Par karu, sievietēm, sportu, mašīnām un daudz ko citu: 10 vīrišķīgi stāsti, kas interesēja Jauns.lv lasītājus 2021. gadā
Stāsti, intervijas, analītiski pētījumi - piedāvājam atskatīties uz desmit vīrišķīgām portāla Jauns.lv 2021. gada publikācijām, kas jau iepriekš piesaistījušas daudzu lasītāju uzmanību un atzinību.
Masu pašnāvība Cēsīs
Livonijas kara laikā Cēsu pils piedzīvoja šausminošu traģēdiju – lai izvairītos no krievu gūsta, vairāki simti pilī esošo cilvēku paši sevi uzspridzināja, tā izvēloties pašnāvību gaidāmo mocību vietā. Diezgan droši to var dēvēt pat lielāko masu pašnāvību Latvijas teritorijā.
Kad 1558. gadā sākās Livonijas karš, bija tikai laika jautājums, kad ambiciozā Krievijas cara Ivana Bargā karapūļi uzbruks arī tagadējās Latvijas teritorijā esošajām pilīm. Tā stunda sita 1577. gadā, kad Ivans ar 30 000 vīru lielu karapulku ieradās Livonijā un sāka postīt turienes pilis. Septembra sākumā viņš sasniedza Cēsis un pavēlēja pilī esošajiem ļaudīm padoties viņa žēlastībai. Par tālākajiem notikumiem hronistu stāstītais atšķiras: vieni uzskata, ka cars jau no paša sākuma gribējis nežēlīgi izrēķināties ar Cēsu pils aizstāvjiem, bet otri uzsver, ka Ivana dusmas izraisījusi lielgaballode, kas aizlidojusi gar pašu cara galvu, kad viņš atradies netālu no pils.
Lai kādi arī sākumā būtu bijuši cara nodomi, nav šaubu, ka nekāds humānists viņš nebija, – pirms tam krievu karaspēks jau bija ieņēmis vairākas citas pilis, nežēlīgi izrēķinoties ar tajās esošajiem cilvēkiem. Nelāgā slava gāja caram pa priekšu, un to vēl vairāk pastiprināja publiskās slepkavības, ko Ivans organizēja, lai iebiedētu pils aizstāvjus, piemēram, viņu acu priekšā uz mieta uzsēdināja nesen iekarotās Valmieras pils pārvaldnieku. Skaidrs, ka šādas ainas nevarēja raisīt pilī esošajos optimistiskas domas par krievu cara žēlsirdību.
