4. maijā Neatkarības dienu svin arī amerikāņi un palestīnieši. Ko vēl šodien atzīmē citur pasaulē?
Ne tikai Latvijā 4. maijā svin neatkarības dienu. Šai dienā oficiāli valsts svētki ir arī citās zemēs, un vairāki no tiem tiešā veidā saistīti ar neatkarību. 4. maijā baltos galdautus var klāt arī amerikāņi, jo tad radās pirmais neatkarīgais ASV štats, francūži svētku mielastu var sarīkot par godu savam pirmajam demokrātiskajam parlamentam, bet palestīniešiem 4. maijā tika radīti priekšnoteikumi, lai ar laiku, iespējams, rastos neatkarīga Palestīnas valsts.
Ir arī citas “neatkarības dienas”. Tāpat 4. maijā latvieši ne tikai deklarēja neatkarību, bet arī izcīnīja vienu no savām spilgtākajām uzvarām pasaules sporta vēsturē, bet visa cilvēce, ne tikai latvieši, tika pie izstrādājuma, kas tagad mūs pasargā lietusgāžu laikā.
4. maijā valsts svētki arī Zambijā (Darba svētki), Ķīnā (Jauniešu diena), Tongā (Kroņprinča diena) un Japānā (Apstādījumu-zaļumu diena), kā arī visos karos un militāros konfliktos kritušo Piemiņas diena Nīderlandē.
Būru zemē rodas aizmetņi Dienvidāfrikai, bet Jaunanglijā - ASV
* Tieši šai dienā pirms 245 gadiem iesākās arī Amerikas Savienoto Valstu ceļš uz neatkarību. 1776. gada 4. maijā Rodailenda (ASV ziemeļaustrumi, Jaunanglija) bija pirmā no ASV pavalstīm, kas pasludināja neatkarību no Apvienotās Karalistes (Lielbritānija). Līdz ar to arī Atlantijas okeāna piekrastē - Rodailendā 4. maijā atzīmē Neatkarības dienu.
Rodailenda pēc platības ir mazākais ASV štats, bet ar lielu vēsturisko “bagāžu”. Atzīmējams arī 1652. gada 18. maijs, kad Rodailenda kļuva par pirmo Ziemeļamerikas teritoriju, kurā tika atcelta verdzība. Rodailenda bija viena no Anglijas trīspadsmit kolonijām Ziemeļamerikā, kas sacēlās pret metropoli un nodibināja ASV. Tomēr Rodailenda vēsturē iegājusi arī ar to, ka tā 1790. gadā bija pēdējais no toreizējiem ASV štatiem, kas akceptēja ASV konstitūciju. Tāds, lūk, paradoksāls stāsts.
* Savukārt 1843. gada 4. maijā izveidots valstisks veidojums, kas jau nozudis no pasaules kartes — Natalas kolonija jeb plašākā izpratnē Oranjes brīvvalsts. Tā bija Lielbritānijas kolonija Dienvidāfrikā, kas pastāvēja no 1843. līdz 1910. gadam.
Natalas kolonija beidza pastāvēt, kad pirms 111 gadiem tā kopā ar vēl divām britu kolonijām izveidoja valsti, ko tagad pazīstam kā Dienvidāfrikas Republika.
* 4. maijs ir arī neatkarības diena, kas iezīmē vēl tikai topošas valsts iesākumu. 1994. gada 4. maijā Izraēlas premjerministrs Ichaks Rabins un Palestīnas atbrīvošanās organizācijas vadītājs Jasirs Arafats noslēdza miera līgumu, dodot Palestīnai autonomiju.
* 1994. gada 4. maijā jaunu dimensiju savai neatkarībai ieguva arī Somija, Norvēģija, Austrija un Zviedrija, jo šai dienā Eiroparlaments nobalsoja, ka šīs valstis var būt pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībvalstis no 1995. gada 1. janvāra. Lai arī Norvēģija atbilst visiem kritērijiem, ka tā var būt ES valsts no matu galiņiem līdz papēžiem, tā gan ir tikai Šengenas zonas valsts. 1994. gadā tautas referendumā norvēģi nobalsoja pret iestāšanos ES.
* Savukārt pirms 173 gadiem – 1848. gada 4. maijā, zīmīgs notikums noritēja tagad vienā citā ES izšķirošu lomu spēlējošā valstī, jo tad Parīzē uz pirmo sanāksmi sapulcējās Konstitucionālā asambleja jeb parlaments, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja 9 395 035 Francijas pilsoņi.
Izgudrots saliekamais lietussargs
Bet ir arī vēl citi globāla mēroga notikumi, ko latvieši var atzīmēt 4. maijā. Pirmām kārtām tas, protams, ir 1935. gada 4. maija notikums Šveicē, kad Latvijas basketbola izlase jeb “Sapņu komanda” kļuva par pirmajiem Eiropas čempioniem.
Tāpat daudzu mūsdienu latviešu dzīve nav iedomājama bez 1715. gada 4. maijā pasaules modes galvaspilsētā Parīzē tapuša izgudrojuma. Tieši pirms 306 gadiem uz planētas pirmoreiz parādījās tagad visiem tik labi zināmais aksesuārs, bet toreiz jaunizgudrojums un pēdējais modes kliedziens – saliekamais lietussargs.
