Mandelas bēres notiks 15.decembrī
No 11. līdz 13.decembrim Mandelas mirstīgās atliekas būs novietotas valdības rezidencē "Union Buildings" valsts galvaspilsētā Pretorijā, kur tauta varēs atvadīties no viņa.
Pasaulē

Mandelas bēres notiks 15.decembrī

Jauns.lv

Mūžībā aizgājušā bijušā Dienvidāfrikas Republikas prezidenta un Nobela Miera prēmijas laureāta Nelsona Mandelas bēres notiks 15.decembrī, piektdien pavēstīja pašreizējais Dienvidāfrikas Republikas valsts galva Džeikobs Zuma.

Mandelas bēres notiks 15.decembrī...

"Viņš pēdējā gaitā tiks pavadīts 15.decembrī Kunu, Austrumkāpas provincē. Mums visiem būtu jāstrādā, lai sarīkotu vispienācīgākās bēres mūsu valsts izcilajam dēlam un mūsu jaunās nācijas tēvam," uzsvēra Zuma.

Jau vēstīts, ka Dienvidāfrikas Republikā ceturtdien vakarā 95 gadu vecumā miris leģendārais cīnītājs pret aparteīdu, valsts pirmais melnādainais prezidents un Nobela Miera prēmijas laureāts Nelsons Mandela.

Dienvidāfrikā par nacionālo varoni uzskatītais Mandela tika hospitalizēts 8.jūnijā plaušu infekcijas saasināšanās dēļ. 1.septembrī viņš tika izrakstīts no slimnīcas.

Eksprezidenta saslimšana bija saistīta ar to, ka viņš, 27 gadus aparteīda režīma laikā pavadot cietumā, bija slimojis ar tuberkulozi.

Mandela miris savās mājās Johannesburgā īsi pirms plkst.21.

Cieņas apliecinājumus Mandelam un līdzjūtību Dienvidāfrikas tautai pauduši pasaules valstu līderi.

"Mēs esam zaudējuši vienu no ietekmīgākajiem, drosmīgākajiem un labākajiem cilvēkiem šī vārda dziļākajā nozīmē, ar kādu vien mēs pavadīsim laiku uz šīs zemes," īsi pēc Zumas uzrunas sacīja ASV prezidents Baraks Obama. "Viņš mums vairs nepieder, viņš pieder laikmetiem."

"Ar savu skaidro cieņu un nemaināmo vēlmi upurēt savu brīvību citu brīvības labā Mabida pārmainīja Dienvidāfriku un aizkustināja mūs visus. Viņa ceļš no cietumnieka līdz prezidentam iemiesoja solījumu, ka cilvēki un valstis var mainīties uz labāko," uzsvēra Obama.

"Ir izdzisusi liela šīs pasaules gaisma," sacīja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons. "Nelsons Mandela bija mūsu laika varonis."

Dienvidāfrikas Republikas aparteīda režīms Mandelu 27 gadus turēja ieslodzījumā, taču 1990.gadā, iznākot brīvībā, viņš joprojām bija uzticīgs demokrātijas principiem un spēja panākt vienošanos par vispārēju vēlēšanu tiesību atzīšanu.

1993.gadā viņš līdz ar toreizējo baltādaino Dienvidāfrikas prezidentu Frederiku de Klerku saņēma Nobela Miera prēmiju par vienošanos, kas ļāva īstenot miermīlīgu aparteīda režīma izbeigšanu un pāreju uz demokrātiju.

1994.gadā Mandela kļuva par pirmo melnādaino Dienvidāfrikas Republikas prezidentu un vadīja valsti līdz 1999.gadam. Kopš 2004.gada viņš sabiedrībā rādījies reti.

LETA