Smiltāju kareivis no ASV: "Deviņvīri" testē jauno "Jeep Gladiator"

Kara laika "Willys" nav vienīgais atmiņā paliekošais Jeep ražojums. Astoņdesmitajos gados, kad biju saskatījies Holivudas filmas, man viens no sapņu auto bija "Jeep Wrangler". Gadus desmit vēlāk, kad kaimiņš tādu nopirka, atklājās, ka pa Floridas pludmali ar "Wrangler" droši vien ir forša braukšana, taču mūsu apstākļiem šis auto ir bezdievīgi rijīgs, turklāt arī ne pārāk ērts. Ja pārceļamies no šīm atmiņām uz mūsdienām, tad jaunais "Jeep Gladiator" būtībā ir jaunākās paaudzes "Wrangler", tikai ar kravas kasti aizmugurē. Citiem vārdiem sakot, amerikāņu kultūras kanona sastāvdaļa – pikaps.

Amerikāņu piegājiens

No ārpuses "Gladiator" izskatās cienījami – tradicionālās džipa formas jau pa gabalu ir atpazīstamas. Var tikai pabrīnīties, kā Eiropas satiksmes uzraugi ir atļāvuši Vecajā pasaulē tirgot apvidus auto ar tik lielu un uz priekšu izvirzītu bamperu – to tā vien prasītos klasificēt kā sevišķi brutālu gājēju un stirnu slepkavošanas ierīci. Taču no džipa īpašnieka viedokļa šāds bampers ir ļoti noderīgs – pasargā no auto apskādēšanas bezceļa braucienā, turklāt atpūtas brīdī uz tā var ērti apsēsties.

Aizmugurē esošajā kravas kastē var pārvadāt līdz 600 kilogramiem dažādas kravas. Varētu likties, ka uz kravas kastes rēķina ir apcirptas otrajā rindā sēdošo ērtības, taču tā nav – arī tur ir pietiekami daudz vietas.

Šī ir amerikāņu automašīna, tāpēc jāsamierinās ar dažām dīvainībām. Piemēram, sēdekļa regulēšana notiek nevis ar kloķi vai sviru, bet ar pavelkamu siksniņu, un audiosistēmas skaļuma pogas atrodas zem stūres – ja man to nebūtu pateikuši autosalonā pirms testa brauciena, pats es diez vai būtu aizdomājies tās tur meklēt. Ne viens vien kolēģis ir brīnījies par logu atvēršanas pogu izvietojumu – tās atrodas viduskonsolē zem klimata kontroles vadības bloka –, taču, tā kā es ilgus gadus esmu braucis SAAB, kam šīs pogas novietotas blakus ātrumu pārslēgam, tad šis "Jeep" gājiens mani nepārsteidza nesagatavotu. Vairāk mani mulsināja plastmasas detaļu pārbagātība iekšējā un ārējā apdarē. Ar plastmasas slēdžiem tiek nostiprināts motora pārsegs, uz plastmasas slēdžiem stiprinās noņemamās jumta konstrukcijas, plastmasa ir ap atpakaļskata spoguļiem un aizmugurējo atbīdāmo lodziņu. Cik ilgmūžīgas ir šīs plastmasas detaļas, to var vienīgi minēt. Jācer, ka tās patiešām ir izgatavotas "Jeep" cienīgā kvalitātē.

Noraut jumtu

No eiropieša viedokļa savdabīgs risinājums ir jau pieminētās noņemamās jumta konstrukcijas. Jā, "Gladiator" nav atbīdāmas vai atvāžamas jumta lūkas, bet gan noņemams jumts. Tas veidots no trim sekcijām – viena ir virs galvas vadītājam, otra – viņa blakussēdētājam, trešā sedz aizmugurējo daļu. Ja sagribas redzēt zilas debesis, tad ar četru slēdžu palīdzību jumtu var nocelt un... Jā, bet ko tālāk ar to iesākt? Pieņemsim, ka doma par jumta noņemšanu mani ir piemeklējusi no rīta, ieraugot, ka ārā spīd saulīte; tad es jumta konstrukcijas varu atstāt garāžā. Taču kāda gan garantija, ka pēcpusdienā neuznāks lietus un es šādu pārsteidzību rūgti nenožēlošu? Tātad prātīgāk būtu jumtu vienmēr ņemt līdzi. Bet kur to glabāt? Kravas kastē? Nobružāsies. Iekraut pie aizmugurējās sēdekļu rindas, kā es to izdarīju? Taču šis gājiens derēs tikai tad, ja līdzbraucēju skaits nav lielāks par vienu, jo aizmugurē vietas pietiek vai nu jumtam, vai pasažieriem – abiem nu nekādi. Tā vien liekas, ka inženieris, kurš projektēja noņemamo jumtu, nekad nav bijis ārpus dzimtās Kalifornijas; tur lietus līst vidēji piecas dienas gadā, un vienā mierā var braukāt apkārt bez jumta, taču mūsu platuma grādos šāds joks cauri neies. Cik sapratu, vēl viens variants ir atsevišķi iegādāties mīkstu jumtu, ko bagāžniekā glabāt varētu būt vienkāršāk, taču Latvijas apstākļiem arī šis risinājums neliekas īpaši praktisks. Vēl viena diezgan liela darvas karote stāstā par "Jeep" dizainu ir noņemamā jumta izskats – no ārpuses ar to viss ir kārtībā, taču iekšpusē mēs sev virs galvas redzam baltu prastu putuplasta vai kāda līdzīga materiāla apdari. Tā vien liekas, ka rūpnīcā ir aizmirsuši to nokrāsot, jo divi balti pleķi melnas mašīnas griestos izskatās kaut kā neveikli.

Taču ir arī lietas, par ko "Jeep" dizaineri ir pelnījuši uzslavu. Stūre, instrumentu panelis un viduskonsole izskatās džipa statusam atbilstoši – vienkārši un mazliet robusti, taču tajā pašā laikā gaumīgi. Spidometrs un tahometrs palikuši analogie, kā jau džipam pieklātos, taču pa vidu ir digitāls displejs, kurā redzama visa būtiskākā informācija. Aizkustinoša nianse – iedarbinot dzinēju, displejā parādās stilizēts vecā "Jeep Willys" attēls, ko nomaina jaunā "Gladiator" formas...

Viduskonsolē ir jau pieminētie logu atvēršanas slēdži, USB ligzda, ko sedz vāciņš, un piepīpētājs ar cigaretes attēlu. Pie ātrumpārslēga ir arī izņemams pelnu trauks – kad jūs jaunā automašīnā kaut ko tādu pēdējoreiz esat redzējuši?! Augstāk atrodas klimatkontroles panelis, bet galvenā vieta atvēlēta informatīvajam displejam, kas arī veidots Jeep tēlam atbilstoši – robusti militārā stilā. Īpašu uzslavu pelnījis ātrumu pārslēgs – ducīgs un elegants vienlaikus. Turpat blakus ir arī kloķis pilnpiedziņas pieslēgšanai. Salona apdare ir kvalitatīva un priecē acis, kamēr... nepaskaties uz augšu, uz balto jumtu.

Meža visurgājējs

Apsēžoties pie "Gladiator" stūres un izbraucot ielās, pirmās desmit minūtes nepamet sajūta, ka brauc ar kravas auto. Nu jā, bet patiesībā tā arī ir, lai arī kravas kaste nav liela. Tomēr braucot, piemēram, ar "Nissan Navara" vai "Mitsubishi L200" pikapiem, šī sajūta nav tik izteikta. Droši vien tā arī jābūt, jo šis taču ir īstais džips – vienīgais un neatkārtojamais! Lielā mērā tas izskaidrojams ar izteikti augsto vadītāja sēdvietu un garo motora pārsegu.

Uz priekšu to dzen trīs litru turbodīzelis ar 264 zirgspēkiem un 600 Nm griezes momentu. To, ka pikaps nepavisam nav tik gauss un neveikls, kā likās pirmajā brīdī, vislabāk var saprast, izbraucot uz šosejas. Iespiežot gāzi grīdā, masīvais auto uz priekšu raujas gana enerģiski, un kravas auto tēls pazūd kā nebijis.

Taču vislabāk džips jūtas tajā vidē, kurai tas ir domāts, – mežos, laukos, bezceļos. Par dubļiem nemāku teikt, jo tos atrast neizdevās, taču ar Pierīgas mežu smilšainajām kāpām "Gladiator" tika galā bez mazākajām problēmām. Ļoti praktiski ir tas, ka kameras šai mašīnai izvietotas gan aizmugurē, gan priekšā, ļaujot labi redzēt celmus un citus šķēršļus, ko no kabīnes grūti saskatīt. Vajadzības gadījumā displejā var arī redzēt leņķi, kādā patlaban atrodas auto; kalnainiem apvidiem noderīgi. Šī ir viena no nedaudzajām automašīnām, ar kuru mežā rodas sajūta – uz auto var paļauties, un, ja vien tu pats nesastrādāsi muļķības, tad džips pārvarēs pat nopietnus šķēršļus.

Vārdu sakot, "Gladiator" man patika. Ja es dzīvotu dziļos laukos, tad tiešām būtu vērts padomāt par džipa iegādi. Taču te mēs nonākam pie stāsta dramatiskākās vietas – cenas. "Gladiator" ir nesamērīgi dārgs – puslīdz labā komplektācijā tas maksā ap 70 000 eiro. Tas ir gandrīz divas reizes vairāk, nekā maksā jau pieminētie "Mitsubishi L200" vai "Nissan Navara", jūtami dārgāk par "Toyota Hilux", dārgāk pat par "Mercedes-Benz X" klasi (kas gan būtībā ir uzfrišināta "Navara")! Šā iemesla dēļ grūti pat iedomāties "Gladiator" mērķauditoriju. Lielie Zemgales zemnieki? Biezie mežinieki? Turīgi mednieki? Taču arī visām šīm kategorijām piedevām tad jābūt zvērinātiem "Jeep" faniem, lai izvēlētos tieši "Gladiator". Bet žēl, jo auto ir tik interesants un savdabīgs, ka gribētos to uz Latvijas ceļiem redzēt biežāk.

Jeep Gladiator

Dzinējs: 3 litru turbodīzelis

Jauda / griezes moments: 264 ZS / 600 Nm

Kravnesība: 600 kg

Degvielas patēriņš: ap 10 l/100 km

Cena: no 65 000 EUR

Jaunais "Opel Mokka"

Latvijas policistu iecienītais auto ieguvis jaunas formas

Jaunais "Opel Mokka" modelis diezgan būtiski atšķiras no iepriekšējās paaudzes. Tā izcēlās ar viegli ieapaļām formām un bija diezgan augsta, tāpēc tā īpaši ar stilīgu auto neasociējās un vairāk piestāvēja pirmspensijas vai pensijas vecuma ļaudīm. Un policistiem, kuri, cik dzirdēts, ar "Mokka" bija diezgan apmierināti. Jaunā "Mokka" ir ieguvusi zemāku un sportiskāku siluetu, kam īpašu šarmu piešķir krāsojums, kas kombinēts no diviem vai trim toņiem. Ar vairāku krāsu virsbūvēm "Opel" sāka eksperimentēt jau laikā, kad laida klajā "Opel Adam", un izskatās, ka ir atzinuši šo risinājumu par labu. Un kādēļ gan ne – zaļā un melnā vai baltā un sarkanā kombinācija ir patiešām interesanta, bet kombinācijā ar acīs krītošajiem riteņu diskiem padara "Mokka" par tiešām vizuāli pievilcīgu auto. Pārmaiņas piedzīvojusi arī auto iekšiene – tagad vadītājs var raudzīties digitālā instrumentu panelī un pietiekami lielā mediju displejā. Salona apdare ir kvalitatīva, acij tīkamāku to padara krāsainie akcenti.

Kaut gan no malas "Mokka" izskatās diezgan sportiska, uz ceļa ar to sportiskumu ir tā, kā ir. Mašīna ir aprīkota ar trīs cilindru 1,2 litru benzīna dzinēju ar 130 zirgspēkiem, no kura būtu muļķīgi prasīt sporta auto cienīgu dinamiku, taču arī kaunā tas gluži nekrīt. Braukšanai pa pilsētu ar to ir pilnīgi pietiekami, lielas vainas nav arī uz šosejas, tomēr jārēķinās, ka izteikta uzrāviena nebūs. Toties būs degvielas ekonomija un patīkama cena – sākot no 16 400 eiro. Drīzumā būs pieejama arī elektriskā "Mokka", kas ar vienu uzlādi spēs nobraukt ap 300 kilometru un maksās, sākot no 32 000 eiro.