Sējot nāvi un postu: atskats uz Džeimsa Bonda sastrādāto 25 filmu laikā
Kaut gan Džeimss Bonds neapšaubāmi ir viens no harismātiskākajiem ekrāna varoņiem, reālajā dzīvē viņa darba metodes noteikti novestu līdz neskaitāmiem starptautiskiem skandāliem un tiesas procesiem. Jo, palūkojoties uz aģenta 007 veikumu bezkaislīgi, nākas atzīt, ka mūsu priekšā ir masu slepkava un kultūrvēsturiskā mantojuma iznīcinātājs, kurš turklāt piekopj visai izlaidīgu dzimumdzīvi. Sagaidot Bonda jauno grāvēju, Deviņvīri noskatījās visas bondiānas filmas, un nu mēs esam gatavi sniegt savu spriedumu par superspiega patieso seju.
Licence nogalināt
Sāksim ar Bonda upuriem. Sausa statistika liecina, ka 25 filmu laikā viņš ir nogalinājis vismaz 378 cilvēkus. Te jāpiezīmē, ka šajā skaitā iekļauti tikai tie personāži, par kuru bojāeju nav nekādu šaubu nav, jo viņus Bonds ir nošāvis, nodūris, nožņaudzis, noslīcinājis vai vēl kādā citā veidā nosūtījis uz viņpasauli. Taču šajā statistikā nav iekļauti visi tie, kuri iznīcināti kopā ar lieliem objektiem, piemēram, uzspridzinot rūpnīcu vai sagraujot māju; mums vienkārši nav informācijas par to, cik cilvēku atradās ēkās traģēdijas brīdī. Cik cilvēku Bonds sakropļo vai nodara viņiem dažādas pakāpes miesas bojājumus, nav iespējams pat saskaitīt, taču viņu skaits noteikti pārsniedz pustūkstoti. Bet par minētajiem 378 upuriem gan varat nešaubīties – šo rindu autors patiešām pavadīja pie televizora ekrāna vairākas dienas, noskatoties visas bondiānas filmas un pierakstot Bonda nodarītos postījumus.
Vidējais vienā filmā Bonda pašrocīgi nogalināto cilvēku skaits svārstās starp 16 un 20. Ir gan arī kāds izņēmums: filmā Man With a Golden Gun aģents 007 nogalina tikai vienu (!) cilvēku – galveno ļaundari, protams. Jāuzsver, ka īpaši asinskārs Bonds kļūst pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad aģentu uz ekrāna sāka atveidot Pīrss Brosnans, kuram nebija problēmu divu stundu laikā nožmiegt pat 30 oponentus. Kad Brosnanu nomaina Daniels Kreigs, likās, aģents 007 ir samazinājis apgriezienus, jo Kreiga pirmajā filmā Casino Royale Bonds nogalināja tikai 12 cilvēkus. taču tālāk viss aizgāja vecajās sliedēs, un ar katru nākamo filmu upuru skaits pieauga – 17, 19, 25 upuri. Varam slēgt derības, vai jaunajā grāvējā tiks uzstādīts jauns rekords un līķu skaits sasniegs trīsdesmit.
Spridzināt un šaut
Neremdināmā asinskāre būtu pusbēda, ja vien tai komplektā nenāktu arī pilnīga vienaldzība pret kultūras un vēstures mantojumu. Dzenot pēdas kārtējam ekrāna ļaundarim, Bonds absolūti nerēķinās ar mierīgajiem iedzīvotājiem un gatavs sagraut visu savā ceļā. Piemēram, sastapis vienu no nelabvēļiem Venēcijas stikla muzejā, Bonds nekavējoties iesaistās kautiņā un sadauza nenovērtējamu 15. gadsimta vāzi. Vēl postošāks izvēršas Bonda izbrauciens Sanktpēterburgas ielās ar tanku T-72 – šis skats visu UNESCO valdi var novest līdz infarktam, jo tiek nodarīti bojājumi vairākām senām ēkām un sagrauts viens piemineklis. Venēcijā Bonda un slikto puišu cīņas laikā tiek sagrauta sena ēka, Stambulā izdemolēts tirgus un pamatīgi sabojāts vilciena sastāvs, vēl viena sena ēka sagrauta Meksikā – pēdējās epizodes ir tikai no Daniela Kreiga atveidotā Bonda veikuma. Jāteic, ka Šona Konerija un Rodžera Mūra Bondi šajā ziņā bija prātīgāki un tādu postažu aiz sevis neatstāja; galvenokārt gan tāpēc, ka viņu laikā filmēšanai nebija atvēlēts tik grandiozs budžets.
Īpašas pieminēšanas vērtas ir Bonda attiecības ar transporta līdzekļiem. Brīžam rodas iespaids, ka tehniku aģents vienkārši neieredz – ar tādu neatlaidību viņš iznīcina automašīnas vienu pēc otras. Savu 25 sēriju karjeras laikā Bonds ir iznīcinājis (tieši vai izraisot satiksmes negadījumus) vismaz 84 sev nepiederošas automašīnas. To skaitā ir bijuši astoņi mersedesi, 11 žiguļi, 18 policijas automašīnas, viens poršs, viens jaguārs, trīs ferrari, trīs reindžroveri, 12 kravas automašīnas un viens katafalks. Plus divi autobusi, četras amfībijas uz gaisa spilvena, divas bruņumašīnas, viens vilciens, 11 motorlaivas, trīs zemūdenes, viens tankkuģis, viens batiskafs un viens moderns ar stealth tehnoloģijām aprīkots kuģis. Aviotransportu šajā tehnikas kapsētā pārstāv 11 helikopteri, septiņas lidmašīnas un viens dirižablis.
Meiteņu izvēle
Katrā filmā Bondam pie sāniem ir vismaz divas meitenes, ar kurām attiecības parasti ļoti ātri no darījumu kontaktiem pāraug intīmajos. Statistika liecina, ka 25 filmu laikā aģents 007 ir 49 reizes stājies gadījuma dzimumsakaros. Pārskatot viņa meiteņu sarakstu, jāsecina, ka izteiktu vēlmju seksa ziņā Bondam nav. Visas savas nu jau 58 gadus ilgās ekrāna spiega karjeras laikā aģents ir bijis izteikts heteroseksuālis un pat mūsdienu politkorektajā laikmetā nav atļāvies kaut nelielus eksperimentus ar sava dzimuma pārstāvjiem. Bet gan jau viss vēl priekšā.
Divdesmit gadījumos viņa gultasbiedrenes ir bijušas brunetes, 14 gadījumos – blondīnes, 14 gadījumos – tumšmates, vienreiz – rudmate. Arī nacionālajā un etniskajā ziņā Bondam nekādu robežu nav: viņa draudzeņu vidū ir četras krievietes (trīs no viņām VDK aģentes), divas japānietes, viena ēģiptiete, viena ķīniete un četras tumšādainas lēdijas. Pārējos gadījumos nacionālā piederība nav īpaši akcentēta. Meiteņu profesija un nodarbošanās vairumā gadījumu nav īsti skaidra, izņemot jau pieminētās trīs krievu aģentes, divas dakteres un vienu finansisti, kas gan beigās izrādās ienaidnieka aģente. Bonda draudzeņu vidū ir arī divas grāfienes, vienu no viņām savas kinokarjeras rītausmā viņš pat apņem par sievu.
Būt Bonda meitenei, bez šaubām, ir prestiži. Taču vienlaikus arī bīstami, jo statistika liecina, ka trešā daļa viņa meiteņu filmas beigas nesagaida – viņas novāc vai nu sliktie, vai arī pats Bonds, atklājis, ka jaunā draudzene ir saistīta ar sliktajiem zēniem.
Netikumi un izšķērdība
Dažās bondiānas filmās priekšniecība atļaujas aģentu mazliet pakritizēt – sak, varbūt tomēr nevajadzēja sarīkot grautiņu pilsētas centrā, vai nu nevarēja visu nokārtot kaut kā civilizētāk. Ieklausīties šajos ieteikumos gan Bonds nav ieinteresēts. Bet derētu, jo no britu nodokļu maksātāja viedokļa aģents 007 ir tīrā nelaime valsts budžetam – viņa uzturēšana un darba metodes izmaksā ārkārtīgi dārgi.
Pat ja neņemam vērā haosu un postījumus, ko Bonds allaž rada sev visapkārt, viņa attieksme pret sev uzticēto darba inventāru un finanšu līdzekļiem ir apbrīnojami vieglprātīga un robežojas ar nolaidību. Kaut gan par spiegošanas tehniku atbildīgais MI6 darbinieks ar segvārdu Q aģentam, izsniedzot jaunu automašīnu, kuras cena parasti pārsniedz 200 000 eiro, vienmēr piekodina to atdot atpakaļ veselu, Bonds šos aicinājumus sistemātiski ignorē. Ja arī atved auto atpakaļ, tad tādā skatā, ka pat autokapsētas darbinieks labi padomātu, vai tādu lūžņu kaudzi ir vērts ņemt pretī. Taču biežāki ir gadījumi, kad Bonds dārgo automobili vienkārši sadauza vai noslīcina.
Tikpat vieglprātīgi aģents izturas pret citām materiālajām vērtībām, ko viņam uzticējusi valsts un Viņas Majestāte. Kad filmā Casino Royale viņam tiek izsniegti desmit miljoni eiro dalībai pokera turnīrā, tad Džeimss sākumā savas pārliekās pašpārliecinātības dēļ tos paspēlē, bet, kad izdodas atspēlēties, tad krupjē ar vieglu roku uzdāvina miljonu. Piezīmēsim, ne savas, bet kroņa naudas! Bet atlikusos 150 miljonus atdod savai kārtējai draudzenei, kura izrādās blēde un visu naudu nodod sliktajiem. Tiesa, te gan daļa vainas jāuzņemas britu Finanšu ministrijai, kur šī kundze strādāja un bija ieguvusi pieeju tik lielām summām. Citā filmā Bonds uz spēles liek Lielbritānijas valdībai piederošu Faberžē olu, pirms tam to nesaskaņojis ar priekšniecību. Kazino aģents 007 ir diezgan biežs viesis, taču nekad nav fiksēts gadījums, kad par vinnētajām summām Bonds būtu atskaitījies priekšniecībai pat tad, kad nesankcionēti spēlējis uz valsts īpašumā esošām dārglietām. Attieksme pret naudu viņam vispār ir diezgan īpatnēja, jo, piemēram, nolaupījis lidmašīnu ar trim miljoniem dolāru, Bonds banknotes vienkārši izber okeānā tā vietā, lai ar šo naudu kaut daļēji kompensētu savas darbības radītos postījumus. Un, protams, ceļojot pa pasauli, Bonds vienmēr apmetas tikai pašās dārgākajās viesnīcās, ko atkal apmaksā Apvienotās Karalistes valsts budžets.
Morālās traumas
Pārlasot visu iepriekš teikto, sapratām, ka esam radījuši gaužām nelāgu priekšstatu par Džeimsu Bondu. Tāpēc pienācis laiks kaut ko teikt arī viņa aizstāvībai un pārkvalificēties no prokurora par advokātu.
Un tātad, godātā tiesa, aģenta 007 nosliecei uz vardarbību un disciplīnas pārkāpšanu ir attaisnojoši iemesli. Pati dzīve un darbs viņu ir padarījuši raupju un cietsirdīgu. Pirmajās filmās Bonds, lai arī bija diezgan cinisks, tomēr savas slepkavnieciskās tieksmes daudzmaz spēja kontrolēt, taču saskarsme ar sabiedrības padibenēm un liela kalibra maniakiem viņu ietekmēja nepārprotami negatīvi. Ar kādām tik metodēm sliktie varoņi ir mēģinājuši Bondu novākt! Viņu ir mēģinājuši noslepkavot gan ar elektriskā masāžas galda palīdzību, gan ar kosmonautu treniņiem paredzētu centrifūgu. Divreiz aģentu mēģināja izbarot haizivīm, vienreiz – krokodiliem. Viņam ir uzrīdīta indīga čūska, indīgs zirneklis un pat anakonda. Daži slepkavības mēģinājumi ir bijuši īpaši dārgi un ekstravaganti, piemēram, iesēdinot Bondu radiovadāmā helikopterā ar domu šo lidaparātu nogāzt. Citā gadījumā Bondu iesēdina lidmašīnā, kuras pilote izlec ar izpletni, cerot, ka bezpalīdzīgais aģents ies bojā aviokatastrofā. Viņu ir mēģinājuši nodurt ar zobenzivs izbāzni, nobraukt ar autoiekrāvēju, noslīcināt un noindēt, bet banāli mēģinājumi nošaut ir skaitāmi dučos. Dzīve nemitīgā stresā, pastāvīgi gaidot kārtējo uzbrukumu, noteikti ir atstājusi iespaidu uz aģenta 007 psihi, ar laiku padarot viņu par cietsirdīgu slepkavošanas mašīnu.
Katrā filmā Bondam nākas sastapties ar visbriesmīgākajiem noziedzniekiem, kuri lolo sevišķi izsmalcinātu noziegumu projektus, kam nereti jāvainagojas ar pasaules bojāeju. Bonda “klientu” vidū ir ļaudis, kuri plāno nolaupīt atombumbu, mainīt kodolraķešu lidojuma trajektoriju un nolaupīt padomju un amerikāņu kosmosa kuģus; visu šo izdarību mērķis ir izraisīt pasaules karu. Ir arī vīri, kuri cer radīt nāvējošu vīrusu un iznīcināt cilvēci ar īpašu toksīnu, izglābties ļaujot tikai izredzētajiem, kurus laikus transportē uz kosmisko staciju. Baiso plānu sarakstā ir mēģinājums iegūt kodolraķešu vadības bloku, applūdināt Silīcija ieleju un nolaupīt kodolraķetes, lai apšaudītu Maskavu un Ņujorku. Uz tik globālu plānu fona mēģinājumi aplaupīt Fortnoksas zelta glabātavu un radīt plašu narkotiku izplatīšanas tīklu liekas tīrais nieks.
Jāteic, ka globālie iznīcināšanas projekti vairāk bija raksturīgi agrīnajām Bonda filmām, bet, uz ekrāna parādoties Pīrsam Brosnanam un Danielam Kreigam, aģenta 007 oponentu plāni kļūst piezemētāki. Tagad ekrāna nelieši tīko sagraut Britānijas ekonomiku, izraisīt karu starp Lielbritāniju un Ķīnu, sagraut pasaules naftas tirgu, iznīcināt Dienvidkoreju, sagrābt Bolīvijas ūdens tirgu, likvidēt MI6 vadību un noplūdināt aģentu sarakstus. Nav vairs tā vēriena, kas bija Aukstā kara gados. Taču stress un vēlme nogalināt un postīt nekur nav pazudusi – par to mēs noteikti varēsim pārliecināties jaunajā Bonda filmā, kur aģents 007 ar jaunu sparu metīsies dauzīt automašīnas un likvidēt visus neģēļus.
Bez piecām minūtēm Bonds
Šons Konerijs, Rodžers Mūrs, Pīrss Brosnans un Daniels Kreigs – šie vārdi nāk prātā, pieminot Džeimsu Bondu. Taču varēja notikt tā, ka aģents 007 mums asociētos ar pavisam citiem aktieriem.
Ričards Tods
Bija ļoti reāli, ka ar klasisko Bondu mums asociētos nevis Šons Konerijs, bet gan Īrijā dzimušais Ričards Tods. Viņš bija ideāls kandidāts Bonda lomai, turklāt to atzina pats superaģenta “tēvs” Jans Flemings: vīrišķīgs, kara laikā piedalījies Normandijas desantoperācijā, pēc tam veidojis veiksmīgu karjeru Holivudā, izpelnoties Zelta globusu. Taču pirmās Bonda filmas laikā Tods bija aizņemts citā projektā, bet kinostudija nevēlējās gaidīt un vietā paņēma Koneriju...
Maikls Keins
Viņa kandidatūru Bonda lomai filmas veidotāji nopietni apsvēra sešdesmito gadu beigās, kad meklēja maiņu Šonam Konerijam. Taču beigu beigās no viņa pakalpojumiem atteicās, baidoties skatītājiem jaukt galvu, jo pirms tam Keins bija filmējies galvenajā lomā tolaik ļoti populārā filmā par britu slepenā dienesta aģentu Palmeru. Nebūs labi, ja Bondam vilksies līdzi Palmera ēna – nosprieda producenti un pateica Keinam “nē”.
Klints Īstvuds
Arī vesternu zvaigzne Klints Īstvuds varēja kļūt par Konerija mantinieku, taču šoreiz no Bonda lomas atteicās pats aktieris. Iemesls – Īstvuds uzskatīja, ka šai lomai der tikai britu aktieris, nevis amerikānis.
Mels Gibsons
Tautības dēļ no Bonda kandidātu loka izkrita arī Austrālijā dzimušais Mels Gibsons, kurš producentu uzmanības lokā bija parādījies astoņdesmito gadu beigās, kad vajadzēja maiņu iepriekšējam lomas atveidotājam Timotijam Daltonam. Šā paša iemesla dēļ neapstiprināja arī pēc filmas Kalnietis popularitāti ieguvušo franču aktieri Kristoferu Lambertu.
Ralfs Fainss
Deviņdesmitajos gados Fainss bija Brosnana konkurents uz Bonda lomu, taču zaudēja, jo tobrīd likās plašākai publikai pārāk nepazīstams. Vēlreiz pie Fainsa kandidatūras atgriezās jau pēc Brosnana ēras beigām, taču tad Fainss bija aizņemts citā filmā. Pēdējās bondiānas filmās gan Fainss beidzot parādās uz ekrāna, taču nu jau kā specdienestu kurators un MI6 šefs jeb M.
Līams Nīsons
Īru aktierim izmēģināt spēkus Bonda lomā piedāvāja deviņdesmitajos gados, taču viņš atteicās, jo nevēloties, lūk, kļūt par action filmu aktieri. Atteicās – un drīz vien devās filmēties tādos action gabalos kā triloģijā Nolaupītā...
Jūens Makgregors
Skotijā dzimušais Makgregors Bonda lomai būtu ideāls kandidāts, un viņš bija visai reāls variants Brosnana nomaiņai. Taču pilnīgi negaidot pats Makgregors no šā goda atteicās, uzskatot, ka filmēšanās bondiānā var kaitēt viņa turpmākajai aktiera karjerai, jo visiem viņš asociēsies tikai ar šo lomu. Velti viņš tā, jo, kā izskatās, Danielam Kreigam tas galīgi nav traucējis filmēties arī citos projektos.
