Ketija Birzule un viņas Žuračka
Ketijas Birzules vārdu pirmoreiz dzirdējām saistībā ar Rio olimpiskajām spēlēm, kurās tobrīd tikai 17 gadu vecā meitene piedalījās kā Latvijas izlases burātāja. Drīz vien pēc olimpiādes viņa savai vindsērfinga karjerai pielika punktu un atrada sev jaunu sportisko aizraušanos – sēdās pie sacīkšu auto stūres un nu jau trešo gadu piedalās drifta mačos. Jaunākajā žurnāla “Deviņvīri” numurā Ketija pārsteidz ar visai atklātu fotosesiju un nopietnu sarunu par autosportu un savu difta auto ar iesauku Žuračka.
“Citi braucēji brīžam nesaprot, kādēļ Žuračka ir ātrāka par viņu mašīnām, kurās ieguldīts vairāk naudas. Taču mēs vienkārši esam piestrādājuši pie citām niansēm. Cilvēkiem jau liekas – ā, šai mašīnai tikai 500 zirgspēku, bet, lūk, tai tūkstotis! Taču patiesībā tie ir tikai skaitļi. Ja auto ir pārāk jaudīgs, to ir grūti vadīt, tāpēc reizēm labāk ir mazāk zirgspēku, taču vadītājs var koncentrēties uz niansēm, nevis tikai censties to zvēru novaldīt,” skaidro Ketija. Par to, ar kādām riepām brauc driftere un kādēļ viņa atvadījās no burāšanas, lasi žurnālā.
Vēl jaunajā “Deviņvīru” numurā:
- “Ir pilnīgi skaidrs, ka atomstacija Baltijā strādās ar milzīgiem zaudējumiem. Atomstaciju Baltijā neviens nebūvēs ar tirgus nosacījumiem. Vēja elektrostacijas tā grib būvēt, atomstaciju negribēs. Tad Baltijas valstīm vai nu ir jāliek galdā liela naudas summa būvēšanai, ap 10 miljardiem, vai jāveido garantētā iepirkuma sistēma,” – tā par mūsu enerģētikas iespējamajām alternatīvām stāsta “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš. Vēl sarunā ar viņu uzzināsiet, vai ekonomikas prognozes tiešām ir tik sliktas, kā liekas skeptiķiem, un kuras cilvēku grupas krīze skars visvairāk.
- “Es pats esmu absolūts rīdzinieks, man nav savu mantotu lauku māju. Man gan ir lauku īpašums Vallē, taču tas ir iegādāts. Tādēļ, meklējot saknes, sāku ar vecvectēviem,kas nāk no Latgales un no Kurzemes. Plašs areāls. Braucu un pētīju turienes tautastērpus; var teikt, ka taisīju tautastērpu kastingu. Visforšākais un ērtākais man likās suitu tautastērps, taču, kad aizbraucu uz Alsungu, tad uzreiz sapratu, ka tik vienkārši vis nebūs. Tur man uzreiz prasīja – kāpēc tev to vajag, kāda tev saistība ar šo pusi? Godīgi sakot, īsti jau nekāda…Bet tad es nodomāju,ka tautastērpa jēga taču ir cildināt to zemi, kas tev ir mīļa un tuva. Mūsējā tagad ir Valle, kas atrodas Zemgales maliņā, uz robežas ar Sēliju. Nekāda raksturīga Valles tērpa nav, tādēļ es radīju savu versiju, balstoties tuvākās apkārtnes pagastu tradīcijās. Man liekas, sanāca satriecoši labi.” Aktieris Vilis Daudziņš stāsta par savu tautastērpu, vīriešu attiecībām ar zirgiem un Dziesmu svētkiem veltītās filmas “Zeme, kas dzied” tapšanu.
- Latvija jau vairākus mēnešus ir iesaistījusies ambiciozā starptautiskā projektā, būvējot bruņumašīnas “Patria” mūsu bruņoto spēku vajadzībām. “Deviņvīri” viesojās ražotnē Cēsīs, kur tiek pabeigta bruņumašīnu komplektācija, ielūkojās spēkrata kabīnē un noskaidroja tehnikas būvētāju nākotnes plānus.
- Kā internetā pazīt viltus ziņas, kur tās rodas un cik daudz to ir? Par visu to runājām ar “StratCom” pētnieci Niku Aleksejevu. Arī par to, vai ir iespējams tantiņai Bolderājā iestāstīt, ka Kremļa TV kanāli melo. “To nav iespējams iestāstīt, jo tādā gadījumā komunikācija jau pamatā veidojas uz platformas – tu esi stulbs, un tev nav taisnība! Iedomājieties, ka jums kāds pienāktu klāt uz ielas un teiktu – viss, ko tev līdz šim ir stāstījuši, ir nepatiesība, bet tagad es pastāstīšu, kā ir patiesībā! Cik liela iespēja, ka jūs tam noticētu? Nevar teikt, ka šādi cilvēki nekad nemainīs savu pozīciju, taču, lai to panāktu, nepieciešams sarunu risināt no cieņpilnām pozīcijām un atrast tos faktus, par ko jūs varat vienoties,” saka Nika.
- Kremļa propaganda rodama ne tikai TV un internetā, bet arī... literatūrā. “Deviņvīri” izpētīja kaudzi krievu fantastikas lubu romānu, kuros ceļotāji laikā dodas pagātnē un palīdz sakaut visus esošos un iedomātos Krievijas ienaidniekus. Stāsti ir cits par citu teiksmaināki, un romānu anotācijas kārdina, piemēram, ar šādu sižetu: “Vispasaules ugunsgrēks plosās no Aļaskas līdz Solovkiem, no Rosa forta Kalifornijā līdz Varšavai, no Persijas līdz Kvebekai, no Jeruzalemes līdz Indijai, kur tad arī izšķiras cīņas liktenis – lai aplauztu zobus britu lauvam – cilvēkēdājam, jāatņem Anglijai tās kroņa lielākais dārgakmens. Tas nozīmē – uz Kalkutu! Suvorova spēkavīri iekaro Himalajus. Indusi savus āriešu brāļus sagaida kā atbrīvotājus. Krievu karavīrs noskalo savus zābakus Indijas okeānā! Virs Krievijas impērijas vairs nekad nenoriet saule!” Ir arī romāns par to, kā mūsdienu krievs iemiesojas Hitlera ādā un pagriež vēstures ratu pavisam citā virzienā...
- Kurš bezalkoholiskais alus ir pats gardākais? Lai to noskaidrotu, “Deviņvīri” sarīkoja bezalkoholiskā alus degustāciju, nogaršojot desmit dažādās valstīs ražotus aliņus. Kas uzvarēja? Protams, alus no Latvijas! Kurš tieši? To lasiet žurnālā!
