Ūdeņu labirintos: kā izvēlēties piemērotāko laivu ūdens prieku baudīšanai
Kā visiem copmaņiem izsenis zināms, katru gadu 1. maijā gandrīz visos Latvijas publiskajos ūdeņos (izņēmums ir ezeri ar ornitoloģiskajiem liegumiem) tiek atklāta laivu sezona. Lai gan tā lielākoties ir spiningotāju izprieca, arī pludiņnieki ar laiviņu var pieirties pie savām pērnajā gadā noskatītām vietām un uzsākt dialogu ar balto zivju populācijām. Šoreiz mēs aplūkosim visu tirgū pieejamo laivu floti un mēģināsim saprast, kādi peldlīdzekļi katram copmanim ir nepieciešami un kādi der tikai statusa apliecināšanai un dižmanībai.
Iesākumā neliela atkāpe. Pirms divdesmit gadiem ķērām karpas Volgas lejtecē nedaudz virs Astrahaņas. Pie mūsu nometnītes piestāja superkuteris – tajā zēģelēja "Swarovski" Maskavas filiāles boss ar apkalpi, kurā ietilpa divi škiperi, pavārs un miesassargs. Pašam peldzvēram bija divi klāji un tikpat daudz benzīnmotoru. Neatceros vairs, vai tie bija 260 vai 300 zirgspēku jaudā, bet no Volgogradas HES tas 300 kilometru ūdensceļu līdz mums bija veicis četrās stundās. Toreiz krievi savā teritorijā bija laipni un atsaucīgi – mēs Swarovski čalim, kura galvu rotāja kapteiņa naģene ar mirdzošu enkuru, sasodīti līdzīga Ostapa Bendera nēsātajai, iedāvinājām pāris vizuļu, bet pateicībā tika uzsvilpts pavāram, kurš krastā, miesassargam asistējot, izstiepa divdaļīgu antresola izmēra bāru, no kura mums tika piedāvāti vai visi pasaulē esošie ugunīgie dzērieni un dāvanā pasniegts astoņpadsmitgadīgs skotu viskija singlmalts. Papildus vēl divus no mūsu kompānijas kuģis izvizināja nelielā safari – pēc tam zēni teica, ka ātrums bijis vairāk par simt kilometriem.
Ātrlaivas un kuteri
Kāpēc es to visu stāstu? Tāpēc, ka man liekas: atšķirībā no Krievijas, kur pa ūdens maģistrālēm (tā pati Volga, Dona, Baikāls un citi lielezeri, Jeņiseja, Ļena un citas Sibīrijas dižupes) dienā var un vajag (zvejnieki, mednieki utt.) nobraukt simtiem kilometru, Latvijā tādi monstri ir vajadzīgi vien trīs tipu cilvēkiem. Pirmais tips ir vismazākais un visnesaprotamākais. Tie ir ļoti bagāti cilvēki, kuriem kuteris ir vajadzīgs vien ķeksītim, jo varbūt tāds ir viņa biznesa partnerim vai konkurentam. Pārsvarā tas stāv sausajā dokā un ūdeņus ierauga vien reizi pāris gados. Manuprāt, absolūti bezjēdzīgs ieguldījums, jo tehnisko apkopi pat aizmigušam nezvēram neviens vēl nav atcēlis.
Otrā grupa ir prāvāka un pilnīgi saprotama. Tie ir profesionālie copes sportisti, kuriem šāda ekstra (bez augšminētajiem pontiem) ir vajadzīga ikdienas treniņos un sacensībās. Un trešā, visprāvākā, ir tie, kuriem dzīvesvieta – mājas, vasarnīcas – atrodas lielo ūdeņu tiešā tuvumā. Te mēs varam pieskaitīt visu lielo upju lejteces plus Daugavu visā garumā, lielos un dziļos Latvijas ezerus (Rāzna, Usma, Alūksne), kā arī visas jūras un līča piekrastes zonas. Tālāk mēs apskatīsim šādu kuteru cenas un klāt pieskaitīsim papildu bonusus – motorus, eholotes, enkurvinčas, iebūvētās zivju uzglabāšanas tvertnes jeb igvātus utt. Jāatceras, ka visas motorlaivas ir jāreģistrē CSDD. Mazākajām laiviņām – par tām vēlāk – jau veikalā jāsaprot, vai karināsiet tai klāt benzīna motoru (no pieciem zirgspēkiem) vai elektromotoru. Ja otrais variants vai izlīdzēsieties tikai ar airīšiem, tad laiva nav jāreģistrē.
Sāksim ar tirgū esošiem un jau nokomplektētiem tieši copmaņiem paredzētiem kuteriem. Gribat no dārgā gala? Okei, te jums tiek piedāvāta pilna komplektācija (ar tualetēm, ledusskapjiem, USB ligzdām, gultām un citām fīčām) ar gala cenu. Paši ūdenszirnekļi – 2022. un 2023. gada modeļi. Līderos izvirzās 9,35 metrus garais "Nimbus" ar 300 ZS motoru par 212 000 eiro naudiņu. Sudraba pozīcijās – 8,25 metrus garais "Aquador" ar 270 ZS dzinēju. Cena – 195 000 eiro. Kā jau minēju, komplektācija ir nevis kā laivai, bet kosmosa kuģim – piemēram, te ir duša, 380 litru benzīntvertne, hidrauliskā stūres sistēma, SIMRAD firmas autopilots un radars, VHF antena, tālvadības prožektors, saules paneļi utt.
Pie elites gala noteikti pieskaitāmi franču "Jeanneau Merry Fisher" modeļi. Tos dzen "Yamaha" 150 ZS motori, un cena svārstās no 93 līdz 103 000 eiro. Kaut kur uz bronzas pakāpiena atrodams itāļu "Calletti Explorer" astoņmetrīgais kuģis ar 250 ZS motoru 60 000 eiro cenā, bet tālāk jau seko varianti, ko normāli ekonomiski domājošs makšķernieks var sākt nopietni izskatīt. Piemēram, šā gada izlaiduma 5,5 metrus garā "Bella" maksā 33 000 eiro, tiesa, tai komplektā piekabināts mazāk jaudīgs 115 ZS dzinējs.
Jo lielāks kuģa vecums, jo cenas pieticīgākas. Līdzīgi kā ar jebkuru transportlīdzekli, atskaitot kolekcionāru raritātes. Piemēram, "Regal" 2008. gada sešmetrīgā laiva "Wake&Fish" maksā 29 000 eiro un aprīkota ar 220 ZS motoru. Vēl lētākas ir pērnā gadsimta norvēģu "Fjord" vai "Nordic" (pārsvarā komplektētas ar "Volvo Penta" dzinējiem) laivas – cenas grozās ap 10 000 eiro. Bet mums no tirgus piedāvājumiem visvairāk iepatikās 1994. gadā ražots, rūpīgi kopts un ziemā iekonservēts 5,2 metrus garais "Bayliner Capri" kuģītis, kuru dzen "Force" 120 ZS motors. Ideāls variants (celtspēja – pieci pasažieri) diviem dinamiskiem spiningotājiem.
Bet, lai lasītājs saprastu, cik izmaksās pavisam svaiga spēļmantiņa – pavisam īss piemērs! Jauns 6,2 metru alumīnija laivas "RVD Boats" korpuss (svars – teju tonna) jums izmaksās 31 460 eiro. Bez nekā! Lai arī ražotāji apzvēr, ka lašu trolingā var izmantot līdz pat vairāk nekā desmit kātiem (oriģinālā – divdesmit!), tas ir sasodīti daudz! Nav pat jābūt Gausa līmeņa matemātiķim, lai saskaitītu, ka minimāli nepieciešamais papildu aprīkojums (kuģis paģēr 125–175 ZS motoru) jums izmaksās vismaz 15 000 eiro. Rēķiniet un lemiet paši!
Ekonomiskais svētdienas copmaņu risinājums
"Ko tu vari pateikt par laivām?" reiz man jautāja viena forša meitene. "Nu, ir dūralumīnija laivas, plastikāta, koka," saku. "Nē, nē," viņa teic. "Es domāju, lai būtu tā pa vienkāršo – kā mūsu bērnībā! Iesēdies tādā vienvietīgā gumijas pūslītī un mierīgi pabrauc vai pacopē piemājas ūdeņos..."
Tie laiki, kad padomijā gumijnieces ražoja no Vladivostokas līdz Tallinai, ir aizgājuši nebūtībā. Pašas laivas lielākoties ir pārvērtušās pīšļos vai ielāpu mozaīku klātas vāļājas pie garāžu un bēniņu pakšiem. Tolaik jau lielākoties tās bija sasodīti plānas, bet biezākās – ar vulkanizētu gumiju – skaitījās teju kā ūdeņu terminatori. Vairāku dienu ceļojumā pa ūdeņu artērijām parasti līdzi tika ņemti diezgan prāvi gumijas atgriezumi un ļoti indīga līme, lai sūces gadījumā peldamo varētu apārstēt. Bet arī šī operācija prasīja lērumu laika, jo brūci vajadzēja pilnībā izžāvēt, citādi ielāps turējās ne visai lāgā. Un lietainās vasarās, kā noprotat, tas nebija pārāk viegls kvests. Bet nu tālāk paskatīsimies, kas ir pieejams un nopērkams 21. gadsimta pašmāju laivu tirgos.
Mūsdienās 99 procenti gumijas laivu ir ražotas no termoplastiskā polimēra, saukta arī par polivinilhlorīdu, turpmāk PVC. Ražošanu un arī laivas gala vērtību nosaka – cik slāņos (jo vairāk, jo labāk) tas ir kausēts vai armēts. Kā jau noprotat, no privātpersonām pirkta laiva vienmēr būs lētāka par veikalā esošu. Vienkārši salīdzināsim! Apstāsimies pie vienvietīgām un divvietīgām PVC laivām, jau piepūstām un ne garākām par trim metriem, lai tādu varētu nostiprināt uz ne tās mazākās mašīnas bagāžnieka. Neapskatīsim arī luksusa ražotājus ("Hunter", "Bush", "Intex Mariner", japāņus), jo mēs tomēr raugāmies pēc ekonomiskās klases ūdenszirdziņa.
Pirmais, kas iekrīt acīs, ir divi piedāvātie postpadomju produkti – V"eterok 205" un "Nirok 4". Pirmais ar celtspēju 150 kilo, otrais – 250 kilo. Attiecīgi – vienvietīga un divvietīga laiviņa. Cena – 130 un 210 eiro. Arī saliktā veidā komplekta svars ("Veterok" – 9,5 kg) visai pieticīgs. Visos komplektos ietilpst trīsvienība – sēddēlītis, kājas pumpis un divi airi. Raugoties pēc foto, manuprāt, tur PVC materiāls tapšanas brīdī ir stāvējis visai attālu, bet, otrkārt, abos kandidātos nav piepūšamās grīdas, kas vertikālu pozu, atrodoties peldlīdzeklī, padara visai ūdensbīstamu.
Labi, atgriežamies pie ķermenim drošākiem spēlētājiem. Te tādu nav maz. Piemēram, firmas "Avalon" ražojumi ar cieto un tātad drošo grīdu. Vienvietīgās laivas garums ir 220 cm, celtspēja – 185 kg, komplekta svars (airi, beņķītis) – 13 kg. Cena – 350 eiro. Divvietīgais variants – 270 cm, 260 kg, 22 kg. Cena – 420 eiro. Vēl acīs no ekonomiskā gala iekrita no piecu slāņu armētā PVC ražotie "Briz" modeļi. Vienvietīgā varianta garums – 190 cm, celtspēja – 150 kg, komplekta svars – 8 kg, bet cena – 200 eiro. Divvietīgais attiecīgi – 280 cm, 230 kg un 13,8 kg. Cena – 300 eiro. Piedevām laivā ir divi autonomi hermētiski nodalījumi.
Jāpiebilst, ka teju visās jaunajās gumijniecēs līdzi nāk kompresorpumpji un ir speciāli paliktņi, uz kuriem var nostiprināt elektromotorus – ar benzīnniekiem šādās celtspēju un svaru grupās īpaši nevajadzētu aizrauties. Papildus gribētu pieminēt vēl pāris normālā cenu bilancē ietilpstošus modeļus: "Skhiper" (garums – 280 cm, cena – 400 eiro), "Kolibri" (280 cm; 389 eiro ) un "Stel" (280 cm, 295 eiro), kā arī "Jahipaun Bark".
Tirgus realitātes
Pabijām Ķīpsalas izstādē, kur pulcējušās visu latviešu hobiju un izklaižu amunīciju ražotājfirmas. Mūs, protams, interesēja jau minētās mazizmēra gumijnieces, atvainojos, PVC kostīmnieces. Ātrlaivu un kuteru ka biezs, bet mazo brāļu pulciņš visai plāns... Neredzam "Bush", bet no viņu ražojumiem mūsu apskatam der tikai mazā "Venta", kuras cena nav atrodama pat viņu mājaslapā. Apstājāmies pie importa "Gladiator" laivām, kur acīs iekrīt modelis "Fishbon A260 HTH". Te ir trīs autonomas piepūšamas sekcijas, precīzāk – divas balonu korpusā un vēl atsevišķi grīdā. Garums – 260 cm, celtspēja – 250 kilogramu, pats komplekts sver 15 kilogramu. Cena – 449 eiro. Vīri saka, ka varot piekārt arī 2,5 ZS benzīnnieku, bet par šo tēmu jau iepriekš izteicos...
Otrs eksemplārs ir latviešu "Dulcan" firmas "Wave Fun" 400 eiro vērtais modelis. Garumā – 265 cm, ar celtspēju 260 kilogramu. Atšķirībā no "Gladiatora" te ir divi plastmasas sēdekļi. Kā redzams, tīmeklī atrodamais piedāvājums ir daudz blīvāks un variatīvāks. Ir jau, protams, arī copes inventāru veikali, bet zināmu bildi, es ceru, mēs jums ierāmējām!
Nedaudz par aprūpi
Arī gumijas laiva, tāpat kā jebkura cita, pēc ūdeņu sezonas ir jāieziemo. Te galvenokārt būtu jāievēro divas pamatlietas: peldamais būtu kārtīgi jāizžāvē un piepūstā vīzē jāatstāj sausā vietā, piemēram, garāžā. Var arī nojumē, bet tad tas diezgan rūpīgi jāapsedz. Otrā lieta – jebkas, kas sezonas laikā sakritis laivā – vai tās būtu zivs zvīņas, gļotas vai no rokām izsprukusi desmaize – uz tās virsmas atstās diezgan saostāmas pēdas. Tāpēc ieteicams to rūpīgi izmazgāt; labāk pat ar kaut kādu ķīmisku papildlīdzekli, jo nekādas maigākas apstrādes, ja tiks atstātas intriģējošas sasmakas, neapstādinās ziemas grauzējus izurbties cauri kaut desmitkārtējiem jūsu armētajiem slāņiem. Kā smējās veči – uz ziemu labāk drošībai ieberiet tur saujiņu žurkdrapju granulu!
Ūdeņu adeptu varianti
Aktīvie copmaņi nosacīti iedalāmi trīs grupās – spiningotāji, balto zivju mednieki (karpinieki, fīderisti utt.) un mušiņmakšķernieki. Visaktīvāk laivas izmanto pirmie, daudz mazāk otrie, bet trešie veideros vai neoprēnos galvenokārt bradā pa upēm. Esmu daudzkārt piedalījies pirmajās divās aktivitātēs, par kurām tad arī pastāstīsim. Tā nu ir sanācis, ka esmu stāvējis līdzās pirmo profesionālo karpinieku šūpulim un kopā ar šiem pionieriem piedalījies pasaulē lielākajos un nozīmīgākajos karpu mačos "Carp World Classic" gan Francijā, gan ASV, gan Itālijā un citviet. Gribu jums aprakstīt mūsu aprīkojumu, karpu copeslietas izlaižot, lai jūs saprastu, ka ar šādu komplektu jūs mierīgi varat copēt visā Latvijā un pat tālākās valstīs visas sezonas garumā.
Tātad Rīgā trijatā iesēžamies "Nissan Patrol" džipā, kur piekabē mums jau uzpūsta "Suzumar 320AL PVC" laiva (ar saliekamu dūralumīnija grīdu un piepūšamu ķīli, svars – 50 kg, šodienas cena 1100–1200 eiro), un dodamies uz nosacīto Franciju. Lielajās karpu spēlēs nekādi benzīnnieki nav atļauti, tāpēc mums komplektā līdzi dodas "Minn Kota Endura 55" elektromotors un trīs svina akumulatori, šķiet, 55 Ah jaudā un nenormāli smagi, kurus mēs maču gaitā uzlādēsim ar dīzeļģeneratora palīdzību. Tā kā oficiāli mači rit piecas dienas plus vēl treniņdiennakti, visi akumulatori pārmaiņus tiek lādēti, acis neaizverot, jo laivā pastāvīgi jāatrodas diviem cilvēkiem – viens darbina motoru, otrs – eholoti. Tādējādi mums ir secinājums, ka šāds profesionāls komplekts visiem balto zivju ganiem ideāli būs piemērots, arī copējot mūsmājās. Protams, te mēs varam atskaitīt ekstremālas pozīcijas, proti, dīzeļģeneratoru un trešo akumulatoru, jo diezin vai, izņemot pašmāju lielmačus, mēs vienā vietā uzturēsimies ilgāk par pāris dienām. Tiesa, jaunie litija un želejas "Gel Deep" barotāji ir kļuvuši daudz dārgāki par senilajiem svininiekiem. Tā pirmie 140 Ah jaudenieki maksā līdz pat 1000 eiro, želejnieki ir uz pusi lētāki, toties četrreiz smagāki (12,5 pret 43,5 kg). Un neaizmirstiet, ja gribat niekoties ar eholoti, jums tādas vajadzēs pat divas!
Interneta forumos starp zvērīgiem zivju dzeņiem joprojām verd ļoti emocionālas diskusijas – vai tiešām bez personiskās laivas nu nekādi neiztikt? Tūlīt paskaidrošu! Pirmais iemesls – teju pie jebkuras populāras ūdenstilpes (izņemot upes) ir pieejama bāze un attiecīgi īrējama jau peldētgatava laiva. Koka, gumijas, alumīnija, ar motoru vai bez – tās jau ir detaļas. Otrais – čakars ar laivas sagatavošanu. Augšminēto vienvietīgo pūsli jūs varat sagatavot copei pārdesmit minūtēs, bet trīsvietīgu, pat sešrokām darbojoties, ne ātrāk par trīsdesmit, četrdesmit minūtēm. Un pēc copes tā atkal ir jāsavāc!
Varam vienkārši paskaitīt. Labas kvalitātes trīsvietīgu laivu jums bez 1000 eiro (te nav pat svarīga firma) nenopirkt. Tālāk – motori. Jaudīgi elektromotori maksā ap 500–800 eiro. Vidējs 20 ZS benzīnnieks – ap 2000 eiro. Par akumulatoru cenām jau iepriekš rakstījām. Par augstkvalitatīvām eholotēm vai sonāriem nāksies atdot vēl pusotru tūkstoti. Te mēs, mazās lietas neieskaitot, nonākam gala ciparā ap 5000–7000 eiro. Cik bieži jūs gadā braucat makšķerēt? Piecdesmit? Pierīgas ezeros (Kaņieris, Engure, Babīte) vienas dienas laivas (atkarībā no tās izmēra) īre izmaksās maksimāli ap 15 eiro. Tālāk no Rīgas cenas jau kļūst pieticīgākas. Un tagad sareiziniet un spriediet paši, kaut gan savas laivas faktoru un neatkarību no jebkādiem blakusapstākļiem neviens vēl nekad nav atcēlis!
Šis raksts un daudz kas cits interesants lasāms žurnāla "Deviņvīri" jaunākajā numurā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.
