Par brāķa krūšu implantu ražošanu, no kuriem cieta tūkstošiem sieviešu - 4 gadi cietumā. FOTO
Francijas pilsētā Marseļā tiesa otrdien notiesāja bijušās krūšu implantu ražotājfirmas "Poly Implant Prothese" (PIP) vadītājus un kompānijas dibinātājam piesprieda četru gadu cietumsodu par to, ka uzņēmums ražojis un pārdevis defektīvus krūšu implantus, kas radījuši veselības problēmas tūkstošiem sieviešu visā pasaulē.
74 gadus vecajam kompānijas dibinātājam Žanam Klodam Mā piespriests četru gadu cietumsods, 75 tūkstošu eiro (52,7 tūkstošu latu) naudassods un aizliegums strādāt medicīnas pakalpojumu sniegšanā un kompānijas vadīšanā.
Vēl četrus bijušos PIP augsta ranga vadītājus tiesa atzina par vainīgiem un piesprieda tiem mazākus sodus.
PIP bijušajam ģenerāldirektoram Klodam Kutī piespriests trīs gadu cietumsods, no kuriem divi gadi jāizcieš nosacīti. Kompānijas kvalitātes kontroles direktorei Annelorai Fontei un ražošanas direktoram Loikam Gosāram abiem piespriests divu gadu cietumsods, no kuru viens gads jāizcieš nosacīti, bet izpētes direktoram Tjerī Brinonam - pusotra gada nosacīts cietumsods.
Vairāk nekā 7000 sieviešu lietā bija kā civilprasības iesniedzējas, bet vairāki desmiti no viņām otrdien bija ieradušās tiesas zālē Marseļā, lai noklausītos spriedumu.
Mā 1991.gadā Francijas dienvidos nodibināja firmu PIP, kas ražoja šos implantus. PIP 2010.gadā tika slēgta un tās produkcija aizliegta, jo firma bija izmantojusi nelicencētu silikona gēlu, kas izraisīja augstu tās implantu saplīšanas gadījumu īpatsvaru.
Tiek uzskatīts, ka PIP implanti ir ievietoti 400 līdz 500 tūkstošiem sieviešu 65 valstīs. Vairāk nekā 7500 sievietes ir informējušas par implantu plīšanu, bet Francijā vien 15 tūkstošiem sieviešu šie implanti ir nomainīti. Vairāku valstu veselības dienesti ir atzinuši, ka PIP implanti nav toksiski un nerada krūts vēža riskus.
Bēdīgi slavenie defektīvie PIP krūšu implanti
Mēnesi ilgās prāvas laikā aprīlī Mā atzina, ka šo implantu ražošanā izmantots nelicencēts silikona gēls, bet noliedza pieņēmumus par to radītu risku veselībai.
Bijušais izbraukuma tirdzniecības veikalnieks izveidoja kompāniju, kas kļuva par trešo lielāko implantu piegādātāju pasaulē.
Vairāk nekā 80% implantu PIP eksportēja, apmēram pusei nonākot Latīņamerikā, bet trešdaļai - citās Rietumeiropas valstīs, savukārt 10% nonāca Austrumeiropā, Tuvajos Austrumos un Āzijā.
Vairākiem lietas figurantiem, tostarp Mā, atsevišķās izmeklēšanās ir izvirzītas apsūdzības par slepkavību un finanšu krāpšanos.
Izmeklēšana par slepkavību ir saistīta ar kādas sievietes, kurai bija krūšu implanti, aizdomīgu nāvi 2010.gadā ar vēzi.
Pagājušajā mēnesī Vācijas drošības standartu kompāniju TUV Francijas pilsētas Tulonas tiesa atzina par atbildīgu lietā, jo tā "nevērīgi pildīja savus pienākumus", nepietiekami pārbaudot implantus.
Kompānijai jāmaksā vairāk nekā 50 miljonu eiro (35 miljonu latu) liela kompensācija sešiem izplatītājiem un vairāk nekā 1600 sievietēm, kam ievietoti implanti.
BNS, Foto: AFP/LETA
