Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
1979. gada filmas “Šerloka Holmsa un doktora Vatsona piedzīvojumi” 1. sērijā Šerloka Holmsa tēlotājs Vasilijs Ļivanovs “Raibās lentes” noslēpumu atrisina Ķemeros, uz tiem braucot cauri Krimuldai. (Foto: Vida Press)

Šerloks Holmss savu slavenāko noziegumu atšķetina Krimuldā un Ķemeros: par to sajūsminājās Mārgarita Tečere un Elizabete II 4

9vīri
25. septembrī 05:31 2021. gada 25. septembrī 05:31
 
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Arturs Konans Doils par savu labāko stāstu Šerloka Holmsa un doktora Vatsona sērijā uzskatīja “Raibo lenti”. Un zīmīgi, ka šī stāsta dramatiskie notikumi vienā no visu laiku labākajām filmām par slaveno Beikerstrītas detektīvu atšķetinās tikai dažu desmitu kilometru attālumā no Latvijas galvaspilsētas - Krimuldā un Ķemeros - vietās, kuras ik gadu apmeklē tūkstošiem tūristu, nemaz nenojaušot, ka ir ieradušies uz viena no pasaulē lasītākā detektīvstāsta skatuves.

Detektīvžanra cienītajiem kā aizraujošākais stāsts par Šerloku Holmsu var likties “Bāskervilu suns”, “Etīde purpura toņos” vai kāds cits, bet, lai nu kā tur arī būtu, pats detektīva radītājs Artūrs Konans Doils trīs gadus pirms savas nāves 1927. gadā par tādu atzina “Raibo lenti”.

Karaliene Elizabete II un Mārgarita Tečere Krimuldā un Ķemeros

Kādreizējā britu premjere Mārgarita Tečere (no kreisās) un Britānijas karaliene Elizabete II bija sajūsmā par Latvijā uzņemto padomju seriālu “Šerloka Holmsa un doktora Vatsona piedzīvojumi” (attēlā – abas dāmas Elizabetes II 80. dzimšanas dienas pārtijā 2005. gada oktobrī). (Foto: Vida Press)

Cienīsim viņa izvēli, tāpat kā kādreizējās “dzelzs lēdijas”, britu premjeres Mārgaritas Tečeres (1925-2013) un Britānijas karalienes Elizabetes II spriedumus par PSRS superseriālu, Ļeņingradas (tagad – Sanktpēterburgas) studijas “Ļenfiļm” Latvijā uzņemto 11 sēriju filmu “Šerloka Holmsa un doktora Vatsona piedzīvojumi”, kura 1. sērija veltīta tieši “Raibās lentes” intrigai.

Lai arī Tečere savā laikā bija viena no redzamākajām komunisma pretiniecēm un Padomju Savienības kritiķēm, viņa pagājušā gadsimta pašās septiņdesmito gadu beigās/astoņdesmito gadu sākumā PSRS radītos “Šerloka Holmsa un doktora Vatsona piedzīvojumus” uzskatīja par ģeniālu kinofilmu un vienu no pasaulē vislabākajiem darbiem, kas attēlo sera Artura Konana Doila radītā varoņa gaitas. Savukārt Anglijas karaliene Elizabete II Šerloka Holmsa tēlotāju šajā filmā apbalvojusi ar Britu Impērijas ordeni kā visu laiku labāko slavenā angļu detektīva lomas atveidotāju.

Līdz ar to abas ievērojamās britu dāmas neklātienē ir viesojušās gan Krimuldas baznīckalnā, gan Ķemeru Nacionālajā parkā, jo tieši tur atklājās “Raibās lentes” dramatisms.

Leģendārie Jūrmalas bohēmisti, lībiešu karalis Kaupo un nežēlīgais patēvs

1892. gada februāra angļu žurnāla “Strand Magazine” ilustrācijā skaidri nevar nojaust, ka Šerloks Holmss ar doktoru Vatsonu no ormaņa atvadās pie Krimuldas baznīcas. Pēc 87 gadiem uzņemtajā filmā gan tas skaidri redzams. (Foto: Vida Press)

“Raibā lente” (pēc kārtas astotais Konana Doila stāsts Šerloka Holmsa sērijā) vēsta par nežēlīgu tirānu un slepkavu Roilota kungu, kurš nolēmis nogalināt savas dvīņu pameitas, lai katrai no viņām kā pūrs nebūtu jāatstāj trešdaļa no mirušās sievas mantojuma. Pirmo meiteni patēvam izdodas nogalināt, viņai virsū “uzrīdot” pieradinātu indīgo “raibo lenti” - tropisko čūsku. Un arī otro sagaidītu tāds pats liktenis, ja vien laikus neierastos Šerloks Holmss, kurš čūsku aizraida pretējā virzienā – lai tā nāvīgo dzēlienu izdara pašam Roilota kungam. Un visi šie notikumi risinās netālu no pretrunīgi vērtētā lībiešu valdnieka Kaupo dibinātās Kubeseles baznīcas – leģendārajā pirmās brīvvalsts Jūrmalas bohēmistu krogā “Jautrais ods”.

Sevišķi no Krievijas iebraukušo tūristu viens no svētceļojuma galamērķiem ir Jauniela Vecrīgā, lai paraudzītos uz slaveno namu Beikerstrītā – ēku, kurā leģendārajā filmā atradās Šerloka Holmsa un viņa uzticamā drauga un līdzgaitnieka doktora Vatsona dzīvoklis. Bet tūristus būtu jāved arī uz tām Latvijas vietām, kur sākās Holmsa un Vatsona varoņdarbi.

Krimuldas baznīckalns – iepretim slepkavnieka namam

Pie Krimuldas baznīcas Šerloks Holmss ar doktoru Vatsonu apsprieda savas slavenākās izmeklēšanas detaļas un gaidīja signālu doties glābt topošo līgavu no indīgas tropiskās čūskas dzēliena. (Foto: krimulda.lv)

Seriāla pirmajā sērijā “Iepazīšanās” pēc skatītāju sapazīšanās ar galvenajiem varoņiem Šerloku Holmsu (Vasilijs Ļivanovs) un doktoru Vatsonu (Vitālijs Solomins) viņi dodas savā “pirmajā ekspedīcijā” garām kādai baznīcai uz Roilota lepno lauku īpašumu.

Londonas žurnāla “Strand Magazine” 1892. gada februāra numurā, kurā pirmo reizi tika publicēta “Raibā lente”, gan nav minēts, ka viņi pie Roilota brauc garām vienam no Latvijas ievērojamākajiem dievnamiem, bet filmā gan tas skaidri redzams. Kaut vai pēc tā, ka baznīcas torņa smailē redzams gailis.

Iespējams, daudzi domā, ka gailis baznīcas torņa galā ir kaut kas tikai Latvijai raksturīgs. Tomēr šim putnam – dievnama sargam - ir vistīrākā britu izcelsme, un tāpēc nebūtu brīnums, ja gailis būtu arī anglikāņu baznīcas simbols, un tas parādītos filmā par vienu no pasaulē slavenākajiem angļiem.

1653. gada 3. jūlijā angļu dzejnieks Semjuels Batlers taču izdeva grāmatu, kurā bija stāsts par kādu piedzērušos vīru, kurš uzrāpās uz baznīcas jumta, no kuru viņu dusmās nodzina satrakots gailis – kristietības sargs. Pēc šī stāsta publicēšanas tad arī Eiropā sākās mode uz gaiļu sliešanu dievnamu torņos. Bet tas jau pavisam cits stāsts...

20. gadsimta septiņdesmito gadu beigās Krimuldas (agrāk – Kubeseles) dievnams, kuru 1205. gadā pēc vizītes pie Romas pāvesta Inocenta III uzcēla lībiešu ķēniņš Kaupo, kā daudzas padomju varas draudzei atņemtās baznīcas bija pārvērsts par kolhoza minerālmēslu noliktavu. Un ne Holmss, ne Vatsons tajā iekšā negāja. Toties filmā ļoti labi var redzēt, kā viņi ormaņratos brauc garām baznīcai, pārspriezdami priekšā stāvošās detektīvoperācijas detaļas. Joprojām var atpazīt uz baznīcu vedošā ceļa ainavu un pat atsevišķus dižkokus. Tagad gan tur vairs nav nekāda mēslu noliktava, bet gan perfekti atjaunota baznīca, kura, iespējams, ir vienīgais dievnams Latvijā, kas atvērts 24 stundas diennaktī. Tā kā “Šerloka Holmsa un doktora Vatsona piedzīvojumu” cienītāji uz turieni var doties jebkurā laikā.

Indīgā čūska un Jautrais ods Ķemeros

Kad būvēja slavenā bohēmistu kroga “Jautrais ods” (tagad - vides centrs “Meža māja”) ēku, nevienam pat prātā neienāca, ka tā varētu kalpot kā sadista māja, kurš plāno savu pameitu slepkavību. (Foto: visitjurmala.lv)

Stāvot Krimuldas baznīckalnā, filmas galvenie varoņi – Šerloks Holmss un doktors Vartsons - novēro pretī esošo Roilota namu, kas gan atrodas kādus simts kilometrus tālāk, Daugavas otrajā krastā Jūrmalā, precīzāk – Ķemeros.

Par lepno Roilota māju kalpo tagadējā Ķemeru Nacionālā parka apmeklētāju un vides izglītības centra “Meža māja” ēka, toreiz – bērnu sanatorija. Šo ēku arī nav kauns rādīt kultūras jeb kinovēstures tūristiem. Šis mitro mežu ieskautais nams Vēršupītes krastos gan uzcelts vairākas desmitgades pēc tam, kad radās stāsts par raibo lenti – 1933. gadā un ir latviskās arhitektūras paraugs. Vēsturiskajā ēkā darbojies savulaik populārais izklaides centrs un restorāns “Jautrais ods”, vēlāk mājvietu tur radusi bērnu sanatorija, bet tagad to apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde.

Ēka uzcelta 20. gadsimta trīsdesmito gadu sākumā, stingri ievērojot tautas būvniecības tradīcijas, un ir viena no spilgtākajām nacionālā romantisma celtnēm Latvijā. Šeit pirmās brīvvalsts laikā atradās prestižais restorāns “Jautrais ods” ar plašu āra terasi un greznu, kokgriezumiem rotātu kamīnzāli. Šurp atpūsties brauca ne tikai tolaik plaukstošā Ķemeru kūrorta viesi, bet arī daudzas tā laika slavenības. Pēc 2. pasaules kara ēkā ierīkoja bērnu sanatoriju, kur bērni ārstēties brauca no visas Padomju Savienības. 1997.gadā, pēc Ķemeru Nacionālā parka nodibināšanas, „Meža māja” kļuva par parka administrācijas centrālo ēku.

Šerloka Holmsa un Vatsona seriāla 1. sērija:

Saistītās ziņas

Vēsturniece: patiesais Šerloks Holmss bija itālis
Šerloks Holmss radies, "krustojot" īstu ārstu un policistu
Komiķis Vils Ferels būs jaunais Šerloks Holmss. FOTO no uzņemšanas laukuma
Krimuldas baznīcas torņa gailis pavīd arī visu laiku slavenākās filmas par Šerloku Holmsu kadros. (Foto: krimulda.lv)
Kad būvēja slavenā bohēmistu kroga “Jautrais ods” (tagad - vides centrs “Meža māja”) ēku, nevienam pat prātā neienāca, ka tā varētu kalpot kā sadista māja, kurš plāno savu pameitu slepkavību. (Foto: visitjurmala.lv)
Iepretim Apvienotās Karalistes vēstniecībai Krievijas galvaspilsētā Maskavā ir piemineklis seriāla “Šerloka Holmsa un doktora Vatsona piedzīvojumi” galveno varoņu atveidotājiem - Vasilijam Ļivanovam un Vitālijam Solominam. (Foto: Vida Press)

Citi šobrīd lasa

Satraucoši skaitļi: arvien vairāk šoferu izkrīt braukšanas eksāmenos. Kas īsti noticis? 2
Reperis ansis šķiras no sievas 2
Publicēti kadri, kā "reālās dzīves Tarzāns" piedzīvoja civilizāciju
Skatīt visus komentārus

ФОТО: Джонни Депп и Милош Бикович представили совместный проект

"Настя, он же пьющий": Волочкову осудили за странного любовника