Kā padarīt savu mājokli energoapgādes ziņā pilnīgi autonomu

Droši vien es neesmu vienīgais, kurš, sākoties karam Ukrainā, iedomājās par plānu B – ko iesākt, ja bruņotais konflikts sasniedz arī Latviju un izvēršas vēl postošāks? Vai ir kādi varianti, kā es varētu savai ģimenei nodrošināt kaut pašus pieticīgākos dzīves apstākļus tādā situācijā, kad nav elektrības? Mēģinot atrast atbildi, feisbukā uzdūros Agņa Elpera ieteikumiem saules enerģijas izmantošanā un nospriedu, ka ir vērts ar viņu parunāt sīkāk.

Varianti plānam B

Ja iedomājamies elektrības pārrāvumu, tad viens no pirmajiem risinājumiem droši vien būs ģenerators. Tas arī ir vienkāršākais variants, jo neprasa sevišķu piepūli: ielejam benzīnu vai dīzeļdegvielu, iedarbinām – un lai top gaisma! Taču nopietnas krīzes situācijā šim risinājumam ir daži “bet”. Pirmkārt, ja domā par autonomu režīmu vairāku mēnešu garumā, ir jāsagādā lielas degvielas rezerves, bet tas izmaksās dārgi un degviela kaut kur ir jāglabā. Otrkārt, doma par ģeneratoru, kā izrādās, bija apmeklējusi daudzus cilvēkus, kā rezultātā pāris nedēļu laikā ģeneratoru cenas pakāpās par kādiem 20 procentiem un tika izpirkti visi, kas maksāja zem 1000 eiro. Vārdu sakot, ar ģeneratoriem nav tik vienkārši un lēti, kā varētu iedomāties.

Kā nākamais risinājums prātā nāk saules baterijas. Teorijā taču tas ir tik skaisti un, atšķirībā no ģeneratora, videi draudzīgi! Uzliekam uz jumta saules paneļus un izmantojam tos kā nebeidzamu enerģijas avotu! Taču realitātē viss ne tuvu nav tik vienkārši un rožaini.

Latvijā izplatītākais variants saules enerģijas izmantošanai ir Enefit piedāvātais līgums, kas paredz saules paneļu uzstādīšanu un ar tiem iegūtās enerģijas iepludināšanu kopējā energotīklā. Vienkāršoti izsakoties, tas nozīmē, ka saulainā laikā tu vari izmantot paneļu sagādāto enerģiju, nepieciešamības gadījumā piepērkot no Sadales tīkla klāt nepieciešamo jaudu, bet, ja paneļi sagādā vairāk, nekā tev vajadzīgs, tad pārpalikumu tu pārdod Sadales tīklam. Savukārt naktī un krēslainā laikā par saules enerģiju aizmirsti un pērc elektrību no kopējā tīkla. Tātad autonomija iznāk diezgan nosacīta, turklāt šādas sistēmas uzstādīšana prasa nopietnas investīcijas – bez 5000 eiro nav vērts pat kaut ko plānot, taču drīzāk jau kopējais cipars vilks uz 10 000. Piedevām var nākties dažus mēnešus pastāvēt rindā. Ja maciņš ļauj šādu risinājumu, tad tas nebūt nav slikts, jo ilgtermiņā atmaksāsies (parasti tiek minēti vidēji 8–10 gadi), taču, ja elektrības tīkls ilgstoši ir nobrucis, tas palīdzēs tikai daļēji.

Saules enerģijas lego

Taču ir vēl kāds variants. Interneta veikalos, ieskaitot arī Latvijā gana populāro AliExpress, var atrast lērumu visādu saules bateriju sistēmu. Man pašam nepietiktu ne laika, ne pacietības, ne arī zināšanu, lai tās izmēģinātu, tādēļ labi, ka atrodas cilvēki, kuri ir gatavi to izdarīt mūsu vietā. Kā Agnis Elperis, kurš ziemu izmantoja eksperimentiem ar saules enerģijas sistēmām. Vispār jau ikdienā cēsnieki viņu zina kā maizes veikaliņa Cēsu maize saimnieku, taču līdztekus Agnis nodarbojas arī ar IT lietām, tāpēc tehniskās lietās orientējas un saules bateriju jautājumus ir “izkodis” diezgan pamatīgi.

Viņa izklāstā viss ir diezgan vienkārši. Lai sastellētu vienkāršu saules enerģijas sistēmu, nepieciešamas četras lietas: saules panelis, akumulators, inventors un uzlādes kontrolieris. Ar pirmo viss skaidrs – kurš gan nav redzējis, kā izskatās uz mājas jumta uzstādīti paneļi. Taču ir pieejami arī lētāki varianti, tostarp arī lokani, ko var iestiprināt dzīvokļa logā, ja ir tāda vēlēšanās.

Otras komponents – akumulators. Te ir varianti, jo pašai lētākajai sistēmai lietošanai āra apstākļos pietiek ar parastu automašīnas svina skābes akumulatoru, taču iekštelpām vajadzēs kaut ko smalkāku un dārgāku. Ir varianti, skatoties no ikviena vajadzībām un rocības, kas finansiālajā izteiksmē iekļaujas robežās no pusotra simta līdz pāris tūkstošiem eiro. Ideāli, ja izdodas tikt pie lietota elektromobiļa akumulatora, kādus šur tur Rietumeiropā jau izmanto mājās elektroenerģijas uzkrāšanai. Jo vairāk akumulatoru un saules paneļu, jo lielākas enerģijas rezerves var uzkrāt.

Nākamais – uzlādes kontroliera iekārta, kas pieskata, lai akumulatora uzlāde notiktu vienmērīgi. Pēdējais komponents – inventors, kas strāvu pārveido ikdienā nepieciešamajos 220 voltos. Visas šīs sastāvdaļas savienojot kopā, iegūstam nelielu saules elektrostaciju, kas ļauj apmierināt vismaz daļu ikdienas vajadzību un samazināt kopējo elektrības rēķinu.

Aizraujošā aritmētika

Cik tas viss izmaksās, un kāda no tā jēga? Agņa pārbaudītajos risinājumos pats lētākais komplekts ar vienu lokano saules paneli izmaksā 242 eiro, bet, ja gribi labāku akumulatoru, tad 332 eiro. Izdevumu sadaļa, kā redzam, nav liela, taču arī brīnumus gaidīt nevajadzētu – ar šādu komplektu varētu pietikt vienas vai divu elektrisko spuldzīšu darbināšanai visas dienas garumā un datora un telefona uzlādēšanai. Nav daudz, taču labāk nekā dzīvot vispār bez gaismas. Elperis no savas pieredzes saka, ka četrām stundām varētu pietikt arī televizora un ledusskapja darbināšanai, taču tad gan akumulators būs tukšs. Mājai, kurā dzīvo pastāvīgi, ar to varētu būt par maz, taču vasaras vai dārza mājiņai pietiekami.

Nopietnāks komplekts ar lielo saules paneli izmaksās ap 500 eiro, taču tas jau varētu apmierināt lielu daļu ikdienas vajadzību. Labā ziņa ir tā, ka šādas sistēmas var būvēt kā no lego klucīšiem – likt klāt arvien jaunus paneļus un akumulatorus. “Par pāris tūkstošiem iznāks jau itin laba sistēma. Parēķināju, ka ar desmit 300 eiro vērtiem komplektiem – tātad investējot 3000 eiro – lauku mājai pilnīgi pietiek. Varbūt pat ar pieciem – tas atkarīgs no tā, kādas kuram vajadzības. Kāds varbūt nevar iztikt bez elektriskās cepeškrāsns, kas patērē daudz enerģijas! Taču desmit komplekti pavilks arī cepeškrāsni,” saka Elperis.

Līdzīgu risinājumu ar akumulatoriem, starp citu, piedāvā kompānija Elektrum, taču tur jārēķinās ar ievērojami lielākām izmaksām, jo arī iekārtas ir nopietnākas un tātad arī dārgākas – zem 5000 eiro diez vai izdosies iekļauties. Tātad te nu pašam jāizvērtē savas iespējas un jāizdomā – investēt lielākus līdzekļus nopietnā komplektā vai arī vismaz iesākumam izmēģinājumam sakomplektēt kaut ko lētāku.

“Ir iespējams saules panelim tieši pieslēgt 12 voltu iekārtas. Piemēram, ūdens sildītāju vasaras mājiņai vai dārza ūdens sūkni. Iemet sildītāju mucā, un saules panelis uzsildīs ūdeni. Kaut kas līdzīgs agrāk lietotajām spirālēm ūdens uzvārīšanai. Taču sildīs tikai tad, kad ir saule, jo akumulatora te nav. Toties nav arī dārgi – šāds risinājums maksās apmēram 140 eiro. Nopietnāk piestrādājot, var arī izveidot sistēmu mājas apsildīšanai, taču tas jau izmaksās ap 700–800 eiro. Tāda sistēma ļauj apsildīt māju tad, kad spīd saule, bet pārējā laikā būs jāizmanto ierastais apkures katls,” stāsta Agnis.

Kad saulīte pazūd...

Kur saules paneļus vajadzētu novietot? Lielās kompānijas parasti tos liek uz ēku jumtiem, taču ar mazajiem paneļiem Agnis tā neiesaka rīkoties. Iemesls ir vienkāršs – uz jumta saliktos paneļus būs grūtāk tīrīt, tāpēc no šī viedokļa prātīgāk tos piesliet pie sienas saules pusē vai atstutēt pret paša taisītu steķīti pagalmā. Protams, desmit paneļus tā pagalma vidū diez vai liksi, tad jau tomēr labāk izmantot jumtu, taču vienam vai diviem pagalms ir pietiekami labs risinājums.

Ja šādu sistēmu domāts lietot kā glābēju krīzes situācijā, tad labā ziņa ir tā, ka sastāvdaļas var iegādāties un pēc tam nolikt šķūnītī, lai tās gaida nebalto dienu – nekas tām nenotiks. Bet tikmēr dzīvot kā līdz šim, izmantojot ierasto elektrības tīklu.

Pats galvenais jautājums – kas notiek rudenī vai ziemā, kad lielākoties ir apmācies laiks un jau pēcpusdienā iestājas tumsa? Vai tad no saules paneļiem var izspiest kaut kripatiņu enerģijas? Kripatiņu var, taču ne uz ko daudz vairāk cerēt nevajadzētu. Mūsdienīgie saules paneļi gan ļauj mazliet enerģijas iegūt diennakts gaišajā laikā pat tad, ja saule nespīd – tādā gadījumā ar iegūto enerģiju vajadzētu pietikt, lai apmierinātu daļu ikdienas vajadzību. “Pilna jauda nebūs, taču kaut kas strādās,” izredzes  mākoņainā laikā raksturo Elperis. Labāk tā nekā vispār nekā.

Protams, vismaz pagaidām saules enerģija Latvijas apstākļos vēl nav pilnīgi ideāls risinājums, kas ļauj iegūt pilnīgu enerģētisko autonomiju, taču dažus eiro ietaupīt ar tās palīdzību ir reāli. Jo vairāk tāpēc, ka varam vien minēt, cik rudens pusē vai nākamā gada pavasarī maksās elektroenerģija.

Šis raksts un daudz kas cits interesants žurnāla "Deviņvīri" jaunākajā numurā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.