Tikpat kā ar Ukrainas ģerboni uz pārsega: "Deviņvīri" testē "Maserati Levante"
foto: Rojs Maizītis
Vīru pasaule

Tikpat kā ar Ukrainas ģerboni uz pārsega: "Deviņvīri" testē "Maserati Levante"

Sandris Metuzāls

9vīri

Ja šim skaisti zilajam auto uz sāniem uzvilktu dzeltenas svītras, tad iznāktu viens riktīgs ukraiņu spēkrats, jo tā motora pārsegu rotā gandrīz tāds pats trijžuburis kā Ukrainas ģerboni. "Deviņvīri" izmēģina sportisko "Maserati Levante".

Patiesībā jau "Maserati" nekāda sakara ar Ukrainu nav, jo autobūves uzņēmuma saknes meklējamas tā dibinātāju brāļu Maserati dzimtajā pilsētā Boloņā, kur atrodas seno romiešu jūras dievam Neptūnam veltīta strūklaka, bet tās galvenajam tēlam rokās ir šāds trijžuburis. Savukārt Ukrainas ģerbonim saknes meklējamas pavisam kur citur – Rjurikoviču dinastijas simbolikā. Abām emblēmām kopīgais varētu būt vien tas, ka arī Rjurikoviču trijžuburis, kā domā daži vēsturnieki, simbolizējot senās dievības. Tātad varbūt sanāk attālu radu Neptūnam. Taču ar "Maserati Levante" tam visam nav nekāda sakara, šis bija tikai lirisks ievads.

Citāds krosovers

"Maserati" jau izsenis ir zināms kā sportisku automašīnu ražotājs, kas ar apvidus vāģiem nenodarbojas. Tā tas bija vēl ne pārāk sen, taču, sākoties vispārējai krosoveru modei, arī "Maserati" nevarēja palikt nomaļus un radīja savu SUV versiju, ko nodēvēja par "Levante". Sportiskās ambīcijas gan nekur nav pazudušas, jo "Levante" ir pieejams arī ar ļoti jaudīgiem dzinējiem, taču vienlaikus konstruktori ir centušies automobili padarīt pēc iespējas praktisku.

foto: Rojs Maizītis

Tomēr vārds “praktisks” nav pirmais kas nāk prātā, ieraugot "Maserati Levante". Drīzāk jau pirmais epitets ir “skaists”. No sāniem tas mazliet atgādina "Porsche Cayenne", taču skatā no priekšas gan šādas asociācijas uzreiz pazūd, jo "Maserati" “deguns” ir izteikti agresīvāks un dusmīgāks. Kā jau sportiskam auto pieklājas. Un, lai neviens te neko nesajauktu, uz radiatora restes goda vietā ir iekārtojies liels Maserati trijžuburis.

To, ka šī ir īpaša automašīna, var noprast jau pēc krāsojuma. Mums testiem tika zils auto, kura krāsojuma oficiālais nosaukums skan kā dziesma – "Blu Emozione". Pa gabalu liekas, ka tajā nav nekā īpaša, taču tuvumā var saskatīt, ka krāsojums ir perlamutrīgs un skaisti zaigojošs. Itāļiem vispār ir ķēriens uz poētiskiem krāsu nosaukumiem, jo "Maserati" pieejami vēl daži krāsojuma varianti, starp kuriem ir "Blu Passione", "Bianco Alpi" un "Nero Ribelle". Iedomājies, ka tev kāds pajautā – kādā krāsā ir tavs auto? Un tu lepni atbildi – "Nero Ribelle"!

Iekāpjot automašīnā, tu nonāc kvalitatīvas ādas un koka vai oglekļa interjerā – kādā tieši, to katrs pats var izvēlēties pēc savas gaumes un finansiālajām iespējām. Taču jebkurā gadījumā viss te būs kvalitatīvs, vienalga, vai būsi izvēlējies nosacīti vienkāršāko apdari vai arī īpašos "Ermenegildo Zegna" sēdekļus, kuri droši vien maksā apmēram tik, cik "Dacia Duster". Viss ir nostrādāts kvalitatīvi, gaumīgi un tajā pašā laikā diezgan vienkārši. Acu priekšā ir vecais labais analogais instrumentu panelis, kuram pa vidu ir arī neliels displejs svarīgākās informācijas nolasīšanai. Ideāls apvienojums, kas dārgā gala automašīnām piestāv labāk nekā digitālais displejs ar dzeltenu, sarkanu un zaļu cipariņu un simboliņu diskotēku.

foto: Rojs Maizītis

Viduskonsolē ir liels displejs, kas glīti iestrādāts mašīnas panelī, nevis vienkārši uzkabināts uz tā. Mediju sistēmu var vadīt gan caur skārienjutīgo displeju, gan arī ar grozāmu pogu, kas atrodas blakus ātruma pārslēgam. Labā ziņa ir tā, ka klimatkontroles vadībai saglabātas fiziskas pogas un  braucot nav jābakstās ekrānā, lai paregulētu pāris grādus uz augšu vai leju. Kā odziņa uz tortes ir viduskonsolē iebūvētais pulkstenis – nevis kaut kāds digitāls štrunts, bet kārtīgs pulkstenis ar stundu un minūšu rādītājiem. Vienīgā lieta, kas radīja jautājumus, bija zem stūres izvietotās ātrumu pārslēgšanas lāpstiņas – tās ir tik milzīgas, ka mazliet traucē ieslēgt pagrieziena rādītājus. Hibrīda versijai gan šādu lāpstiņu nav. Un vēl – pagriezienu rādītāju, gaismu un logu tīrītāju slēdži ir izvietoti uz vienas sviras, kas arī nav īpaši ērti.

Sveiciens no "Ferrari"

"Maserati" piedāvā vairākus "Levante" modeļus, vienu par otru jaudīgāku. Mums bija iespēja izmēģināt divus – 330 zirgspēku "Levante GT Hybrid" ar 2 litru motoru un 350 zirgspēku "Levante" ar V6 3 litru motoru. Uzreiz jāteic, ka interesantāk braukt bija ar V6 Levante, kas patiešām rada sportiska auto iespaidu gan ar straujo uzrāvienu, gan motora skaņu. Iespied gāzes pedāli grīdā – un sešu sekunžu laikā esi sasniedzis 100 km/h ātrumu. It kā jau līdzīgi rādītāji ir arī hibrīdam, taču sajūta vairs nav tik sportiska, vairāk tāda ģimenes automašīnai atbilstoša, izpaliek arī draudīgā motora rūkoņa. It kā jau liktos, ka pareizā izvēle būtu sportiskais V6 motors, taču sava loģika ir arī auto tirgotāju teiktajā, ka lielāks pieprasījums varētu būt tieši pēc hibrīdiem – ne jau degvielas ekonomijas dēļ, bet gan tāpēc, ka sportiski drasēt pa šoseju ir jautri pāris dienas, taču pēc mēneša tas sportiskums var sākt piegriezties un var gribēties kaut ko mierīgāku.

foto: Rojs Maizītis

Ja gribas kaut ko vēl jaudīgāku, tad pieejams ir arī modelis "Modena Trofeo" ar V8 3,8 litru 590 zirgspēku dzinēju, kas no 0 līdz 100 km/h ļauj ieskrieties 3,9 sekundēs. Šo motoru ražo "Ferrari", un kaut ko vēl sportiskāku būs grūti atrast. Protams, par kaut kādu degvielas ekonomiju gan te uzreiz var aizmirst, jo specifikācijā minētais vidējais patēriņš ir 11 litri uz 100 kilometriem. Kaut gan patiesībā jau neviens no "Levante" modeļiem nav nekāds ekonomijas iemiesojums, jo pat hibrīdam vidējais patēriņš ir ap deviņiem litriem. Taču cilvēki, kuri var atļauties "Maserati", diez vai uztrauksies par pāris liekiem degvielas litriem.

Uz šosejas auto ir izcils, un braukt ar to ir tīrā bauda – ātrs, jaudīgs un stabils. Piekare nav pārāk mīksta (šis tomēr ir auto ar sportiskām ambīcijām), taču pārmēru nekrata ne uz bruģa, ne uz bedraina ceļa. Ņemot vērā, ka "Levante" pieskaitāms krosoveru šķirai, atļāvāmies ar to iebraukt mežā. Un arī tur viss ir kārtībā – aktivizējam "off-road" režīmu un mazliet paaugstinām klīrensu, un droši varam braukt sēnēs vai uz copi. Neliela nedrošības sajūta gan ir, taču tā drīzāk saistīta ar to, ka es pats šo auto uzveru kā šosejai domātu dārgu spēļmantiņu, nevis ar mašīnas reālajām spējām.

foto: Rojs Maizītis

"Porsche" alternatīva

Kam "Maserati Levante" varētu būt domāts? Pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā – potenciālajam "Porsche Cayenne" pircējam, kura visiem draugiem jau ir šādas mašīnas. Tādēļ viņam gribas kaut ko atšķirīgu, taču vienlaikus arī tādu, kas pēc visiem parametriem neatpaliktu no "Cayenne". Un te tad arī ir klāt "Maserati Levante".

Cik šāds auto maksā? Sākot no 85 000 eiro, taču par tādu naudu saņemsi absolūto "Maserati" minimumu. Kaut cik cienījami nokomplektēts auto maksās, sākot no saviem 100 000 eiro, bet "Deviņvīru" izmēģinātais ar V6 motoru aprīkotais visus 150 000. Padārgi, taču kurš teicis, ka greznība un ātrums maksā lēti?

foto: Rojs Maizītis

FAKTI

"Maserati Levante"

foto: Rojs Maizītis

Dzinējs: 3 litru V6

Jauda: 350 ZS

Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 6 sek.

Degvielas patēriņš: 11 l/100 km

Cena: 150 000 EUR

KONKURENTI

"Porsche Cayenne"

foto: Rojs Maizītis

Tuvākais "Levante" konkurents varētu būt "Porsche Cayenne" – gan pēc parametriem, gan pēc cenas. Arī tas maksā, sākot no 82 000 eiro, bet dārgākās versijas pat virs 200 000. Ja salīdzina jaudu, tad 150 000 eiro vērtais "Cayenne Turbo" aprīkots ar 550 zirgspēku motoru, kas līdz 100 km/h ieskrienas 4,1 sekundē.

"Mercedes-Benz AMG GLE 63"

foto: Daimler AG

Nosacīts konkurents, jo GLE klases mersedesu, lai arī AMG izpildījumā, vairāk pierasts uzskatīt par praktisku “darba zirdziņu”, nevis sportisku auto. Taču ne cenas, ne arī jaudas ziņā ar V8 biturbo dzinēju aprīkotais 612 zirgspēku auto, kas līdz 100 km ieskrienas 3,9 sekundēs, neatpaliek – patiesībā jaudas ziņā pat iekabina “niknākajam” "Levante.