Visievērojamākā slavenība, kas 18. novembrī svin dzimšanas dienu: pele no tvaikoņa “Villijs”. VIDEO
Desmit gadus pēc Latvijas valsts dzimšanas – 1928. gada 18. novembrī piedzima, domājams, visievērojamākais 18. novembra jubilārs. Līdz ar Latvijas valsti 18. novembrī dzimšanas dienu svin arī pasaulē visslavenākā pele – Mikipele, saukta arī par Mikiju jeb Mikimausu, kuru no bērna kājas pazīst arī vairāku paaudžu latviešu bērni, jo Mikipele taču ir slavenās Volta Disneja filmstudijas atpazīšanas zīme. Ja Latvijas valsts tika dibināta Latvijas Nacionālajā teātrī, tad Mikipele dienas gaismu jeb pareizāk kinoteātra tumsu ieraudzīja ne mazāk slavenā teātra ēkā Ņujorkā – Brodvejas teātrī.
Tāpat kā Latvijas valsts dzimšanai arī Mikimausam bija savi rašanās aizmetņi. Ja par pirmajiem Latvijas dibināšanas priekšvēstnešiem varam uzskatīt pirmo Latgales latviešu kongresu Rēzeknē un Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes sanāksmi Valkā, tad jautrajam Mikijam pirmā debija bija divas mēmās animācijas filmiņas, kuras gan neguva kinoskatītāju labvēlību, – “Trakā lidmašīna” (“Plane crazy”) un “Galops uz strausa” (“The Gallopin’ Gaucho”), kurās Mikipelēns pirmo reizi centās pierādīt savu dzīvotspēju. Bet pavisam pirmais aizmetnis bija kāds 1910. gada radītais un ASV pārņēmis populārs šlāgeris. Izpētīt Mikipeles “radīšanas mokas” ir gana aizraujošs, detektīvstāsta cienīgs piedzīvojums.
“Tvaikonis “Villijs”” – Mikipeles dzimšana:
Mikipeles “dzemdību stāsts” noslēdzas 1928. gada 18. novembrī speciāli vodeviļām un kinematogrāfa izrādēm 1924. gada Ziemassvētkos atklātajā Brodvejas 53. ielas teātrī, kad tur pirmizrādi piedzīvoja teju astoņas minūtes garā jau skaņas multfilma “Streamboat Willie” (“Tvaikonis “Villijs””).
Kā jau visiem bērniem domāto filmiņu sižeti, arī šis bija visnotaļ vienkāršs, bet jautrs un asprātīgs. Mikipele vada upes tvaikoni, iedomājoties sevi par kuģa kapteini. Drīz vien īstais kapteinis (Pīts) parādās uz klāja un dusmīgi padzen Mikiju no komandtiltiņa. Pēc brīža tvaikonis apstājas, lai kā pasažierus uzņemtu dažādus mājlopus, kuri uz klāja tiek ielādēti ar jancīgiem starpgadījumiem.
Mūsdienu tehnoloģijas pirmo Mikimausu centušās padarīt krāsainu:
Kad lopi veiksmīgi uzcelti uz klāja, tvaikonis turpina ceļu, bet krastā paliek Mikijam iepatikusies muzikālā peļu meitene Minnija ar ģitāru un nošu lapām rokās. Mikijs drosmīgi ar ceļamkrānu Minniju uzdabū uz klāja, bet kāda nešpetna kaza apēd Minnijas ģitāru un partitūru. Tad nu ganāmpulka mājlopiem nekas cits neatliek kā pašiem būt par mūzikas instrumentiem, uz kuriem Minnija un Mikijs radoši spēlē. Jautrā melodija aizrāva kinopubliku un Mikipeli padarīja pasaulslavenu.
Savukārt Voltu Disneju “Tvaikoņa “Villija”” sižetu ierosināja izveidot tai pašā 1928. gadā (pusgadu pirms Mikipeles slavenās dzimšanas – 12. maijā) uz ekrāniem iznākusī Bastera Kītona mēmā kinokomēdija “Tvaikoņa Billijs, jaunākais” (“Steamboat Bill, Jr.”), kas stāsta par tvaikoņa “Billijs” kapteini, kurš par savu amata pēcteci cenšas izaudzināt dēlu, kuru nebija redzējis kopš mazotnes. Kad jauneklis ierodas uz tēva kuģa, kas šķel Misisipi viļņus, seniors viļas, jo muskuļota spēkavīra vietā ierauga vārgu lielpilsētas tirliņu. Un tad nu sākas pārpratumi un jautras situācijas, tāpat kā ar Mikimausu.
Mikimausa vecāki: mēmā kinokomēdija “Steamboat Bill, Jr.”:
Filmas “Steamboat Bill, Jr.” scenāriju Basteram Kītonam piespēlēja Čārlza Čaplina līdzstrādznieks, arī kinorežisors Čarls Reisners, kuram ideja par “Tvaikoni “Billiju”” radās, noklausoties 1910. gada dziedātāja Artūra Kolinsa ASV popularitāti ieguvušais šlāgeris “Steamboat Bill”, kurš skaņuplatē pirmo reizi tapa ierakstīts 1911. gadā. Tā kā Mikipeles rašanās stāsts ir visnotaļ aizraujošs.
Mikimausa vecvectētiņš: 1910. gadā tapušais un 1911. gadā skaņuplatē ierakstītais Artūra Kolinsa šlāgeris “Steamboat Bill”:
Volta Disneja “Tvaikonis “Villijs” ir kļuvis par daudz lielāku kinošedervu nekā tā ierosinātājs “Steamboat Bill, Jr.”, bet, pateicoties Mikipelei, arī tvaikonis “Billijs” ir ieguvis pasaules slavu un šī filma iekļauta ievērojamā kinozinātnieka Stīvena Džeja Šneidera (Hārvardas universitēte) sastādītajā sarakstā “1001 filma, kas jānoskatās pirms nomirsti” (“1001 Movies You Must See Before You Die”).
Bet Mikipeles animētos piedzīvojumus uz tvaikoņa “Villijs” 1994. gadā pasaulē atzīti animācijas jomas darbinieki pasludināja par trīspadsmito visslavenāko multfilmu pasaulē (sarakstā “The 50 Greatest Cartoons”) un 1998. gadā šī Amerikas Savienoto Valstu Nacionālajā filmu reģistrā iekļautā filma tika atzīta par “kulturāli, vēsturiski un estētiski nozīmīgu”, kas saglabājama paaudžu paaudzēm.
Tvaikoņa "Villija" melodija joprojām iedvesmo skaņražus visā pasaulē:
