Eduarda Smiļģa un Edvarta Virzas elitārais vaļasprieks
Eduards Smiļģis pazīstams kā izcils režisors, taču krietni mazāk zināms ir fakts, ka viņš prata pilotēt lidmašīnas. Režisors brīvos brīžos labprāt izmeta kādu loku Latvijas debesīs un reizēm izvizināja arī savu draugu rakstnieku Edvartu Virzu nelielā gaisa ekskursijā līdz tā dzimtas mājām Billītēm.
Iespējams, par šo Smiļģa dzīves lappusi mēs neuzzinātu, ja vien Virzas mazdēls Eduards Liekna kādudien starp daudzajām ģimenes fotogrāfijām nebūtu uzgājis vienu, kas ļoti atšķīrās no visām pārējām. Tajā redzami divi nopietni vīri aviatoru tērpos, stāvot pie aeroplāna. Viens no šiem vīriem ir Edvarts Virza, bet otrs – Eduards Smiļģis.
“Septiņdesmitajos gados, kārtojot vecās fotogrāfijas, uzgāju šo te dīvaino bildi. Tik daudz sapratu, ka tā nav salona bilde un ir patiešām uzņemta brīvā dabā lidlaukā. Tolaik vēl bija dzīva vecāmamma (dzejniece Elza Stērste – red.), tādēļ prasīju viņai, kas tā ir par bildi. Viņa teica, ka šis attēls uzņemts Spilves lidlaukā. Vectēvs kopā ar Smiļģi laiku pa laikam esot no turienes lidinājušies un vasarā reizēm atlidojuši līdz Billītēm. Kur nosēsties tur nebija, tādēļ parasti apmeta ap māju līkumu un no lidmašīnas nometa manai mātei kādu kārumu. Tas kārums jau nebija kaut kādi saldumi, bet gan laša gabaliņš. Nometa to un lidoja atpakaļ. Pa taisno jau Spilves lidlauks no Billītēm būs kādi 40 kilometri, nekāds gaisa gabals, tā teikt, nav… Vectēvs jau tur bija tikai pasažieris divvietīgajā lidmašīnā. Pie stūres vienmēr sēdēja Smiļģis,” stāsta Virzas mazdēls.
Pa kuru laiku tad režisors bija paspējis apgūt aviatora iemaņas? Izrādās, cara laikā Smiļģis ir mācījies Gatčinas aviācijas skolā, kas atrodas netālu no Pēterburgas. Cik zināms, viņš kā lidotājs bija piedalījies arī Krievijas pilsoņu kara cīņās. Tiesa, tajā pusē, ko no mūsdienu skatpunkta mēs sauktu par nepareizo – pie sarkanajiem. No otras puses, ļoti iespējams, ka tieši šī biogrāfijas epizode Smiļģim četrdesmitajos gados palīdzēja izvairīties no represijām, jo karošana sarkano pusē jaunās varas acīs noteikti skaitījās pluss.
“Pēc izglītības viņš, cik zinu no vecāsmammas teiktā, bijis aviācijas inženieris. Katrā ziņā lidotāja tiesības viņam noteikti bija. Atceros, ka vecāmamma ar smiekliņu man teica: nu, jā, Smiļģis jau ir pabeidzis Krievijā aviācijas augstskolu, plus vēl divu mēnešu fiksos režisoru kursus Maskavā… Bet, ja cilvēks ir talantīgs, tad ir! No šā viedokļa var saprast Smiļģa lieluzvedumus, kuriem viņš pats projektēja skatuves mašinēriju un taisīja debesu brīnumus. Uzvedumi tiem laikiem bija grandiozi! Un viņš taču visu to darīja pats! Smiļģis arī pats projektēja savu māju, tagadējo Teātra muzeju. Arhitekti saka, ka no arhitektūras viedokļa tur nekādas kļūdas nav atrodamas. Virzas Billītes savulaik bija sarkana vienstāva ķieģeļu māja, bet Smiļģis bija tas, kurš uzprojektēja otro stāvu. Šodienas Billīšu veidols ir Smiļģa veidots,” teic Eduards Liekna.
Ja vēlies uzzināt par rasola izcelšanos, alkometriem padomju laikos, filmas "Teātris" aizkulisēm, bēdīgi slaveno RAF un daudz ko citu, lasi izdevuma "100 Latvijas Noslēpumi" 3. sērijā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.
