Vairāk nekā 20 gadu alus pasaulē: kā Uldis Linkovskis katru dienu izgaršoja un aprakstīja citu šķirni

Uldis nav vienīgais alus blogeris – patiesībā ar tādiem ir pilns internets. Taču no pārējiem viņu atšķir radošā pieeja: Linkovskis ne tikai apraksta katru nogaršoto alu, bet arī cenšas radīt attiecīgu noskaņu, pievienojot fotogrāfiju ar attiecīgā alus trauku vairāk vai mazāk pieskaņotā vidē. Taču sākās tas viss ar apņemšanos 100 dienu laikā nogaršot 100 alus.

Glāze alus pirms pusnakts

"Mans ceļojums alus pasaulē sākās 2000. gada 1. aprīlī. Tad nolēmu 100 dienas pēc kārtas ik dienu nogaršot kādu jaunu alus šķirni. Un tiešām to arī izdarīju – neizlaidu nevienu pašu dienu! Bija pat gadījumi, kad vēl īsi pirms pusnakts kaut kur piestāju, lai varētu iedzert alu un izpildīt apņemšanos. Bez piecām divpadsmitos – taču izdarīju!" pašu sākumu atceras Linkovskis.

Vēlāk nolēmis eksperimentu turpināt, tiesa, vairs necenšoties turēties tik stingros laika rāmjos. Ja tagad ielūkojamies Linkovska lappusītē feisbukā, tad redzēsim, ka starp ierakstiem var būt pat vairāku dienu atstarpe. Tas arī saprotami, jo tagad viņš uzsvaru liek uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Aizvadītā gada beigās savā dienasgrāmatā viņš bija ticis līdz 527 ierakstiem, taču tie neatspoguļo visu viņa veikumu, jo kopējais nogaršoto un sarakstā fiksēto alu skaits ir par apmēram simtu lielāks – ap 650. Vienkārši dažādu apstākļu dēļ ne visi ir izpelnījušies ierakstus.

Ja zinām, ka vidusmēra lielveikalā varam atrast labākajā gadījumā dažus desmitus alus šķirņu, no kurām lielākā daļa ir sen zināmas un varbūt pat jau apnikušas, tad rodas jautājums – kur Uldis ņem alu savām degustācijām. Pārtikas veikali jau sen viņu ne ar ko pārsteigt nespēj, tagad galvenie jauno alus šķirņu piegādātāji ir specializētie alus veikali un draugi, kuri šo to atved no ārzemēm. Lielu ieguldījumu dod mazie alus brūži, kuri pēdējos gados Latvijā saradušies kā sēnes pēc lietus un bieži vien eksperimentē ar arvien jaunām alus šķirnēm, tā sagādājot blogerim vielu aprakstiem. Viņš pat īsti neatceras brīžus, kad būti nonācis strupceļā – tā, nu gan vairs nav nevienas jaunas aprakstāmas alus šķirnes! Parasti pagrabā stāv neliela rezervīte, lai vienmēr pa rokai būtu kaut kas jauns un neizmēģināts.

Priekšgalā vietējie

Ja paskatāmies alus darītavu sarakstu, kuru produkcija visbiežāk iekļuvusi Ulda dienasgrāmatā, tad te nepārprotami dominē tieši mazie brūži. Tā pirmajā vietā pārliecinoši ir Jelgavas apkaimē dislocētais brūzis Hopalaa, kas nepārtraukti eksperimentē ar arvien jaunām un jaunām šķirnēm, līdzīgi dara arī vairākas citas craft alus darītavas. Tādēļ saprotamu iemeslu dēļ lielās darītavas Linkovska sarakstā parādās ievērojami retāk, jo tās parasti paliek pie pārbaudītām vērtībām un ražo tikai dažas, toties labi zināmas un patērētāju iecienītas šķirnes, bet jaunumi to plauktos parādās reti. Tā kā vietējie alus veikali lielāko uzsvaru liek uz Latvijā tapušajiem craft aliem, tad arī saprotams, kādēļ Ulda dienasgrāmatā dominē dzimtenē tapušie aliņi, kā arī tuvāko kaimiņvalstu produkcija. Starp citu, vienā no pirmajām vietām ir alus brūzis Teika, kas izskaidrojams vienkārši – tas atrodas vistuvāk Linkovska mājām.

Mazliet pārsteidzoši, ka blogera alus listē ir maz tādu tradicionālo alus lielvalstu kā Vācija un Čehija ražojumu, taču tam ir savs izskaidrojums. Čehi un vācieši gan ir lieli alus dzērāji, taču priekšroku dod tradicionālajām alus šķirnēm, bet craft alus kultūra tur nav tik izplatīta kā mūspusē: "Viņi lepojas ar savu alus tīrības likumu, un tādēļ craft alus tur nav īpaši cieņā – vācu craft alus neviens man pat nenāk prātā, no čehiem gan kaut ko esmu dzēris."

Protams, pa vidu diezgan tradicionālām un saprotamām alus šķirnēm gadās arī pārsteigumi. "Bija viens alus, kas, kā man likās, garšoja pēc mentola. Draugi, kam devu pagaršot, gan to tik ļoti nejuta. Interesanti ir ar IPA aliem, kuriem tikai ar apiņiem vien ir iespējams panākt augļainu garšu, kaut gan patiesībā tur nekādu augļu nav. Bija gan viena, šķiet, norvēģu augļu IPA, kam bija ļoti ķīmiska garša. Turklāt es to biju nopircis veselu sešpaku, jo man likās, ka tam taču vajadzētu būt ļoti garšīgam alum. Mocīju tās sešas bundžas visu vasaru, beigās vienu vai divas bundžas kaimiņam atdevu. Atceros arī vienu alu, kam pēc ražotāju ieceres vajadzēja garšot pēc mohito, taču sanācis bija kaut kas uz skābētu gurķu suliņas pusi. Ražotājs atzinās, ka tā gluži neesot bijis domāts, taču man patika. Zinu, ka daudzi brīnās par ķiploku alu, taču man tas patika – nav atsevišķi jāpērk grauzdiņi, jo ķiploku garšu dabū jau ar alu vien. Nu jau esmu piešāvies un jau veikalā parasti varu saprast, būs tas alus labs vai nē. Bet, ja jānosauc eksotiskākā valsts, kuras alu esmu dzēris, tad tā varētu būt Uzbekistāna. Nekāds interesantais alus gan tas nebija, parasts lāgeris," stāsta Uldis. Deviņvīri no savas pieredzes kā īpašu eksotiku te varētu ieteikt Ziemeļkorejas alu – tā ir vienīgā komunistiskās valsts prece, ko var iegādāties arī Dienvidkorejā. Garšas ziņā gan diezgan nepatīkams un stiprs, radot iespaidu, ka tam varētu būt klāt piesperts arī spirts.

Pats sev brūveris

Vasarā, braucot līgot, gan Uldis ar īpašiem eksperimentiem parasti neaizraujoties un līdzi parasti ņemot jau zināmas alus šķirnes. Pēdējos gados gan šīs "zināmās šķirnes" nāk no paša krājumiem, jo Linkovskis pasācis mājas apstākļos brūvēt savu alu. "Viens mans Norvēģijā dzīvojošais draugs tur izsolē bija nopircis alus vārāmo katlu, taču saprata, ka viņam tas nav vajadzīgs, un atdeva man. Tā nu sāku pats kaut ko brūvēt. Kā sanāk? Kā nu kuru reizi. Vienreiz galīgi nesanāca, taču ir bijuši arī tādi, kuriem dotu četrarpus balles no piecām. Taisu dažādus alus, jo ideju jau ir tik daudz, ka nevar paspēt visas tās realizēt. Tagad uz ziemu gribu uztaisīt kaut ko biezāku un tumīgāku, taču katlu aizmirsu laukos – būs jābrauc pakaļ." Lielveikalā nopērkamo alu viņš dēvē par "tehnisko alu" un atzīst, ka gadījumā, ja gribas vienkārši padzerties, tad parasti ņemt Tērvetes vai Užavas.

"Vairāk vai mazāk jau visus alus atceros. Varbūt ne katram precīzi garšu, taču apmēram, kā garšoja un kad to dzēru, gan atminos," atbild Uldis uz jautājumu, vai tiešām atceras katru no vairāk nekā 600 aliem. Savā dienasgrāmatā viņš aliem piešķir arī vērtējumu piecu ballu – šajā gadījumā piecu litru – skalā. Vērtējot lielākais uzsvars tiek likts uz garšu un krāsu: "Smaržu vērtēju mazāk, jo brīžam man šķiet, ka es īsti nesaožu to, ko varbūt vajadzētu sajust." Bezalkoholiskos alus gan viņš savā topā neliek, tas pats attiecas uz radler tipa dzērieniem ar ļoti mazu alkohola procentu. Uldis gan arī godīgi atzīst – lai gan alu ir baudījis daudz, šķirņu sarežģītajā klasifikācijā viņš vēl šobaltdien ļoti labi neorientējas: "Es zinu, kas man garšo, taču visus daudzos stilus ne vienmēr atpazīstu – vai tas ir New England IPA vai West Coast IPA."

Linkovska ņemšanās ar alu aplipinājusi arī draugus. Agrāk visa kompānija bija aizrāvusies ar slēpņošanu, taču pēdējos pāris gados no šī vaļasprieka pārgājusi uz jaunu alus šķirņu meklēšanu un dalīšanos iespaidos. Turklāt Uldis nemaz nav pats aktīvākais baudītājs, jo viens otrs no draugiem jau sasniedzis 1000 alu robežu. "Man, redz, bija ierobežojums, ka varu pagaršot vienu alu dienā, bet viņi mierīgi var arī četrus, ja grib! Viens no mūsu kompānijas reiz teica, ka tūlīt būšot nomēģinājis visu, kas atrodams specializētajā Lauvas alus veikalā, taču laikam tomēr nepaspēja, jo sortiments atkal tika papildināts un nāca klāt arvien jaunas šķirnes. Tad mēs čatā dalāmies iespaidos. Pēdējā laikā laikam manā iespaidā arī draugi ir sākuši taisīt smukas alus bildes."

Pavisam drīz Uldim būs jubileja – Brūzis Manufaktūra, kurā mēs ar viņu tikāmies, kļuva par 99. iepazīto alus darītavu viņa sarakstā. Starp citu, ļoti interesanta un patīkama vieta, kas paslēpusies Juglā netālu no Brīvības ielas – te ir gan brūzis, gan arī mājīgs restorāns. Taču Linkovskim tagad atliek rūpīgi izvēlēties, kurš tad būs simtais brūzis viņa kolekcijā. Latvijā gan visas jau esot apzinātas, tāpat arī Igaunijā, tādēļ nāksies pameklēt kaut kur tālāk.

Alus ģeogrāfija

Kādu valstu alus ir Ulda Linkovska nobaudīto sarakstā

Latvija       400

Igaunija     72

Lietuva      35

Norvēģija   22

Polija        15

Alus darītavu tops

Kuru produkciju Uldis nogaršojis visbiežāk

Hopalaa     84

Ārpus                  51

Teika                   40

Tanker                 25

Valmiermuiža       17

Malduguns           14