Aptauja: Bulgāri stāvokli valstī uzskata par "neciešamu"

Tikai 2% respondentu pašreizējo valsts stāvokli uzskata par normālu.

Aptauja arī parādīja, ka 40% iedzīvotāju vēlas tūlītēju premjerministra Plamena Orešarska valdības demisiju, kura darbu sāka maijā.

Divas trešdaļas Bulgārijas iedzīvotāju saka, ka gada laikā ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies, lai gan 70% ir priecīgi par valsts atrašanos Eiropas Savienībā. Tomēr 67% respondentu nevēlas, lai valsts ieviestu eiro.

Bulgārijā nerimstas protesti, kuru dalībnieki pieprasa premjerministra. demisiju. Protesti sākās pēc preses magnāta Deļana Pejevska iecelšanas nacionālā drošības dienesta priekšnieka amatā. Lai gan lēmumu par Pejevska iecelšanu amatā parlaments ir atcēlis, demonstrācijas nav rimušas un izvērtušās vispārējos protestos pret valsts politisko iekārtu.

Līdz otrdienai demonstrācijas visumā bija miermīlīgas, taču otrdienas vakarā pēc tam, kad protestētāji bloķēja parlamenta ēku, iesprostojot tajā deputātus, vairākus ministrus un žurnālistus, starp demonstrantiem un policiju izcēlās sadursmes. Vairāk nekā 20 cilvēki, tostarp pieci policisti, sadursmēs guva ievainojumus.

Tikai pirms četriem mēnešiem masu protesti noveda pie centriski labējās partijas GERB veidotās valdības krišanas un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanas.

Lai gan vēlēšanās maijā visvairāk balsu ieguva GERB, partija nespēja izveidot vairākuma koalīciju un bija spiesta palikt opozīcijā. Tādējādi pie varas nāca sociālistu un MRF veidotā mazākuma valdība Orešarska vadībā, kurai parlamentā atbalstu sniedz arī galēji labējā partija "Ataka".

Orešarskis, būdams ekonomists, parasti nelabprāt izsakās par politiskiem jautājumiem, un arī protestus viņš līdz šim faktiski tika ignorējis, kas vēl vairāk nokaitinājis sabiedrību.

"Viņš pat neparādās! Ja tas ir vīrs, kuram vajadzētu vadīt nāciju, viņam jābūt pašcieņai un iekšām iznākt ārā un runāt ar tautu, kas vēlas taisnīgumu," trešdien uzrunājot mītiņa dalībniekus, norādīja 72 gadus vecā māksliniece Ani Ralčeva.

"Bulgārijai nav premjerministra. Šajā kritiskajā brīdī Plamens Orešarskis nesaka ne vārda un neko nedara. Viņš atstājis lielu vakuumu," komentārā, kas publicēts laikrakstā "Trud", savukārt atzīst Liberālo pētījumus centra politikas analītiķis Ivans Krastevs. "Pastāv pilnīga uzticības krīze politiskajam slānim un valsts institūcijām. (..) Pat ja tas paliks pie varas, kabinets nebūs spējīgs vadīt. Galvenais jautājums nav par to, vai būs pirmstermiņa vēlēšanas, bet kad."

Deputāti, kas pārstāv opozīcijā esošo GERB un mēnesi boikotēja parlamenta sēdes, ceturtdien atgriezušies Nacionālajā sapulcē, taču vienīgi ar mērķi pastiprināt spiedienu uz valdību.

"Ja jūs neklausāties tautas prasībās, jūs valsti ievilksiet dziļā krīzē. Vienīgā izeja ir pirmstermiņa vēlēšanas," paziņojis GERB līderis un bijušais premjers Boiko Borisovs, kurš apsūdzējis valdību protestētāju "asins nolaišanā".

Savukārt premjerministrs apgalvo, ka valdības atkāpšanās un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšana tikai padziļinās krīzi un vēl vairāk iedragās jau tā nīkuļojošo ekonomiku.

Arī eksperti brīdina, ka jaunas vēlēšanas varētu nedot iespēju izveidot stabilu valdību, vēl vairāk saniknojot vēlētājus, kuri pieprasa radikālas vēlēšanu sistēmas reformas, lai ļautu parlamentā iekļūt mazo partiju pārstāvjiem.

Tomēr vienlaikus apskatnieki atzīst, ka valdības dienas esot skaitītas un līdz gada beigām nāksies sarīkot jaunas vēlēšanas. Pats vēlākais, tās varētu rīkot kopā ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas paredzētas nākamā gada maijā.

"Sliktākais iespējamais scenārijs, ja administrācija spītīgi turēsies pie varas," sarunā ar laikrakstu "Trud" atzīst politikas analītiķis Antonijs Galabovs.

"Viņi var palikt pie varas līdz 2017.gadam (kad paredzētas kārtējās vēlēšanas), taču jautājums ir, par kādu cenu?" savukārt norāda Demokrātijas pētījumu centra eksperts Tihomirs Belezovs.

Valdībai cenšoties mazināt spriedzi, gan Iekšlietu ministrija, gan ģenerālprokurors, gan tiesībsargs paziņojuši, ka izmeklēs abu pušu pieļauto vardarbību parlamenta aplenkuma laikā.

LETA