Starp vairākiem desmitiem okupekļu nogāzts arī viens nacistu intrigantam veltīts piemineklis. FOTO

Likteņa ironijas dēļ lēmumu par pieminekļa nogāšanu pieņēma Gunāra Upenieka vadītā pašvaldība, kura savulaik viņa vadībā pilsētas centrā atļāva uzstādīt šo pieminekli. 1994. gadā Upenieks bija Krāslavas rajona padomes priekšsēdētājs, bet tagad ir Krāslavas novada domes priekšsēdētājs, tiesa gan – toreiz viņš pārstāvēja nevis Zemnieku savienību, bet gan bija nu jau likvidētās Latgales Demokrātiskās partijas biedrs.

Piemineklis vērmahta varonim par 767 eiro

Pakļaujoties likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” Krāslavas novada domei mēneša sākumā nācās nogāzt pieminekli, kura uzstādīšanas tiesības tā pirms 29 gadiem par 1500 Vācijas markām (pēc pašreizējā kursa – 767 eiro) “pārdeva” toreiz 74 gadus vecajam Vācijā dzīvojošā ģenerāļa Otto Lancelles dēlam, juristam Kraftam Lancellem.

Kad tika pieņemts lēmums par okupācijas režīmus slavinošo pieminekļu nogāšanu, uzskatīja, ka mūsu valstī nevarētu būt nacistisko režīmu slavinoši monumenti, un “nacisms” likuma tekstā klāt piekabināts tikai “pieklājības pēc”. Tomēr izrādījās, ka viens tāds piemineklis Latvijā ir! Un pie tam ne okupācijas gados uzsliets, bet gan jau pēc valsts neatkarības atgūšanas, kā arī visai odiozai un ievērojamai personai, kuru Hitlera režīms bija pasludinājis par “vērmahta varoni” – Otto Lancellem (dažos Latvijas vēstures avotos viņa vārds arī tiek latviskots kā Oto Lansels, arī Lancello).

Pirms ceturtdaļgadsimta – 1997. gadā 29. maijā vērmahta ģenerāļa piemiņas vietu Daugavas svētku laikā mudināja apmeklēt arī Latvijas oficiālais laikraksts “Latvijas Vēstnesis”: “Pats jaunākais objekts ir Piemiņas akmens, ko 1994. gada jūlijā atklāja pie Jāņupītes, kur Otrā pasaules kara laikā kritis vācu ģenerālis Otto Lancelle. Ģenerāļa dēls Krafts Lancelle nopircis šo zemes gabaliņu un uzstādījis te pieminekli kā piemiņas zīmi visiem kritušajiem. Uzraksti iekalti latviešu, krievu un vācu valodās - „Upuriem. 1941– 1945”” (raksts “Prāmis ved uz Druju”).

Nacistiskais “atklājums”

Daudziem šī pieminekļa “uziešana” izrādījās īsts pārsteigums, kas nu kļuvis par “upuri” masveidīgajai padomju monumentu nogāšanai, kuru izprovocēja Krievijas iebrukums Ukrainā. Tā starp apmēram pusotra simta līdz ar zemi nolīdzinātajiem padomju “okupekļiem” rodams arī viens nacisma “okupeklis”, kuru nu savā krājumā pārņēmis Okupācijas muzejs.

Krāslavas novada domes ārkārtas sēdes 13. septembra protokols lakoniski vēsta: “Līdz 2022. gada 15. novembrim demontēt un nodot Latvijas Okupācijas muzejam pieminekli nacistiskās Vācijas ģenerālim O. Lancellem Krāslavā”.

Šo pieminekli uzstādīja ģenerāļa Lancelles 53. bojāejas gadadienā – 1994. gada jūlijā ar vietējās varas svētību karavadoņa nāves vietā – tagadējā Sauleskalna un Pils ielas krustojumā. Vietvara to piekrita uzstādīt ar “pateicību”, kas pēc tā laika cenām bija apmēram divu puslīdz pieklājīgu veļasmašīnu vērtībā. 1993. gada 16. decembra laikraksts “Latvijas Jaunatne” atreferē aģentūras LETA ziņojumu:

“Krāslava. Pilsētas valdei čeku par pusotru tūkstoti Vācijas marku atsūtījis 1941. gadā šajā pilsētā bojā gājušā vērmahta ģenerāļa Oto Lancelles dēls Krafts Lancelle. Šī valūta ir kā ziedojums pateicībā par to, ka vietējās varas iestādes atļāvušas vietā, kur kritis viņa tēvs, uzstādīt pieminekli. Berlīnes jurista atsūtītā nauda tiks nodota slimnieku ārstēšanai, bērniem invalīdiem un baznīcām.”

Vajāto pēctecis pats kļūst par vajātāju

Pats Otto Lancelle (1885-1941) ir ar bagātīgu dzimtas vēsturi. Tiek uzskatīts, ka viņš ir franču hugenotu (kalvinistu) pēctecis, kuri Francijas katoļu, kurus vadīja mazgadīgā karaļa Luija XIII māte Marija Mediči, izraisīto reliģisko vajāšanu dēļ 17. gadsimtā bija spiesti bēgt no tēvzemes. Viņš dzimis Vestfālē kā vienpadsmitais bērns prūšu ģenerāļa Emanuēla Lancelles ģimenē. Otto tēvs savulaik prūšu armijas rindās cīnījās gan pret Dāniju un Austriju, gan pret savu senču senču dzimteni Franciju. Domājams, ka kareivīgo garu Otto arī pārņēmis no sava tēva.

Izkarodamies 1. pasaules kara frontēs, Otto Lancelle savas kareivīgās tieksmes uz kādu laiku atstāja novārtā, bet pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu pašā sākumā viņš pievienojās Ādolfa Hitlera faniem un kļuva par kareivīgu nacisma aizstāvi, vīdams arī dažādas intrigas.

Savu karjeru 1931. gadā viņš iesāka Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas paramilitārajā organizācijā “Sturmabteilung” (brūnkreklos), bet drīz vien viņš tika degradēts. Lancelles karjerai punktu pielika “Sturmabteilung” komandieris Ernsts Rēms, atriebjoties nākamajam ģenerālim par to, ka viņš Rēmu denuncēja kā geju. Tomēr vienam no “brūnkreklu” dibinātājiem neizdevās izglābties – Rēmu 1934. gada vasarā noslepkavoja tā dēvētajā “Garo nažu naktī”, kuru Hitlers sarīkoja, lai izrēķinātos ar saviem politiskajiem pretiniekiem, kuru līderis bija Rēms.

Ātri vien Lancelle atguva labvēlību nacistu augstākajās aprindās. Par galveno iemeslu kļuva tas, ka viņš Ādolfam Hitleram 1932. gadā apsūdzēja fīrera politisko pretinieku, kas tēmēja uz Vācijas prezidenta amatu – Vācijas Nacionālās tautas partijas līderi Teodoru Duesterbergu. Viņa galvenā “vaina” bija tā, ka viens no viņa vecvecākiem bija ebrejs. Vēlāk Duesterbergu nacistu režīms ieslodzīja Dahavas koncentrācijas nometnē, no kuras gan viņu vēlāk atbrīvoja. Hitlera valdīšanas gados Duesterbergs centās kļūt par antihitleriskās pretošanās kustības dalībnieku, bet tas viņam neizdevās. Iespējams, tādēļ viņam arī izdevās pārdzīvot nacistisko režīmu: viņš mūžībā tika aizsaukts 1950. gadā.

Pats Otto Lancelle no pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu otrās puses strauji kāpa pa nacistiskās karjeras varas kāpnēm. Pirms viņš tika nosūtīts uz austrumu fronti, Lancelle bija Frankfurtes pie Oderas komandants.

Ģenerālis briesmās!

Otto Lancelle bija pirmais nacistu ģenerālis, kurš krita pēc Vācijas iebrukuma Padomju Savienībā 1941. gada 22. jūnijā. Viņu, vērmahta 121. kājnieku divīzijas (“Ziemeļu” grupējuma 16. armija) komandieri, naktī uz 1941. gada 3. jūliju Krāslavā pie tilta pār Daugavu nošāva sarkanarmijas snaiperis. Par viņa “varonīgo” nāvi rakstīja visi lielākie Berlīnes laikraksti. Jelgavā iznākošā avīze “Nacionālā Zemgale” 1941. gada 24. jūlijā pārpublicē laikraksta “Die Front” vēstījumu par Lancelles nāvi:

“Ģenerālis ved savus ļaudis pāri Daugavai. Iedegas karsta cīņa. Ienaidnieks šauj no kreisās un tagad arī no labās puses un vispēdīgi arī no aizmugures. Ģenerālis un viņa virsnieki guļ grāvī un atbild.

Te uzreiz viņš palien sāņus un pārsien kādu ievainotu virsnieku. Ienaidnieks šauj aizvien spēcīgāk. Ģenerālis saka kādam jaunam virsniekam: “Atejat un atvedat palīgspēkus”, bet pats paliek apdraudētajā joslā.

“Ātri palīgā, ģenerālis briesmās”, sauc virsnieki aizmugurē. Karavīri to izdzirduši, metas zibeņātri uz priekšu. Ģenerālis briesmās, viņu ģenerālis taču briesmās! Jau viņi klāt, jau likvidēti vairāki nelietīgie uzbrucēji no mugurpuses. Virsnieks pielec pie ģenerāļa un ziņo, ka palīgspēki ieradušies. Tomēr viņš vairs neatbild. Kāda lode ņēmusi viņam dzīvību.”

Vispirms sarkanarmiešu nošauto ģenerāli ar militāru godu apglabā pie Krāslavas luterāņu baznīcas, bet vēlāk pārapbedī dzimtajā pusē – Bavārijā, netālu no Vācijas-Austrijas robežas, Garmišā-Partenkirhenē.

Nacistu ģenerāļa relikvijas

1943. gadā nacisti, lai iemūžinātu Lancelles “varonību”, viņa vārdā pārdevēja nelielu pilsētiņu (pašlaik – ap 3400 iedzīvotāju) okupētajā Polijā – Žgovu, Lodzas vojevodistē. Uz neilgu laiku Žgova kļuv par Lancellenštati. Drīz vien nacisti zaudēja, un 1378. gadā dibinātā pilsēta atguva savu vēsturisko nosaukumu. Un nu Žgova no 2001. gada lepojas nevis ar nacistu ģenerāli, bet gan pilsētas ģerbonī attēloto katoļu svēto Ščepanovas Staņislavu (1030-1079), kādreizējo Krakovas bīskapu, kas tiek uzskatīts par Polijas, Krakovas un kristīgās morālās kārtības svēto aizbildni.

Tomēr pasaulē joprojām atrodas arī Otto Lancelles “svētās piemiņas” sargātāji. Par to var pārliecināties, pāršķirstot dažādu izsoļu namu katalogus. Trešā Reiha laikā izdotā piemiņas brošūra “vērmahta varonim” Lancellem, kas lielā mērā atgādina pašreiz baznīcas izdotās brošūras par svētajiem, tiek novērtēta no sešiem līdz 58 eiro (atkarībā no izsoļu nama atrašanās vietas: Čehijā vislētāk, Lasvegasā visdārgāk).

Savukārt paša ģenerāļa parakstīto pastkarti ar viņa portretu kāds Merilendas pavalsts izsoļu nams ASV vērtē no 385 līdz 485 eiro.

Jāuzsver, ka nu jau nogāztais Otto Lancellem veltītais piemineklis Krāslavā bija unikāls ar to, ka bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmo monumentu skaitā, kas Latvijas teritorijā bija saglabājušies kādam svešzemju armijas ģenerālim. Pie tādiem vēl var uzskatīt Ļeņina līdzgaitniekam Jānim Fabriciusam veltīto pieminekli Ventspilī, Barklaja de Tolli tēlu Rīgā, Esplanādē, un Ludzā uzslieto krūšutēlu cariskās Krievijas ģenerālmajoram Jakovam Kuļņevam: visi šie vīri ir saistīti ar Latviju -  Fabriciuss ir latvietis, de Tolli bija Vidzemes bruņinieks, bet Kuļņevs dzimis Ludzā. Savukārt Lancellem nekādas lielās saistības ar Latviju nebija, izņemot to, ka viņš te dabūja savu galu.