Putins atbalsta Krievijas un Armēnijas apvienotā karaspēka grupējuma izveidi
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis atbalstu valdības priekšlikumam izveidot kopīgu Krievijas un Armēnijas bruņoto spēku grupējumu, liecina pirmdien Krievijas tiesiskās informācijas oficiālajā portālā publicētais rīkojums.
Putins ierosinājumam piekritis, uzdevis atbildīgajām ministrijām risināt sarunas un parakstīt līgumu.
Atbilstoši līguma projektam Krievija un Armēnija Kaukāza reģionā izveidos Bruņoto spēku apvienoto grupējumu, kas spēs nodrošināt "adekvātu reakciju uz bruņotu uzbrukumu (agresiju), kā arī citiem izaicinājumiem un draudiem pušu drošībai", vēsta ziņu aģentūra TASS.
"Vienošanās nav vērsta pret trešajām valstīm," teikts dokumenta projektā. Tās darbības termiņš būs pieci gadi, kas tiks pagarināts, ja neviena no pusēm nepaziņos par vēlmi pārtraukt sadarbību.
Jūlijā kļuva zināms, ka Krievija sāk piegādāt Armēnijai bruņojumu. Tajā pat laikā parlaments apstiprināja kopīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi.
Krievijas galvenais militārais objekts Armēnijā ir 102.armijas bāze Gjumri, kas ir Armēnijas otra lielākā pilsēta. Tā iekļauta NVS vienotajā pretgaisa aizsardzības sistēmā, un tur ir izvietoti raķešu kompleksi "S-300".
Lielbritānijas Lesteras Universitātes pētnieks Eduards Abramjams šomēnes tīmekļa izdevumā "Defence Matters" brīdināja, ka kopīgu Krievijas un Armēnijas sauszemes spēku vienības izveidošana, kas tiek apsvērta jau labu laiku, "Armēnijas iesaldētās attiecības ar NATO un Gruziju varētu potenciāli padarīt vēl sliktākas, nerunājot par to, ka tas varētu saasināt politisko situāciju ap Armēniju".
"Krievijas scenārijs Armēnijai ir vienkāršs - ierobežot un tad ilgtermiņā paralizēt Armēnijas Aizsardzības ministrijas politikas veidošanas spējas un ievilkt valsti militāri politiskā konfrontācijā ar Rietumiem," skaidroja Abramjams.
