Latvijas popmūzikas spīdeklis Patrisha par mākslu, mērķiem un baltkrievu asinīm

Diezgan netipiski 19 gadu vecumam Patrisha jeb Patrīcija guvusi jau palielu dzīves pieredzi un iemaņas. Par to tad arī aprunājāmies.

Lielās kompānijas paspārnē

Māksliniekiem šis nav vienkāršs laiks. Kāds tev ir šis pavasaris, un kāds izskatās turpmākais gads?

Vēl grūti saprast, bet plāni ir, un galvenais – turpināt darboties, lai process neapstājas. Sevi ir jāuztur līmenī, lai cilvēki tevi nepiemirst. Protams, ka pandēmijas periods mūzikas industrijai ir bijis liels pārbaudījums, jo māksliniekiem nav iespējas satikties ar saviem klausītājiem. Tas ir apbēdinoši gan mums, gan viņiem, tomēr izdodas atrast dažādus alternatīvus variantus, kā nepazust pavisam.

Ko mēs sagaidīsim no tevis tuvākajā laikā?

Maijā plānoju izlaist jaunu dziesmu, kas principā jau ir gatava. Top arī klips.

Kā notiek tavs mākslinieka darbības process? Līgums ar "Universal" tomēr dod tev krietni plašākas iespējas, salīdzinot ar daudziem citiem Latvijas kolēģiem...

Es jūtu daudz spēcīgāku atbalstu un daudz profesionālākā līmenī. Pa šo pusotru gadu esmu uzkrājusi lielu pieredzi mūzikas industrijā. Esmu sapratusi, kā ir sastrādāties ar ārzemju producentiem, māksliniekiem. Jūtos par to ļoti pateicīga. Pagaidām gan darbojamies tikai Latvijas tirgū, bet nākotnē varbūt būs plāni arī ārvalstīs. Redzēsim. Nemīlu skriet laikam pa priekšu. Šobrīd vienkārši izbaudu procesu.

Cik liela ir tava mākslinieciskā brīvība? Nemitīgi jāņem vērā ārzemju profesionāļu ieteikumi, vai vari būt arī tu pati?

Man ir diezgan liela brīvība. Visas manas idejas ņemtas vērā. Piesaistītie profesionāļi drīzāk iesaka, kā būtu darīt labāk, kā manu ideju varētu papildināt un attiecīgi realizēt. Taču manā vietā neviens neko nedara. Es domāju, ka nebūtu šīs izdevniecības māksliniece, ja pati smagi nestrādātu, ja man nebūtu ambīciju.

Šāda sadarbība palīdz arī nopelnīt, vai par to jādomā pašam māksliniekam?

Mūzikas izdevniecība atbalsta ierakstu izdošanu un videoklipu filmēšanu. Viss pārējais, ieskaitot koncertus, jau ir neatkarīgi no viņiem. Darbs, ar ko reāli var nopelnīt kā mūziķis, ir paša rokās.

Lasīju, ka tev patīk rokmūzika, bet popmūzikā tu esi tāpēc, ka tā ir... populārāka.

To ir grūti saslēgt kopā. Klausīties man patīk dažādu mūziku. Esmu izpildītāja tā sauktajā generic pop stilā, jo vados pēc tā, ko spēj mana balss. Neuzskatu, ka es varētu izpildīt rokmūziku. Taču man patīk variēt un eksperimentēt. Vienmēr esmu gatava pamēģināt kaut ko jaunu un nedzirdētu, taču man arī tiešām patīk popmūzika!

Par to, ka tev patīk pakāpties arī ārpus ierastajiem popmūzikas rāmjiem, liecina kaut vai sadarbība ar grupu DAGAMBA. Vai tu ietekmējies arī no hiphopa, kura klātiene šobrīd diezgan izteikti jūtama arī popmūzikā?

Man patīk dažādība. Jo krāsaināks esi, jo interesantāks publikai. Arī manā dziesmā Patrisha bija šeit piedalās divi puiši – reperi rolands če un "Su$hi Takeøut" no grupas "Singapūras satīns". Hiphops arī Latvijā tagad atrodas uz augsta plaukta, tāpēc nākotnē man, visticamāk, būs vēl skaņdarbi kopā ar puišiem vai meitenēm, kas izpilda repu. Tas ir žanrs, ar kura palīdzību var ļoti daudz ko pastāstīt.

Baltkrievu saknes

Kā tu tiki pie sava skatuves vārda?

Nesen interneta vidē skatījos sava tēta sociālos tīklus. Viņš tur atzīmē foršus momentus savā dzīvē. 2014. gadā viņš bija iepostojis bildi ar mani. Man tad bija trīspadsmit. Un apakšā viņš jau ir pierakstījis “Patrisha”. Bet vispār mani par Patrishu iesauca bērnu vokālajā ansamblī. Mans īstais vārds ir diezgan garš un sarežģīts, daudziem ir problēmas to iegaumēt, it īpaši uzvārdu Cuprijanoviča, tāpēc nolēmu, ka Patrisha ir foršs skatuves vārds. Turklāt nevienas citas Patrishas mūsu mūzikas industrijā nav. Alternatīvs variants bija Xena, kas būtu atvasinājums no mana otrā vārdā Ksenija.

Tavs tēvs nācis no Baltkrievijas puses?

Jā, viņš ir baltkrievs, abi viņa vecāki ir baltkrievi. Dzimis gan viņš jau Latvijā. Taču lielākā daļa mūsu radu ir Baltkrievijā. Cuprijanoviči Latvijā simts procenti ir mūsu radinieki.

Šobrīd Baltkrievijā nesokas diez ko spoži. Jūs dzīvojat līdzi, uzturat sakarus ar radiniekiem?

Protams! Baltkrievijā mums ir daudz radu, jo vectēvs nāk no 12 bērnu ģimenes. Man tur ir daudz vairāku pakāpju māsīcu un brālēnu. Ir pat bijušas reizes, kad saņemu īsziņas no radiniekiem, kurus vēl nepazīstu. Piemēram, no kādas meitenes, uzvārdā Cuprijanoviča, kura raksta, ka prieks iepazīties, es esmu viņas tante.

Tu varētu mēģināt kļūt populāra arī Baltkrievijas mūzikas tirgū?

Īsti nezinu, vai Baltkrievijas tirgū, bet esmu apsvērusi ideju par Krieviju. Tur tomēr ir lielākas iespējas. Arī daudzi baltkrievu un ukraiņu izpildītāji strādā Krievijas tirgum. Man arī Maskavā dzīvo māsīca, kuras dzīvesbiedrs ir pazīstams krievu producents, kuram ir sava studija. Tur ierakstus veic daudzi pazīstami mākslinieki.

Latvijā tu esi jau diezgan pazīstama. Vai tas nerada sarežģījumus ikdienā?

Cilvēki atpazīst, bet tas nav apgrūtinoši. Mūsu mentalitāte tomēr ir tāda, ka tev gluži neskrien pakaļ. Nav arī simts paparaci, kas nemitīgi ķerstītu. Tas man liekas forši, jo varu joprojām izbaudīt arī savu privāto dzīvi. Billijai Eilišai, kura ir mana vecuma un, starp citu, izdevniecības kolēģe, tā nav. Vienā no jaunākajiem mūzikas videoklipiem viņa filmējās tukšā lielveikalā, jo citādi viņa vairs nevar turp nokļūt. Tas šķiet biedējoši.

Ja vēl mazliet par Krievijas tirgu, tad tas, visticamāk, nozīmētu arī dziedāšanu krievu valodā. Kā noprotams, tev tā nebūtu problēma...

Absolūti nē. Es jau kopš mazotnes esmu augusi gan ar latviešu, gan krievu valodu. Problēma ir tā, ka daudzi krievi, kuri dzīvo šeit, uzskata, ka mums vajadzētu prast šo valodu tikai tāpēc, ka arī viņi šeit ir. Šajā valstī mūsu dzimtā valoda ir latviešu valoda, un tas būtu jārespektē.

Celties pirms sešiem

Bērnībā tu esi dzīvojusi Rīgā, pēc tam laukos un tad atkal Rīgā.

Es uzaugu Vecmīlgrāvī, 13 gados pārvācāmies uz Kalngali, 18 gados pārcēlos atpakaļ uz Rīgu. Es gan nesauktu Kalngali par baigajiem laukiem. Tā drīzāk ir miera osta, ciematiņš pie jūras. Man ļoti patīk daba, un tajā vietā varu labi atpūsties. Uz Rīgu pārvācos atpakaļ gan darbu dēļ, gan tāpēc, ka vēlējos sākt patstāvīgu dzīvi. Es spēju ātri adaptēties. Tajā pašā laikā mēdzu ilgoties pēc mājām, ja sanāk ilgāk būt kādā svešā vietā.

Uz Rīgas Kultūru vidusskolu tu braukāji no Kalngales?

Jā. Pirmos gadus braukāju no Vecmīlgrāvja, pēc tam jau no Kalngales. Cēlos 5.40, jo septiņos bija autobuss. Astoņos sākās stundas, kas turpinājās līdz vēlam vakaram. Bija nogurdinoši, bet pēc tam tu dzīvē vairāk novērtē sasniegto.

Kāpēc tu mācījies tieši Kultūru vidusskolā?

Tajā brīdī tā bija svaiga skola. Vecāki nolēma, ka mani labāk laist tur, nevis vidusskolā turpat Vecmīlgrāvī. Skola man ļoti patika. Tur tiešām bija daudz kultūras, bija iespēja mācīties dažādas valodas un izzināt dažādas kultūras. Es, piemēram, mācījos arī spāņu un ķīniešu valodu. Man ļoti patika tieši ķīniešu valoda, man vispār patīk Āzijas kultūra. Domāju kaut kad atsākt ķīniešu valodas mācības.

Nu, tas ir arī milzīgs popmūzikas tirgus! Pilnīgi iespējams, ka vērts aizdomāties arī tajā virzienā. Pēdējā vidusskolas gadā gan tu mācījies jau tālmācības vidusskolā Rīgas Komercskola.

Kāpēc tāda izvēle?

Tas vairāk tiešām saistīts ar tālmācību, kas ir lieliska iespēja tādiem jauniešiem, kuri tik agrā vecumā paralēli jau strādā. Tur bija diezgan daudz profesionālu sportistu, arī meitenes, kurām jau ir modeļu karjera un kuras strādā ārzemēs. Arī šī skola man daudz deva, varēju gan pabeigt vidusskolu, gan nepazaudēt iespēju darboties mūzikā. Tajā gadā man bija jāgatavojas pirmā singla un pirmā videoklipa izdošanai. Pati varēju organizēt savu laiku un pagūt visu izdarīt. Bija arī klātienes stundas, un bija forši satikt vienaudžus, kuriem dzīve rit līdzīgi un kuri tevi ļoti labi saprot.

Tava māsa Nikola veido modeles karjeru.

Jā. Māsa trīs gadus iet modeļu skolā, tagad jau nokļuvusi tā sauktajā new face programmā, kas nozīmē, ka viņa ir pamanīta, un atliek tikai turpināt krāt pieredzi. Kaut kad drīz viņa varētu sākt arī strādāt un, iespējams, pat doties, piemēram, uz kādu Āzijas valsti un piedalīties fotosesijās. Es priecājos, ka arī viņa jau agrā vecumā sākusi darīt vēl kaut ko. Es pat teiktu, ka viņa ir daudz trakāka, bezbailīgāka. Arī viņa mācījās Kultūru vidusskolā un pandēmijas laikā pārgāja uz tālmācības vidusskolu.

Vecāki jūs ir virzījuši un iedrošinājuši izpausties publiskās nodarbēs, skatuves mākslās...

Vecāki mums nekad nav uzspieduši darīt kaut ko konkrētu. Esam izmēģinājušas daudz ko. Pati esmu desmit gadus dejojusi tautas dejas, gājusi mākslas skolā. Tādā veidā tu nonāc pie tā, kas tevi ļoti aizrauj. Saproti, ka, hei, šis ir tas, ko es gribu darīt, man tikai sākumā nepieciešams vecāku atbalsts. Tagad jau tieku galā pati. Un priecājos, ka esmu vecākā māsa, kura pirmā gājusi cauri dažādām iespējām un var ieteikt vecākiem, kā labāk atbalstīt jaunāko māsu.

Vai tu pati turpini tālmācību augstskolā?

Esmu pirmā kursa studente RISEBA, studēju biznesa psiholoģiju. Varbūt īsti vēl nejūtu, ka tas ir tieši tas, ko vēlējos mācīties, bet nenožēloju, jo uzskatu, ka arī šī būs laba pieredze. Tad jau redzēsim, kā es to pielietošu nākotnē. Varbūt tas ir tāds plāns B.

"Universal" tevi pamanīja "Instagram".

Viņi tiešām mani pamanīja "Instagramā", jo nebaidījos parādīt, ka man patīk dziedāt, un publicēju dažādus klipiņus. Tas nebija ar nolūku, lai kāds mani pamanītu, man vienkārši patika padalīties ar to, ka es dziedu.

Līgums ar "Universal", visticamāk, atnāca tāpēc, ka savā vecumā esi guvusi jau lielu skatuves pieredzi daudzos starptautiskos vokālistu konkursos...

Pilnīgi iespējams, ka nostrādāja arī tas. Esmu piedalījusies vairāk nekā 70 vokālajos konkursos. Protams, sadarbība ar lielu izdevniecību ir lielāka atbildība nekā piedalīšanās konkursos, jo tev sevi jāparāda jau kā unikālu mākslinieku.

Tu pastrādāji arī radio EHR.

Tas arī bija ļoti forši. Vēl viena lieliska pieredze. Bija doma šo darbu arī turpināt, taču pandēmija piespieda visus paņemt pauzi. Es gan ceru, ka varēšu atgriezties radio. Īpaši interesanti bija intervēt citus cilvēkus, vadīt sarunu.

Arī gleznošana tev nav sveša.

Radošām personām patīk izpausties daudzpusīgi. Man ļoti patīk gleznot, lai gan kādu laiciņu neesmu to darījusi. Domāju, ka noteikti atsākšu. Es mācījos arī keramiku. Arī tā man ļoti patīk, vēlos turpināt veidot traukus.

Patrisha

Īstajā vārdā Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča.

Dzimusi 2001. gada 25. jūnijā Rīgā.

Starptautiskās mūzikas izdevniecības "Universal Music Group" māksliniece.

Pērn saņēmusi Latvijas mūzikas industrijas apbalvojumu "Zelta mikrofons" par labāko debijas ierakstu – minialbumu "Patrisha bija šeit".