Īrijas prezidents pirmo reizi valsts vizītē apmeklēs Lielbritāniju
Īrijas prezidents Maikls Higinss kļūs par pirmo Īrijas vadītāju, kas ieradies oficiālā valsts vizītē Lielbritānijā, sperot vēl vienu simbolisku soli attiecību uzlabošanā starp abām kaimiņvalstīm.
Aprīlī plānotā vizīte notiks trīs gadus pēc tam, kad Lielbritānijas karaliene vēsturiskā vizītē apmeklēja republiku, iezīmējot jaunu posmu Lielbritānijas un Īrijas attiecībās.
Higinsa atbildes vizīte uzskatāma par oficiālu pazīmi, ka abu valstu attiecības turpina uzlaboties pēc Ziemeļīrijas miera procesa, lai gan tas nozīmēja Ziemeļīrijas palikšanu Lielbritānijas sastāvā. Savukārt Lielbritānija brīvprātīgu piešķīra miljardos latu vērtas summas Īrijas ekonomikas glābšanai 2010.gadā.
Īrijas prezidenta rezidencē apstiprināja, ka viņš ir pieņēmis uzaicinājumu par trīs dienu valsts vizīti Lielbritānijā, kur no 8.līdz 10.aprīlim uzturēsies Vindzoras pilī Londonas rietumos.
Vizīti apsveica Īrijas premjerministrs Enda Kenijs.
Lielbritānijas karaliene Elizabete II 2011.gada maijā ieradās vēsturiskā valsts vizītē Īrijā , kas bija pirmā Lielbritānijas monarha vizīte Īrijā pēdējo 100 gadu laikā, kad 1911.gadā Īriju apmeklēja Elizabetes II vectēvs karalis Džordžs V pirms Īrija 1922.gadā atguva neatkarību no Lielbritānijas.
Lai gan attiecības ir pakāpeniski uzlabojušās, neviens Īrijas prezidents nav apmeklējis Lielbritāniju oficiālā valsts vizītē. Iepriekšējā Īrijas prezidente Mērija Makalīsa 1996.gadā kļuva par pirmo Īrijas valsts vadītāju, kas tikusies ar prezidenti, kad viņas abas Bekingemas pilī kopīgi dzēra tēju.
72 gadus vecais Higins, kas ir bijušais Īrijas mākslas ministrs un dzejnieks, britu monarhu un viņas vīru princi Filipu iepriekš ir saticis pērn jūnijā, kad viņi tikās Belfāstas Dzejas teātrī.
Kopš stāšanās amatā 2011.gada novembrī, Higins vairākkārt ir apmeklējis Lielbritāniju, tomēr tās nav bijušas oficiālas valsts vizītes, kuram ierasti ir ceremoniāla sagaidīšana, pārvietošanās, bankets ar abu valstu līderu uzrunām.
Tāpat valsts vizītēs Lielbritānijā ierasto notiek personīgu dāvanu apmaiņa, bet valsts Karaliskās kolekcijas muzejs rīko izstādi ar valstij, kuras līderis tiek uzņemts, raksturīgiem priekšmetiem. Valsts vizītēs Lielbritānijā ieradušas amatpersonas ierasti tiekas arī ar britu premjerministru, valdības ministriem un opozīcijas līderi.
Kad 1922.gadā Īrija ieguva neatkarību, Lielbritānijas pārvaldē palika Olsteras provinces sešas grāfistes Īrijas ziemeļos, kur iedzīvotāju vairākums bija protestanti. 1969.gadā Ziemeļīrijā izcēlās konflikts starp katoļiem un protestantiem, kurā nogalināti vairāk nekā 3200 cilvēku.
Ziemeļīrijas un Īrijas balsstiesīgie iedzīvotāji referendumā 1998.gadā pārliecinoši atbalstīja Ziemeļīrijas miera līgumu, saskaņā ar kuru vispārējās vēlēšanās tika ievēlēta Ziemeļīrijas asambleja, kurā ir 108 deputāti. Asambleja izveido Ziemeļīrijas valdību. Ziemeļīrija ir autonomija Lielbritānijas sastāvā, taču arī Īrijas Republikai ir iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā. Tomēr Īrijai bija jāatsakās no konstitūcijā ietvertajām pretenzijām uz Ziemeļīriju.
