Pasaulē

Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja vienojas par Kesongas atvēršanu

Jauns.lv

Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja trešdien vienojušās par Kesongas rūpnieciskā kompleksa darbības atjaunošanu.

Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja vienojas par Kesonga...

"Ir panākta piecu punktu vienošanās," žurnālistiem Seulā sacīja Dienvidkorejas Apvienošanās ministrijas amatpersona.

Tā paredz, ka abām pusēm ir jāpieliek "aktīvi pūliņi", lai komplekss pēc iespējas ātrāk atsāktu darbu pēc tam, kad būs veikta slēgto ražošanas telpu pārbaude. Paredzēts arī izveidot kopīgu komisiju, lai apspriestu kompensāciju par kompleksa dīkstāves nodarītajiem zaudējumiem.

Jau vēstīts, ka abu pušu delegācijas trešdien Kesongā tikās septītajā sarunu kārtā par kompleksa darba atsākšanu.

Septīto sarunu kārtu pagājušajā nedēļā ierosināja Ziemeļkoreja neilgi pēc tam, kad Dienvidkoreja paziņoja, ka sāks izmaksāt kompensāciju Dienvidkorejas uzņēmumiem, kas bija spiesti pamest Kesongas kompleksu. Kopējā kompensācijas summa sasniedz 130 miljonus latu.

Kompensāciju izmaksa tika uzskatīta par pirmo soli, kas nozīmē pastāvīgu rūpniecības kompleksa pamešanu.

Līdz šim notikušajās sarunās panākts neliels progress, jo pušu starpā lielākās nesaskaņas ir par Seulas pieprasītajām juridiskajām garantijām, ka komplekss atkal netiks slēgts.

Jūnija beigās darba līmeņa sarunās Panmundžomas ciemā uz demarkācijas līnijas starp abām Korejas pussalas valstīm tika panākta principiāla vienošanās atsākt Kesongas kompleksa darbību.

Dienvidkoreja vēlējās panākt garantijas, ka   Ziemeļkoreja  vairs nespēs vienpusēji slēgt kompleksu, bet Ziemeļkoreja, tam piekrītot, uzņemtos pilnu atbildību par tā slēgšanu aprīlī.

Ražošana Kesongas kompleksā šogad tika apturēta pirmoreiz, kopš tas 2004.gadā tika izveidots kā abu valstu sadarbības simbols. Ziemeļkorejai Kesongas komplekss ir svarīgs konvertējamas valūtas ieguves avots, tāpēc tā parasti nebija ļāvusi krīzēm attiecībās ar Dienvidkoreju ietekmēt šo kompleksu.

Kompleksā apvienojās   Ziemeļkorejas   darbaspēks un   Dienvidkorejas  kapitāls, kas bija pēdējais kopīgais abu Korejas pussalu valstu projekts pēdējo piecu gadu laikā, kad attiecības kļuvušas īpaši saspīlētas. Tā slēgšana nozīmēja, ka darbu zaudē 53 tūkstoši     Ziemeļkorejas   strādnieku, kas bija nodarbināti 123   Dienvidkorejas kompānijās, kas kompleksā ražoja plašu produkcijas spektru, piemēram, apavus, pulksteņus, kabeļus un elektromateriālus.

3.aprīlī   Ziemeļkoreja  aizliedza   Dienvidkorejas   pārstāvjiem atrasties kompleksā. Nedēļu vēlāk to pameta arī Ziemeļkorejas     pārstāvji, kam sekoja arī     Dienvidkorejas   vadošo darbinieku un amatpersonu izvešana no kompleksa.

BNS