Kad pieaugušie rotaļājas ar klucīšiem! Ciemos pie Latvijas "Lego" kluba vīriem

Jau pirms vairāk nekā 20 gadiem "Lego" kompānijas vadība ievēroja, ka dažādas konstrukcijas no klucīšiem būvēt patīk ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Saprotot, ka tas ir daudzsološs biznesa virziens, "Lego" izveidoja atsevišķu departamentu, kas specializējas tieši pieaugušajiem domātas produkcijas veidošanā un īpaši piestrādāja, dibinot "Lego" klubus dažādās pasaules malās. Latvijā šāds klubs ar nosaukumu "LatLug" jeb "Latvian Lego Users Group" tapa pirms desmit gadiem. Paši tā biedri gan par nosaukumā rodamo vārdu users jeb lietotāji smej, ka tikai divās industrijās klientus mēdz dēvēt par lietotājiem – IT un narkobiznesā. Un, kā izrādās, arī "Lego" pasaulē.

Kluba dzimšana

Latvijas "Lego" klubā patlaban ir 20 kungi, no kuriem lielākajai daļai ir starp 30 un 40 gadiem. Par kluba dibinātāju kļuva Lauris Kļaviņš, kurš vēl tagad ir Latvijas legomānu līderis. "2013. gada sākumā mani uzrunāja viena "Lego" konstruktoriem veltīta portāla, kurā biju reģistrējies, administrators – hei, tu taču esi no Baltijas, bet "Lego" kompānija meklē fanus no turienes, jo Baltijā nav "Lego" fanu grupas! Tādēļ "Lego" cilvēki caur to portālu bija meklējuši kādu no Baltijas un beigās atrada mani. Tā nu kopā ar kolēģi Rolandu Ķirpi kļuvām par pirmajiem, kas Rīgā tikās ar "Lego" pārstāvi. Saņēmām uzaicinājumu veidot "Lego" fanu grupu, ko 2013. gada jūnijā arī izdarījām."

Domubiedru grupa ir salasījusies interesanta – te ir gan IT jomas ļaudis kā Elviss, gan inženieris, gan armijas fotogrāfs, gan kāds Eiropas Savienības ierēdnis, bet pats Lauris strādā apdrošināšanas jomā. Grupai ir arī sava noliktava, kurā glabājas daļa konstrukciju, citādi var gadīties, ka tīri vietas trūkuma dēļ var nākties saliktos brīnumus izjaukt. "Lego" konstrukcijas ir ne tikai laikietilpīgs, bet arī telpu prasošs hobijs, jo nelielā dzīvoklītī visiem šedevriem diezin vai pietiks vietas.

Katram kluba biedram ir sava tematika, kurai viņš pievērsies: viens būvē mājas un pilsētas, otrs mašīnas, trešais robotus, bet vēl kāds specializējas lielu un vērienīgu ainavu meistarošanā. Šo to dara arī kopā – šā gada lielais plāns ir lielas bruņinieku ainas veidošana, kuru pa daļām būvētu vairāki biedri.

Par savu vaļasprieku, kas kādam varbūt var likties bērnišķīgs, legomāni nekautrējas un uzskata, ka spēles gars sabiedrībā diemžēl ir pārāk maz novērtēts. "Spēle ir būtiska un diemžēl nenovērtēta arī pieaugušo dzīves sastāvdaļa, kas palīdz atraisīt radošo potenciālu," uzskata Lauris. Elviss viņam piebalso: "Ikdienā es darbojos IT jomā kā programmētājs, un patiesībā jau šis darbs īpaši neatšķiras no "Lego" klucīšu kopā likšanas – arī programmējot es visu lieku kopā pa gabaliņam. Nesaprotu cilvēkus, kuri neredz, ka visa mūsu dzīve sastāv no spēles elementiem. Pat benzīna rādītājs tavā mašīnā ir ar spēles elementiem, pretējā gadījumā tur būtu aile, kas rāda, cik naudas tu esi iztērējis degvielai."

350 000 klucīšu

Starp citu, "Lego" konstruktori ir arī labs uzskates līdzeklis bērnu izglītošanā – piemēram, Elviss savējiem uz "Lego" bāzes ir demonstrējis, kā darbojas zobrati un transmisija: "Tad man ir attaisnojums pirkt jaunu "Lego" komplektu!" Ierasta prakse ir kluba biedru atvašu iesaistīšana pasākumos, kad legomāni kaut kur izstāda savus veidojumus. Tādi piedāvājumi laiku pa laikam tiek saņemti no pašvaldībām, kas vēlas padarīt interesantākus kādus svētkus, reizēm kaut ko var uzbūvēt arī veikalu skatlogiem.

Jautāts, cik tad pašam ir "Lego" klucīšu, Lauris atbild bez garas domāšanas, jo mēdzot visus savus pirkumus iegrāmatot: "Apmēram 350 000! Taču man noteikti nav pati lielākā kolekcija Latvijā." Tīri ieskatam: tepat žurnāla lappusēs redzamā Kļaviņa saliktā melnā automašīna sastāv no apmēram 800 klucīšiem, sarkanais "Porsche" no apmēram 1000, bet kāpurķēžu braucamais – ap pusotra tūkstoša klucīšu. Tad nu apmēram varat iedomāties Laura darbības vērienu. Tiesa, parasti visvairāk klucīšu prasa nevis automašīnas, bet gan lielu ainavu veidošana, ko saliek no vairākiem desmitiem fragmentu. Piemēram, viens no kluba biedriem veido ainavu ar jūru un salu; tur tikai jūras montāža vien prasījusi apmēram 8000 klucīšu.

"Lego" konstrukciju būvēšana vispār ir diezgan ģimenisks pasākums. Elviss legomāniju ir pielipinājis ne tikai saviem bērniem, bet arī sievai: "Agrāk abi kopā būvējām mājas, pasūtījām tām pat papildu logus un durvis. Var taču kopā skatīties kādu filmu un pie viena būvēt māju! Tagad gan vairāk darbojos kopā ar bērniem." Arī Laurim kundze nav palikusi ārpus legomānijas, jo kolekcionē figūriņas: "Šim hobijam lielākais pluss ir tas, ka esi turpat mājās un vari iesaistīt arī pārējos."

Atpakaļ bērnībā

Nav grūti uzminēt, ka daļai pieaugušo legomānu saknes apsēstībai ar klucīšiem meklējamas bērnībā. Piemēram, Elviss ar "Lego" aizraujas jau kopš astoņu gadu vecuma: "Tas bija vēl kaut kad deviņdesmito gadu vidū, kad tiku pie sava pirmā "Lego" komplekta, un tā arī es no šīs kaites neesmu izveseļojies. Daļa klucīšu man pat ir saglabājušies no deviņdesmitajiem, to var pēc krāsas pateikt."

Lauris pirmo "Lego" komplektu dabūjis apmēram tajā pašā laikā, 1994. gadā un līdz 1999. gadam ļoti aizrāvies ar dažādu konstrukciju veidošanu. "Vēlāk, protams, parādījās citas intereses, līdz 2012. gadā jau kā pieaudzis cilvēks atkal pievērsos "Lego" . Savā ziņā tā bija nejaušība, jo viens mans draugs tika pie darba "Lego" kompānijā kā programmētājs un reiz visiem čomiem atveda pa "Lego" komplektam. Es to komplektu saliku, un man radās vēlme to kaut kā uzlabot. Internetā atradu šai tēmai veltītus portālus un uzzināju, ka visā pasaulē pastāv "Lego" komūnas. Uzdūros lapai, kurā blogeris "Crowkiller" publicēja paša saliktos automašīnu modeļus – tie likās tik fantastiski, ka gribējās arī pašam kaut ko tādu uzbūvēt. Un, kad sāc kaut ko pirkt, tad saproti, ka vēl vajag šo un to. Bet, ja bērnībā "Lego" bija kaut kas tāls un nesasniedzams, tad tagad beidzot varu to atļauties."

Konstruēšana kā darbs

Lielum lielajai daļai "Lego" entuziastu modelīšu konstruēšana ir tikai vaļasprieks. Taču ir arī tādi, kuri hobiju ir pratuši padarīt par ienākumu avotu. Proti, viņi dalās zināšanās, kā uzbūvēt tādu vai citādu modeli. Ja cilvēks vēlas uzķimerēt kaut ko vairāk par "Lego" piedāvāto standarta modeli, tad viņš dodas uz kādu no portāliem, piemēram, Rebrickable.com, kur pulcējas šīs jomas meistari un publicē pašu izdomātas konstrukcijas, automobiļu, lidaparātu, kuģu vai ēku attēlus. Paskatoties tikai uz fotogrāfiju, tu diez vai sapratīsi, kā tieši to var uzbūvēt, tādēļ tepat ir pieejamas detalizētas instrukcijas – daļa par baltu velti, bet daļa dizaineru par savām pūlēm prasa nelielu atlīdzību. Teiksim, par "Liebherr" ekskavatora salikšanas instrukciju no Lego klucīšiem konstrukcijas autors prasa 22 dolārus, bet par "BMW M4" sporta vāģa modelīša salikšanas instrukciju 12 dolārus.

Interesanti, ka portālā Rebrickable.com, kur apgrozās milzīgs cilvēku skaits, viens no populārākajiem instrukciju autoriem ir latvietis Pēteris Sproģis ar segvārdu "Keep On Bricking" (ar to viņš atrodams arī "Instagram" platformā, kur viņam ir 30 000 sekotāju), kurš gandrīz katru dienu publicē kādu jaunu modeli un ar šo hobiju patiešām pelna naudu. Par pamatu viņš ņem veikalā nopērkamos komplektus, taču spēj paskatīties uz tiem ar svaigu aci un salikt kaut ko pavisam citādu, bieži vien pat vairāk nekā desmit variācijās. "Tā ir viena no lielākajām "Lego" vērtībām – no vienas "Lego" klucīšu kastes var uzbūvēt pat 15 versijas. Turklāt Pēteris jau tās ir izdomājis tavā vietā un nolicis tev priekšā," saka Lauris.

Divi latvieši ir arī uzvarējuši "Lego" rīkotos modeļu būves konkursos, tādēļ var teikt, ka mums "Lego" pasaulē ir savi veiksmes stāsti. Kādu izcilu pašmāju "Lego" meistara veikumu var aplūkot Rīgas Sv. Pāvila baznīcā – šīs pašas baznīcas maketu, kas darināts no 60 000 klucīšu.

Oriģinālā aizvietošana

Būti jocīgi, ja tik ienesīgā biznesā bez "Lego" necenstos ielauzties arī citas kompānijas. Ieskaitot visuresošos ķīniešus, kuri ir gatavi piedāvāt gandrīz tādus pašus klucīšus, tikai par zemāku cenu. Pa daļai šāds dempings iespējams arī tāpēc, ka daļa oriģinālo detaļu, īpaši jau elektronika, ir dārgas un ne visi to var atļauties. Tādēļ "Lego" fani sākuši dalīties tīros oriģinālās produkcijas lietotājos, kuri izmanto tikai un vienīgi "Lego" detaļas, un tajos, kuri reizēm pieļauj atkāpes no oriģināla, nopērkot kaut ko no ķīniešiem. "Tomēr liekas, ka miegs ir saldāks, ja lieto oriģinālās "Lego" detaļas," nosmej Elviss.

Kolekcionēšanas kaislības

Kā jau jebkurā subkultūrā, arī "Lego" pasaulē ir savas raritātes, kurām kolekcionāru acīs ir īpaša vērtība. "Gadās, ka kāds komplekts iznācis kļūdaini un nonācis veikalu plauktos, piemēram, tikai Austrālijā – tad tam uzreiz ir pavisam cita vērtība. Ir arī īpaši vērtīgas figūriņas. "Lego" izdod arī "Zvaigžņu karu" komplektus, un tur fanu komūna ir īpaši ekstrēma," smej Lauris. Tā sevišķā vērtē ir, piemēram, Dārta Veidera figūriņas, kas izdotas kādā īpašā komplektā vai aprīkotas ar kādām atšķirīgām bruņām. "Kad 2002. gadā tāda figūriņa bija iekļauta vienā no komplektiem, tā nevienam nelikās nekas īpašs, taču tagad, kad pagājuši 20 gadi, tā jau maksā divus vai pat trīs tūkstošus eiro, jo ir kļuvusi par retumu."

Šis raksts un daudz kas cits interesants lasāms žurnāla "Deviņvīri" jaunākajā numurā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.