Kad šašliks svētku galdam vēl nav nopirkts. "Deviņvīri" testē ātri sarūpējamos variantus
Tas ir sava veida paradokss, bet jau vismaz piecdesmit gadus šašliks – no Kaukāza un Vidusjūras reģioniem līdz mums atceļojušais uz iesma spraužamais gaļēdiens – līdzās ķimeņsieram, pīrāgiem un alum ir kļuvis par neatņemamu Līgo galdu arēnu pamatspēlētāju.
Es vairs īsti neatceros, kā padomju laikos jāņotāji tika pie normālas kvalitātes gaļas. Skaidrs, ka vismaz pilsētniekiem bez blatošanās uz tirgus plačiem nekas nestrādāja. Cita spēle bija pilsoņiem, kuriem laukos dzīvoja radagabali, un tie uz Līgo varēja piespēlēt kādu suķa miesu. Vienvārdsakot – šašliks bija īsta delikatese, ko vidējs proletārietis lielākoties varēja atļauties reizi gadā! Atceros, ka mūsu diezgan lielā Jāņu svinētāju kompānijā, kuras Latvijā nevarēja izskaust ne Pelšes, ne arīdzan mērenākie Pugo liegumi, bija viens šašlika sagādnieks, kuram tad par gaļu visi pārējie piemeta attiecīgo rubļu daudzumu. Vēl viena likumsakarība bija faktā, ka paša šašlika receptes principiāli bija identiskas – etiķa marināde un daudz sīpolu. Kāds vēl pievienoja laurlapas, ķiplokus un reizēm arī ķimenes, bet tās jau bija nebūtiskas nianses. Un vēl atceros fantastisko jēlās gaļas marinādes garšu: reiz braucot uz svinību vietu, es "žiguļa" aizmugurējā sēdeklī slepus nolocīju kādus piecus gabalus, uzkozdams sīpolšķēles – tas bija superīgi! Varbūt tāpēc man (un domāju, ka neesmu tāds viens) garšas kārpiņas joprojām nostalģiski pieprasa tieši šādu šašlika receptūras kompozīciju.
Kas viņiem vēderā?
Tagad viss ir mainījies un šašliku siltajā sezonā var cept teju vai katrās brīvdienās. To, izmantojot visdažādākās receptes, gatavo gandrīz katrs sevi cienošs gaļas skārnis. "Deviņvīru" redakcija notestēja piecus pašmāju brūvējumus (visus rūpnieciski safasētus plastmasas spainīšos) un izskaņā arī vienu leģionāru no Igaunijas. Centāmies izvēlēties pēc maksimāli klasiskās receptes, tātad ar etiķa piešprici, taisītus šašlikus. Cepam vienlaicīgi uz mangala, lasām etiķetes un garšojam!
"Kurzemes gaļsaimnieks"
***
Svars: 800 gramu
Piezīmes uz etiķetes: 80% cūkgaļas, 20% marinādes. Divi E garšas pastiprinātāji
Cena: 4,99 EUR
Bilde pirms cepšanas: Ļoti ūdeņaina marināde. Gabali ir sagriezti, teiksim skolmeistara vārdiem, apmierinoši.
Pēcgarša: Sāli un etiķi var just, taču ar tiem nav pārspīlēts. Daži gabali ir jūtami treknāki un, kā jau teikts, krietni atšķiras pēc izmēra. Kopumā vairāk par trim zvaigznēm mums nesanāca, un arī tur lielākais nopelns diezgan zemajai cenai.
"Melnā govs" no "Sky"
*****
Svars: 830 gramu
Piezīmes uz etiķetes: Norādīts, ka sastāvā 78% ir Dānijā ražota cūkgaļa. Neticami, bet nav neviena E!
Cena: 11,41 EUR
Bilde pirms cepšanas: Ideāli porcionēti gabali. Gaļa izskatās ļoti labi.
Pēcgarša: Garšas ziņā neapšaubāmi labākais, taču tā tam arī vajadzētu būt, ņemot vērā augsto cenu, kas ir šī produkta vienīgais trūkums. Drusku jūt etiķi, taču tieši tik, cik vajag – ne par daudz, ne par maz. Klasika!
"Forevers"
****
Svars: 900 gramu
Piezīmes uz etiķetes: 80% cūkgaļas kakla karbonāde, 20% marināde. Trīs E
Cena: 6,49 EUR
Bilde pirms cepšanas: Redzam sinepju graudus. Nedaudz nevīžīgi sagriezts, tomēr paši gaļas gabali ir pareiza lieluma.
Pēcgarša: Gaļas kvalitāte kopumā laba, arī marinādē ar garšvielu balansu viss ir kārtībā. No iepriekš garšotā Sky produkta atšķiras ar to, ka gaļa mazliet sausāka un vietām gadās cīpslas. Taču, ja ņemam vērā cenas atšķirību, te viss ir saprotami un godīgi.
"Rēzeknes gaļas kombināts"
**
Svars: 900 gramu
Piezīmes uz etiķetes: 91% cūkgaļas, 9% krēmīgas sinepju jogurta marinādes. Oi, un veseli septiņi E!
Cena: 4,49 EUR
Bilde pirms cepšanas: Ļoti daudz sinepju graudu. Daudz jogurtveidīga šķidruma. Arī gabali sagriezti pārsvarā neakurāti, taču pati gaļa pagaidām, pirms termiskās apstrādes, izskatās tīri labi.
Pēcgarša: Liekas, ka šī gaļa ir piedzīvojusi labākus laikus. Turklāt izskatās, ka pārāk biezā marināde neļauj gaļai normāli izcepties, bet, ja forsēsi ar uguni, tad viss vienkārši sadegs. Viens no testētājiem savu gabalu atdeva sunim, pārējie gan apēda, taču vairāk par divām zvaigznēm nebija ar mieru dot.
"Rimi"
**
Svars: 1000 gramu
Piezīmes uz etiķetes: 84% cūkas kakla karbonādes. Divi E. Garšvielu marināde pārsvarā uz sinepju bāzes
Cena: 5,99 EUR (ar atlaidi)
Bilde pirms cepšanas: Gaļa ir sagriezta ļoti neakurāti – milzīgi gabali mijas ar plānām strēmelēm. Vienīgais pagaidu pluss – gaļā nav redzami biezi taukslāņi.
Pēcgarša: Gaļa ir ļoti mīksta un atmiekšķēta, var plucināt kaut ar pirkstiem. Un ļoti, ļoti salīta – tā vien liekas, ka zem sāls kārtas ražotājs ir gribējis kaut ko noslēpt. Viens no degustētājiem, kurš ikdienā sāli gandrīz nelieto, izteicās, ka sajūta esot kā pēc padzeršanās no Nāves jūras.
"Rakvere"
***
Svars: 900 gramu
Piezīmes uz etiķetes: 73% cūkgaļas, 27% kefīra marinādes. Un nav neviena E!
Cena: 8,99 EUR
Bilde pirms cepšanas: Šo igauņu izcelsmes šašliku izvēlējāmies ziņkārības mākti – vai tiešām kaimiņi visu dara labāk nekā mēs, latvieši?! Jau iepakojums rāda, ka viņi dara vismaz citādi, jo parocīgā spainīša vietā izvēlējušies ekonomisko maisiņu. Gabali sagriezti kārtīgi, uz etiķetes īpaši norādīts, ka tie griezti ar rokām.
Pēcgarša: Jūtams, ka arī igauņi ir mazliet grēkojuši ar sāli, taču ne tādā koncentrācijā kā "Rimi". Ēst var, cept ir viegli. Ar prieku jāatzīst, ka igauņu šašliks tomēr atpaliek no labākajiem latviešu paraugiem.
Secinājuma vietā
Kā redzams, laba produkcija no brāķīgas atšķiras visai objektīvi. Protams, ne visiem lielražotājiem katrā partijā sanāk vienlīdz kvalitatīvs produkts. Taču uz to vajag tiekties un mēģināt ievērot tehniskās kartes un standartus. Un neaizmirstiet, ka pašu rokām un pēc pašu receptūras gatavots šašliks vienmēr būs vislabākais!
P.S. Nevienu no bezbailīgajiem degustētājiem pēc šašliku tūres vēdergraizes nemocīja!
Šis raksts un daudz kas cits interesants lasāms žurnāla "Deviņvīri" jaunākajā numurā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.
