Noklusētais Rēzeknes Ļeņina pieminekļa skandāls: revolūcijas vadoņa vārdā bezjēdzīgi iznīcināts Latvijas lepnums. FOTO

Dižakmeni Ļeņina vārdā saspridzināja, bet no tā “ļeņinekli” beigu galos tā arī neizkala. Bronzā atlietais un uz akmens postamenta uzliktais kādreizējais Rēzeknes Ļeņina piemineklis, kas nu jau vairāk nekā pirms 31 gada nogāzts un aizceļojis uz mēslaini, nav tas monuments, kāds sākotnēji bija iecerēts.

Mistiskā padomju Latvijas tēlniecības hronoloģija

Tāpēc, lasot padomju laika publikācijas, varam saskarties ar absurdiem apgalvojumiem: vispirms Rēzeknes Ļeņina autorība tiek piedāvāta vienam tēlniekam, bet pēc tam jau citam; vispirms piemineklis tapis kalts akmenī, bet pēc tam jau atliets bronzā. Un runa ir par vienu un to pašu “ļeņinekli”, kas reiz atradās Rēzeknes centrā – nojauktās un tagad atjaunotās Latgales Māras jeb pieminekļa “Vienoti Latvijai” vietā. 

Patiesais stāsts par Rēzeknes “ļeņinekli” padomju laikā ir noklusēts un rūpīgi glabāts noslēpums, jo tad padomju varai nāktos atzīt, ka tā nespēja īstenot savas “dižās ieceres”. Savukārt jau pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā vairs nevienu neinteresēja padomju tēlniecības virtuve Ļeņina pieminekļu sakarā.

Tomēr saistībā ar Rēzeknes monumentu ir visnotaļ krimināls vēstījums, bet ne visai iepriecinošs… Pašreiz ir brīdis, lai par to atgādinātu, jo šoziem aprit 60. gadadiena kopš Ļeņina vārdā bezjēdzīgi iznīcināja vienu no lielākajiem Abavas senlejas brīnumiem un lepnumiem – dižakmeni Rūmenes mežā, kas tur gulēja gadu tūkstošiem ilgi, bet “komunisma uzvaras” dēļ tika iznīcināts vienā rāvienā, pie tam visbezjēdzīgākajā veidā – no tā labums nebija ne tikai Latvijas dabas sargiem, bet arī pārliecinātajiem komunistiem,.

“Cilvēcei vajadzīgais” Mazrūmenes milzenis

1962. gada 8. decembrī Tukuma rajona laikraksts „Komunisma Rīts” rakstā “No Kurzemes dižakmens – piemineklis Ļeņinam” „lepni” ziņoja par viena no Latvijas dižākā laukakmens iznīcināšanu – par tā pārvēršanu „ļeņineklī”:

„Dižakmens atrodas Tukuma rajona kolhozā „Abava” netālu no Mazrūmenes. Kad Kandavas lauksaimniecības mehanizācijas tehnikuma traktorists Ilgvars Dišlers ar buldozeru to nesen atraka, izrādījās, ka akmens ir 9 metrus garš, 4,5 metrus augsts un 3-6 metrus plats.

No šā milzeņa paredzēts izkalt pēc mākslinieka Oto Kalēja meta pieminekli Ļeņinam. Ļeņina tēls būs no monolīta bloka 5 metrus augsts, bet postaments 3,5 metrus augsts, tātad kopā divstāvu mājas augstumā.

Pieminekli paredzēts uzstādīt un atklāt uz Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 46. gadadienu Rēzeknē.

Laika nav pārāk daudz, tāpēc pilnā sparā rit akmens pirmapstrāde, ko paredzēts pabeigt līdz nākamajai vasarai. Patlaban kombināta “Māksla” akmeņkalis Jāzeps Umbraško un tēlnieks Leonīds Kristovskis ar tērauda kaltiem laukakmeni sašķeļ attiecīga izmēra bluķos. Viņi ir apmetušies vienā no kolhoza “Abava” mājām un diendienā šeit strādās gan ziemas salā un puteņos, gan nākamās vasaras tveicē. Viņu nenogurstošā un rūpīgā darba rezultātā akmenī atdzīvosies lielā darbaļaužu vadoņa nemirstīgais tēls.

„Tā kā Rēzeknē uzstādāmajam piemineklim apmēri paredzēti īsti prāvi, tad ne mazums pūļu prasīja attiecīga izmēra laukakmens sameklēšana. Pēc tā klaušinot, veicām plašu sarakstīšanos ar visu mūsu republikas nostūru iedzīvotājiem. Saņēmām daudz ar lielu atsaucību rakstītu pozitīvu atbilžu. Nobraucām pa Latviju krustām šķērsām ap 12 000 kilometru, kamēr atradām mūsu nolūkam piemēroto Mazrūmenes akmeni. Dažviet iedzīvotāji par milzu akmeni bija uzskatījuši akmeni traktora lielumā, citur dižakmenim bija plaisas, vēl citur tas atradās purvā vai mežā un, lai pie akmens piekļūtu, vajadzēja izbūvēt 3-4 kilometrus jauna ceļa, bet Kolkas milzenim no vajadzīgā izmēra pietrūka 20 centimetru,” stāsta tēlnieks Leonīds Kristovskis.

Miljons gadu pelēkais šļūdoņa laukakmens nogulēja apsūnojis, līdz beidzot tas kļuva vajadzīgs cilvēcei.”

Ja akmens spētu runāt…

Īsti jau cilvēcei šis akmens piemineklis nebija vajadzīgs, vismaz ne jau sarkanā terora režīma ieviesēja slavināšanai. Rēzeknes “ļeņinekli” no postamenta gāza dažas dienas pēc 1991. gada augusta puča – 27. augustā, un kā nevērtīgu lietu bez jebkādas mākslinieciskas vērtības utilizēja. Tā arī izgaisa gan akmens, gan “revolūcijas vadoņa” slava un cildenums!

Savulaik Rēzeknes pilsētas domes darbinieks Andris Dreimanis teica, ka Ļeņina piemineklim, kas bija novietots Rēzeknes centrā (okupantu nogāztās Latgales Māras jeb pieminekļa “Vienoti Latvijai” vietā), materiālās vērtības nav bijis, bet Rēzeknes Mākslas koledžas direktors Osvalds Zvejsalnieks skaidroja, ka tas nodots metāllūžņos.

Bet te rodas neatbildēti jautājumi – kā akmens pieminekli varēja nodot metāllūžņos? Un kas tad ir šī pieminekļa autors? Latvijas padomju enciklopēdijas 8. sējumā (R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988, 361. lpp.) rakstīts, ka pieminekļa tēlnieks ir mākslinieks Otto Kalējs, pēc kura meta pēc “Komunisma Rītā” rakstītā tēlnieks Kristovskis esot kalis pieminekli. Starp citu, abi bija ievērojami padomju Latvijas “okupekļu” autori: Kristovskis, piemēram, veidojis pieminekli sarkanajiem partizāniem Balvos un skulpturālo grupu “Karavīri atbrīvotāji” Rīgas Uzvaras parka “okupeklim”, bet Kalējs tā dēvēto Rēzeknes “Aļošu”. Tad kāpēc viņi Rēzeknes “ļeņinekļa” sakarā apmainīti vietā? Ne viens, ne otrs nebija kritis režīma nežēlastībā, gluži otrādi - abi par ideoloģiski pareizajiem veikumiem ne reizi vien cildināti padomjlaika literatūrā.

Un arī Rēzeknes Ļeņina pieminekļa atklāšanas datumi atšķiras. Vispirms Tukuma “Komunisma Rīts” raksta, ka tas tiks uzsliets “lielā Oktobra” 64. gadadienā – 1963. gada novembra sākumā, bet patiesībā to atklāja pusotru gadu vēlāk – uz padomju varas “atjaunošanas” Latvijā 25. gadadienu – 1965. gada 21. jūlijā. Izrādījās, ka ar Rēzeknes Ļeņina pieminekļa kalšanu bija iznācis liels misēklis. 

Pazudušais akmens

Piemineklim izvēlējās vienu no Latvijas dižākajiem akmeņiem, par kuru jau 1936. gada 11. aprīlī Rīgas lielais dienas laikraksts “Brīvā Zeme” rakstīja, ka tas ierindojams Latvijas dižakmeņu pirmajā trijniekā (raksts “Latviešu ģeologu darbs”). Pēc tam ziņas par šo akmeni izgaisa kā vēja dzīts mazs mākonītis, izņemot augstākminēto publikāciju “Komunisma Rītā”.

Vēlākajos gados, šķirstot šī paša laikraksta numurus, atklājas vēl kāda dīvaina mistika. 1977. gada 6. augustā mākslas zinātnieks Rihards Pētersons Tukuma laikrakstā publicē rakstu par to, ka ir zināma teika par kādu dižu akmeni Rūmenes mežā, bet to “atklāt vēl nav izdevies”. Ja nu šis akmens kā Ļeņins tik tiešām stāvētu Rēzeknes centrā, tad padomju propagandas izdevumi to izbazūnētu pa puspasauli. Bet Rēzeknē Ļeņins bija bronzā liets…

Palikusi vien liela bedre

Ilgus gadus par Rūmenes dižakmeni nekas nebija zināms. Pirms trīsarpus gadiem - 2019. gada maijā - Latvijas Petroglifu (petrogrāfija – zinātne par iežiem) centrs (LPC) publicēja aicinājumu Kandavas puses ļaudīm:

“Šoreiz par kādu lielu zaudējumu. Daudzi zina populāro Abavas (arī Kandavas, Matkules, Melderu) Velnakmeni Abavas ielejas malā starp Kandavu un Sabili. Taču Kandavas novads varētu lepoties ar, iespējams, piecas reizes lielāku dižakmeni nekā Abavas Velnakmens! Tomēr varētu tikai tad, ja šis milzīgais akmens būtu saglabājies līdz mūsdienām.

Diemžēl padomju laikos izcilu izmēru dižakmens ir ticis saspridzināts un, cik zināms, no tā kalts Ļeņina piemineklis Rēzeknei. Tagad milzīgā akmens atlūzas, kuru kopējais apjoms ir vismaz 15 kubikmetri, vēl apskatāmas Rūmenes apkārtnē netālu no bijušo Paparžu māju vietas. Pa vidu starp atlūzām ir liela bedre, kur bijusi akmens aizvestā daļa. Spriežot pēc bedres un atlūzu apjomiem, akmens bijis, iespējams, pat 100 kubikmetru apjomā. Zināms, ka no viena sāna akmens bijis ļoti augsts, virsma liela un plakana, bet no otra sāna tas bijis tāds, ka kāds vietējais cilvēks, pielicis lielu dēli, ar motociklu uzbraucis uz akmens un varējis „astotnieku izbraukāt”!

Varenā akmens atlūzas tagad ieaugušas brikšņos, bet, tās attīrot, varētu iegūt interesantu kultūrvēsturisku ainavu. Tas būtu savdabīgs tūrisma objekts, kur paskatīties, kā padomju laikos iznīcināts viens no Kurzemes lielākajiem dižakmeņiem.”

Tālāk bija aicinājums kurzemniekiem atsaukties, ja viņi ko zinātu par šo akmeni. LPC par rakstu “Komunisma Rītā” pirms dažām nedēļām ziņoja: “Zinām par šo publikāciju, bet kopš 2019.gada apsekojuma nekas vairāk jauns nav zināms. Katrā ziņā dižakmens bijis ap 100 kubikmetrus liels, un, ja nebūtu sapostīts, tad būtu viens no dižākajiem Latvijā.”

Un tā arī būtu, jo pašlaik tikai viens no trim Latvijas apzinātajiem dižakmeņiem ievērojami pārsniedz 100 kubikmetru apjomu. Latvijas dižākie laukakmeņi ir: 1. - Nīcgales Lielais akmens Latgalē, Augšdaugavas novadā (170 kubikmetri); 2. - Radžu (Brodu) akmens Jēkabpilī (104 kubikmetri) un 3. – “Velna skroderis” Madonas novada Praulienas pagastā (100 kubikmetri).

LPC vadītājs, dabas pētnieks, vēsturnieks Mg.hist. Andris Grīnbergs teic, ka “Rēzeknē “ļeņineklis” tapis citāds (nekā bija iecerēts), līdz ar to sanāk, ka šis (Mazrūmenes) dižakmens ir pilnīgi bezjēdzīgi izpostīts”.

Pēc visa spriežot, kaut kas ir notici greizi Rūmenes dižkamens skaldīšanas jeb spridzināšanas procesā – bluķi “ļeņineklim” nav sanākuši, un piemineklis pēc mākslinieka meta atliets bronzā, nevis izkalts akmenī. Bet Rūmenes dižkamens atlūzas jeb tas, kas no tā palicis pāri, pagaisušas (izņemot pārpalikumus pie Paparžu mājām).