Īstiem vīriem īstais laiks padomāt par butes ķeršanu

Ko mēs ķeram

Protams, ka lielākā daļa copmaņu jūrkrastēs izbirst emociju un kompānijas labad, bet ir arī tādi, kuri alkst pieveikt vēl nebijušu trofeju. Galvenais mērķis ir Baltijas bute vai plekste (Platichthys Flesus), kura te dzīvojas lielā populācijā un kuras makšķerēšana neprasa īpašus sagatavošanas kursus. Arī gastronomiski tā ir garda un bez dižas piepūles pagatavojama zivs. Vispār ihtiologi atšķir divas apakšsugas – vienu varētu nosaukt par piekrastes zonu iemītniecēm, otrās ir jūru ieplakās dzīvojošās un nārstojošās butes. Galvenā atšķirība – pirmās ir nedaudz mazākas par vidējo izmēru, toties tām ir daudz lielāks nārstā noguldīto ikru skaits – tas var sasniegt pat divus miljonus! Normāls ķeramo bušu izmērs varētu būt līdz 25 centimetriem, svars – no 160 līdz 200 gramiem. Par trofeju jau tiek uzskatīta plekste, kas sver vairāk nekā puskilogramu. Starp citu, oficiāls Latvijas rekords ir 1,7 kilogrami.

Otra, copmaņu īpaši kārdinoša, ir akmens bute jeb āte (Psetta maxima). Atšķirībā no parastās cīnītājas viņas acu puse (bušveidīgajām zivīm acis vienmēr ir vienā ķermeņa pusē – tajā, kas vērsta uz augšu) ir ne tikai viegli raupja, bet klāta ar kaulveida pauguriem un, protams, kamuflāžas mētelīti, tikai košākās pumpās nekā mazajai māsai. Tiesa, neredzīgā jeb aklā zivs puse ir stipri līdzīga – ļoti bāla.

Kāpēc ātei ir piemēroti makšķerēšanas ierobežojumi? Pirmkārt, dzimumgatavību tā sasniedz tikai piecu gadu vecumā, otrkārt, tās maksimālais ikru skaits ir viens miljons. Latvijas rekords ir 2,4 kilogrami, bet noteikti, ka selgā slēpjas daudz brangāki eksemplāri. Pirms daudziem gadiem kāds sirms Salacgrīvas zvejnieks man stāstīja, ka padomju laikos viņu traļos, medījot Baltijas jūrā, tuvāk Zviedrijas krastiem, diezgan bieži trāpījušies pavisam gigantiski lomi – no 6 līdz pat 10 kilogramiem. Taču domājams, ka tie bijuši no Atlantijas ieklīduši paltusa vai dižbutes (Hippoglossus hippoglossus) bērnudārznieki. Paltusa rekords – 234 kilogrami – 2013. gadā ir fiksēts Norvēģijas ūdeņos.

Bet, kā zināms, rudens cope jūrā var atnest vēl daudz negaidītu pasažieru – tie lielākoties ir krastam tuvu pienākušie taimiņi, vimbas, mencas, vēdzeles un pat sīgas! Tiesa, šie visi ir izņēmuma un veiksmes sakabes gadījumi, un, kā saka kāds patiess bušu copes hronists, viņam šāds bonuss pa daudziem copes gadiem nav piespēlēts ne reizi!

Ar ko ķeram

Kā jau iepriekš minēts, šī ir visai demokrātiska un katram amatierim pieejama cope. Jums būs vajadzīgi kāti, atbilstošas spoles un āķu montāžas, kuras tagad, jau rūpnieciski sagatavotas, var iegādāties jebkurā makšķerēšanas piederumu veikalā. Jā, vēl jāatceras par sviniem un statīviem. Var izmantot arī Y veida koka vai alumīnija (vai plastmasas) statīvus, bet vēl labāk sevi ir rekomendējušas celtniecības bodēs nopērkamas kanalizācijas caurules, kuras iespraužam zemē pilnīgi vertikāli vai ar nelielu leņķi uz ūdens pusi.

Tagad par kātiem. Vislabāk jūras copē ir izmantot gruntenes jeb modernajā copes leksikā sauktos fīderus. Tiem jābūt ar jaudīgu akcijas testu – vislabāk no 150 līdz 200 gramiem. Ieteiktu lietot divdaļīgos, bet nekādā gadījumā ne teleskopiskos kātus. Var jau, protams, izmantot arī karpu makšķeres, bet tas iedragās jūsu izmaksas teju divkārši. Optimālais garums 360–420 centimetri. Ja jūsu garāžā ir profesionāls jūras kāts ar rullīšiem gredzenu vietā, varat izmantot arī to. Pluss – jūs to nekad nesalauzīsiet; mīnuss – tas būs ierobežots mešanas distancē, jo jūras kāts ir teju trīsreiz īsāks par fīderu.

Par spolēm. Te nu lielas gudrības nav. Derēs no 3500 līdz pat 10 000 – pēdējās gan vairāk attiecas uz karpinieku ekipējumu. Ne firmai, ne gultņu skaitam īsti nozīmes nav, tāpat kā bait runner funkcijai. Galvenais, lai ir uzticams darba rumaks! Ieteiktu izmantot vismaz 150 centimetru garu un 0,35–0,40 milimetru monofilo auklu uz dziļākās spoles kasetes.

Par apģērbu daudz neizteikšos – jābūt komfortabli un reizē arī ērti, jo labvēlīgas copes apstākļos būs daudz un dinamiski jāpārvietojas. Vēl tikai neliela piebilde par veideriem jeb brienambiksēm. Ja jums nav neoprēna kostīma (kas diemžēl nav budžeta variants), tomēr atliciniet kādus 60–80 eiro zābakiem – sliktu laikapstākļu gadījumā (viļņi, pretvējš utt.) jums bez iebrišanas var nepietikt metiena distances no paša sausā liedaga.

Uz kā ķeram

Bušu makšķerēšanā nevajag nekādu iebarošanu – ja zivs ir aktīva, viņa ķersies uz teju jebkādu miesu. Dārgais gals – svaiga zandarta vai foreles fileja vai tīģergarnele; budžeta variants – raudas, reņģes vai brētliņas filejas vai mazo garneļu (vislabāk – kokteiļnieču) gaļa. Daži svaigos fileju gabaliņos piespiež klāt ķiploku, esmu dzirdējis pat par eksperimentiem ar kariju vai saldās paprikas pulveri – nezinu, iespējams, Indijas okeānā tas strādā. Daži rotā āķu sistēmas ar pērlīšu vizuļiem, daži tur liek virsū pilnu asorti ar dažādām fileju kombinācijām un garneļu grenadieriem, tāpēc galvenais ieteikums, dodoties kūmās pie butes kundzes, būtu sagatavot 3–4 desertu ēdienkarti.

Pāris nianses

Nezinu, vai pasaulē ir kāda profesija, kuru lamā vairāk par meteorologiem! Bušu copei jūs varat sagatavoties jebkādiem vējiem un lietiem, dilstošiem vai augošiem mēnešiem un atmosfēras spiedieniem, bet jūs nekad droši nezināsiet divas lietas. Pirmā – kā atklātā jūrā kustēsies zemūdens straumes. Otrā – kā tām līdzi vai spītējot pārvietosies jūras zāļu divīzijas. Pat pie visizdevīgākajiem pirmajiem laikapstākļiem, iespītējot pēdējiem diviem, jums visu gaišo dienas jundu varbūt nāksies nodoties normālas copes vietas meklējumiem. To nenovēlot – ne asakas!

Ko neaizmirstam

• Pirmais – mēs drīkstam paturēt tikai piecas akmens butes jeb ātes. No parastām butēm jeb plekstēm tās atšķiras ar gaišāku vienu pusi un grubuļainu jeb porainu un atsevišķu pigmentu otru. Tādus zvērus jūs drīkstat noķert tikai piecus un ne īsākus par 30 centimetriem.
• Latvijas likumdošana parasto bušu copē ir visai iecietīga – vienā reizē jūs drīkstat paturēt 10 kilogramus loma, ar minimālo garumu 20 centimetri.
• Un pēdējais, tikai atgādinājumam – liedagā jums nevajadzētu būt vairāk par trim makšķerkātiem, kuri būtu aprīkoti ar ne vairāk kā trīs āķu sistēmām jeb montāžām.

Derīgu lietu apskats

Kāti

Pirmais kandidāts visai elitārā grupā būs Feeder Concept Extra – 390 centimetru garš, ar nomainām spicēm un elastīgs. Arī svara tests gluži kā profesionālajām karpu makšķerēm – 180 grami. Vienīgi cena iekož – 129,90 EUR.

Otrā izvēle ir ļoti ekonomiska un patīkama – franču ražotāju Mitchell komplekts: 350 centimetru teleskops, ar 150 gramu testu, kopā ar viengultņa bezinerces šīs pašas firmas spoli. Kopā – 29, 95 EUR.

Smalkas un izjustas copes faniem varam ieteikt Korum brenda Latitude 3000 piecgultņu mašīnīti par 79,95 EUR.

Aukla, pīta – Vanlex, 125 metri, 0,2 mm, oranža, tests – 9,5 kg. Cena – 7,95 EUR.

Aukla, monofila un universāla – Salmo Elite Feeder & Match, 150 metri, 0,3 mm, tests – 8,5 kg. Cena – 4,65 EUR.

Pie āķiem varam ieteikt jau samontētu trīsasmeņu sistēmu par 1,95 EUR. Mūsuprāt, ērti un kabatu neplēš.

Svins, raķete. 200 grami. Noderēs visskaudrākos vēja un straumju apstākļos. Cena riebjas – 6,95 EUR. Ar šo smagumu tiešām ir jāuzvedas kā ar līgavu.

Svins, piramīda. Derīgs neitrāliem laikapstākļiem tuvās distancēs. 70 grami. Cena – 1,75 EUR.

Svins, ripulis. Klasiska manta. 100 grami. Cena – 1,45 EUR.

Bonusā piedāvājam veiderus jeb brienambikses – ar copi jūrā nekad nevar neko zināt – te zāles auklās sapinas, te vāravas... Polivinilhlorids – visiem augumiem. Cena – 43,95 EUR.

Cenas makšķernieku piederumu veikalos var atšķirties.

Vienkārša un garšīga recepte

Bute ar rozmarīnu

Vajadzīgs:

• Bute
• Sviests
• Olīveļļa
• Ķiploks
• Rozmarīns
• Timiāns
• Sāls
• Melnie pipari

Process:

• Butei nogriežam galvu, spuras un izķidājam, kas ļoti viegli izdarāms ar nelielu ķeizargriezienu.
• Iegriežam zivs mugurā paralēli vairākas joslas, kurās ievietojam fragmentus no rozmarīna zariem.
• Pannā noguldām cepešpapīru, pāris timiāna zariņus, uzšļakstām olīveļļu.
• Šai sagatavei klājam virsū buti, arī svaidītu ar olīveļļu, pēc savas garšas pievienojam sāli, svaigi maltus piparus un pāris daivas stērķelētu ķiploku.
• Liekam pannu cepeškrāsnī 180 grādu temperatūrā uz 25–30 minūtēm.

Maltīti baudām no cepešpapīra, iepriekš buti apslakot ar kādu citrusveidīgo – laimu, citronu vai greipfrūtu; tas pēc individuālas garšu kārpu ko