Pārsteidzošās 1. maija saukļu pārvērtības Latvijas PSR laikā. Aizraujošs ceļojums pa vecajām avīzēm
Padomju laikā 1. maija svētki Latvijas avīzēs un žurnālos piedzīvojuši no pirmā acu uzmetiena nepamanāmas, bet zīmīgas transformācijas, par ko varam pārliecināties, šķirstot tā laika preses izdevumus. Pirmajā padomju gadā cilvēkiem skaidroja, kas tad īsti šajā dienā jāsvin, pēc desmit gadiem bez ierunām lika pakļauties “padomju kārtībai”, vēlākās desmitgadēs jau atļāva svinēt arī “pavasara svētkus”, bet pirms 30 gadiem par visu darbaļaužu solidaritāti jau bija aizmirsts.
Padomjaika 1. maija apsveikumi Latvijas žurnālos un avīzēs
Padomju okupācijas laikā Latvijas iedzīvotāji, tāpat kā šodien, ar nepacietību gaidīja 1. maiju, jo tā bija brīvdiena un varēja atvilkt ...
Padomju okupācijas laikā Latvijas iedzīvotāji, tāpat kā šodien, ar nepacietību gaidīja 1. maiju, jo tā bija brīvdiena un varēja atvilkt elpu pēc sparīgās un nogurdinošās darbadienu rosmes: sākt rušināties mazdārziņā, nospodrināt logu rūtis mājās, doties pastaigā vai vienkārši tāpat gulšņāt dīvānā. Daudziem gan šajā dienā neiznāca laiskoties, jo bija agri jāceļas, lai pierakstītos obligatoriski brīvprātīgajās demonstrantu rindās par godu Starptautiskajai darbaļaužu solidaritātes dienai.
Jauns.lv ielūkojas Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkās krātuvē "periodika.lv" un piedāvā Latvijas PSR presē publicēto apsveikumu klāstu pirms 80, 70, 60, 50, 40 un 30 gadiem izlasi. Uzskatāmi var redzēt, kā šie svētki pa desmitgadēm transformējušies.
1941. gada 1. maija parāde Uzvaras laukumā Rīgā:
1941. - pirmajā padomju okupācijas gadā, Latvijas pilsoņus nācās pieradināt pie jaunajiem padomju svētkiem. 1951. gadā bez ierunām vajadzēja sekot Staļina konstitūcijas pēdās. Vēlākajās desmitgadēs vārdu salikumu “starptautiskā darbaļaužu solidaritāte” papildināja jau daudz brīvāk traktējamiem “pavasara un darba svētki”, līdz 1991. gadā vairums laikrakstu, protams, izņemot komunistu “Cīņu”, jau 1. maiju vienkārši sauca par Darba svētkiem un pirmāk uzsvēra, ka tā ir Latvijas Republikas Satversmes sasaukšanas diena 1922. gadā, un Latvijas tautai 1. maijā būtu jāsvin tieši šie svētki. 1991. gadā no laikrakstu un žurnālu galviņām un pasītēm bija jau nozudusi arī sakrālā lūgšana “Visu zemju proletārieši, savienojoties!” Latvijas tautu atkal sāka pieradināt pie citādākas 1. maija svinēšanas.
Kinožurnāls “Padomju Latvija” par 1974. gada maija svinībām:
Darba svētki, ko starptautiski vairāk dēvē par Starptautisko strādnieku dienu, ir svētki, kurus pārsvarā organizē arodbiedrības, sociāldemokrāti, sociālisti un komunisti. Šo datumu par svinamdienu izvēlējās Otrā Internacionāle (1889. gadā dibināta starptautiska sociālistiska kustība), lai pieminētu Hejmārketas slaktiņu Čikāgā (ASV), kad tur 1886. gada 4. maijā notika sadursmes starp astoņu stundu darbadienas aizstāvjiem un policiju, un vairāki cilvēki gāja bojā. Padomju laikā šos svētkus oficiāli sauca par Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes dienu. Šos svētkus atzīmē vairumā pasaules valstu, taču laika gaitā tiem piešķirta negatīva ideoloģiska aura, kāda gaisā virmo vēl joprojām.
1989. gadā 1. maija demonstrācijās jau “saķērās” cīnītāji par neatkarību un viņu pretinieki:
