīt krietni vairāk, ja sāks piegādāt vēl maksātspējīgajiem klientiem pārtiku, kuru nevar dabūt lielveikalos. "Dažreiz, strādājot par advokātu, visu dienu pavadīju taksometros ceļā uz tiesu. Tas nav tā vērts," viņš teicis, tāpēc nolēmis "pārkvalificēties". 

"Reizēm es, tirgojot pārtiku, nopelnu piecas reizes vairāk, nekā strādājot par advokātu. Es zinu, ka tas nav pareizi, bet man jāizdzīvo," viņš taisnojas. Deficīta preces advokāts saņem no armijniekiem, kuri kontrolē pārtikas preču loģistiku vai no kravas automašīnu šoferiem, kuriem ir pieeja precei. 

Iedzīvotāji tikmēr ķērušies pie lauksaimniecības, brīvajos zemes pleķīšos pat pilsētā ierīkojot dobes, lai varētu sevi pabarot. Audzēt pašiem savu pārtiku iedzīvotājus mudinājusi arī valdība, kuru cilvēki vaino nespējā atrisināt ekonomisko krīzi. Cilvēki sūkstās, ka valdība aicinājusi cilvēkus audzēt pārtiku jebkurā brīvā vietā - uz terasēm, sabiedriskās vietās, cietumos, skolās un citur - taču zemi šim nolūkam nepiešķīra. "Kā lai mēs kaut ko iestādām, ja mums nav tam vietas?" sacīja kāds iedzīvotājs, kura ferma vēl Ugo Čavesa laikā tika nacionalizēta. 

Jaunākā informācija gan liecina, ka Venecuēlā svētdien sākušās krīzes sarunas starp sociālistu valdību un opozīciju - tā ir pirmā reize mēģinājumam sēsties pie sarunu galda teju gada laikā. 

Kasjauns.lv/Foto: Reuters; AFP/LETA/Scanpix