FOTO: Preiļu mākslinieks Aleksandrs Nesterjuks citam nederīgus lūžņus pārvērš par mākslu

Aleksandrs Nesterjuks nav mācījies nevienā mākslas skolā, nerunājot nemaz par Mākslas akadēmiju. Patiesībā pat parastajā vispārizglītojošajā skolā viņam gājis tā ne visai. Taču Aleksandram ir zelta rokas un apbrīnojama fantāzija, kas ļauj radīt apbrīnojamus mākslas darbus. Un izstādīt tos pašam piederošā galerijā, kas atrodas Preiļos un pērn ir atzīta par inovatīvāko tūrisma produktu Latgalē.

No dzelžu locīšanas līdz močiem

Jau kopš 15 gadu vecuma Aleksandrs piestrādājis tēva auto remontdarbnīcā – sākumā kā palīgs, vēlāk kā meistars. Labojis arī mašīnu virsbūves, un, kā pats saka, savā ziņā arī tā ir māksla – dauzītu mašīnu padarīt atkal skaistu un glīti nokrāsot. Jāņem arī vērā, ka tas viss notika deviņdesmitajos gados, kad rezerves daļu pieejamība ne tuvu nebija tāda kā tagad, un brīžam, lai izietu no situācijas, servisa meistariem nācās likt lietā izdomu.

Laika gaitā Nesterjuks nosprieda, ka vajag iet tālāk, ne tikai remontēt svešas mašīnas, bet arī uzbūvēt pašam sev motociklu. Taču nevis vienkāršu braucamo, bet tādu, kāda nebūs nevienam citam. Iznākumā divu gadu laikā tapa Aleksandra pirmais projekts – uz Kawasaki ielas motocikla bāzes būvētais Byčara. Kā pats saka, būvējot to, esot iedvesmojies no vērša. Vērsis vispār māksliniekam ir tuvs dzīvnieks, jo dzimis viņš Vērša gadā, tāpēc arī sava zīmola logotipā iekļāvis vērsi. Logotipu radījusi Alesandra sieva Alīna, kurai arī piemīt mākslinieka gēns, viņa ir ģimenes uzņēmuma māksliniece noformētāja, kura dara visus ar zīmēšanu saistītos darbus un izstrādā Nester Custom T kreklu dizainu; starp citu, ļoti stilīgi krekli, ko var iegādāties gan galerijas veikaliņā, gan internetā.

“Mums ar sievu ir izveidojies mākslas tandēms – es strādāju ar metālu, bet viņa izveidoja logo, visu zīmē, izstrādājusi arī dizainu visiem mūsu T krekliem. Mēs jau sen abi esam kopā: viņai bija 13, bet man 15 gadi, kad iepazināmies. Viņa mani ieraudzīja uz javas – un no pirmā acu uzmetiena iemīlējās,” smej Aleksandrs.

Kad Byčara bija gatavs, Aleksandrs tā pa īstam bija iejuties mākslinieka tēlā un ķērās klāt nākamajam projektam. Tas jau bija ar retro pieskaņu – no pusizjukuša vectēva 1968. gada motocikla Iž Jupiter uzbūvēts balts skaistulis, vārdā Matryosh. “Tagad to piedāvājām kāzām – varam izvizināt jauno pāri. Šovasar gan vīrusa dēļ piedalījāmies tikai trijās kāzās, bet pērn nodrošinājām ar transportu deviņas kāzas. Ar balto motociklu vedam līgavu, savukārt līgavainim uzbūvēju otru – melnu. Tad ar diviem motocikliem vizinām jauno pāri. Cik zinu, nekur citur Latvijā kaut ko tādu nepiedāvā. Bija gan gadījums, kad līgavainis palūdza, lai ļauj viņam sēsties pie stūres. Stāstīja, ka esot braucis ar kvadriciklu un visu zinot. Taču iznāca gandrīz YouTube sižets: kā viņš piedeva gāzi, tā mocis uzreiz rāvās uz priekšu – bet tur betona siena! Labi, ka pēdējā brīdī tomēr paspēja nobremzēt. Bija traki!”

Pats mākslinieks ar močiem vēl arvien ir uz “tu” – vasarās kopā ar sievu motocikla mugurā mēdz paceļot, bet pirms pieciem gadiem pievērsies motokrosam. Rezultāti arī ir – 2018. gadā amatieru iesācēju klasē viņš kļuva par Latvijas vicečempionu.

Metāla zvēri

Laika gaitā Nesterjuks ir uzbūvējis vēl pāris custom motociklus, un droši vien daudzi citi meistari tā arī būtu palikuši pie moču būvēšanas, jo vairāk tāpēc, ka Aleksandra pārziņā vēl joprojām ir arī mašīnu remontdarbnīca, kas arī prasa laiku. Tomēr pamodinātais mākslinieka gars prasīja savu.

“Pirmo skulptūru uztaisīju, kad pēc Matryosh būvēšanas palika pāri kaudze detaļu. Skatoties uz detaļām, kas bija izklātas uz grīdas, es sapratu, ka varu uztaisīt vērša skulptūru. Kaut kā saskatīju šajās detaļās to formu. Vēlāk jau bieži ir bijis tā, ka man ir kaut kāda ideja, un detaļas tad piemeklēju tieši tai. Skulptūru veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, piemēram, vienradzi es kopā liku astoņus mēnešus. Nav jau arī tā, ka pie skulptūrām es strādātu katru dienu; ik pēc kādām trim dienām nākas atpūsties, jo nav labi visu laiku elpot flekša un metināšanas aparāta radītos dūmus. Gadās, ka jau skulptūras veidošanas laikā saprotu, ka pietrūkst kādas konkrētas detaļas, tad paņemu pauzīti, kamēr atrodu to, ko vajag. Un gadās arī tā, ka kādai detaļai es ilgi nevaru atrast pielietojumu, līdz pēc četriem gadiem pēkšņi saprotu, ka, lūk, te ir tās īstā vieta!” skaidro Nesterjuks.

Vairāku gadu laikā Aleksandrs ir radījis desmitiem mākslas darbu, kurus vieno viena īpašība – tajos visos izmantotas automašīnu rezerves daļas. Visus mākslas darbus Nesterjuks rada viens pats, taču sagatavošanās procesā piedalās arī viņa remontdarbnīcas puiši – nomazgā, notīra un ar smilšu strūklu apstrādā skulptūrām nepieciešamās detaļas. Visas detaļas ir lietotas, tikai kādi pieci procenti ir jaunas.

Nesterjuka izdomu var tikai apbrīnot, jo mākslas darbu formas un izmēri ir visdažādākie – sākot no pāris simtus kilogramu smaga smaga vienradža, beidzot ar krēsliem un galda lampām. Ir arī metāla suns, krauklis, kaimans un pat žurka. Māksliniecisku piesitienu var just pat Nester Custom Art galerijas mazajā kafejnīciņā: galda piederumi tur tiek glabāti glīti nokrāsotā mašīnas cilindru blokā, skapīšu durvju rokturi darināti no uzgriežņu atslēgām, pie kafijas tiek piedāvāta šokolādes gabaliņi uzgriežņu vai skrūvju formā. It kā sīkumi, taču tieši tie galeriju padara tik īpašu – kur vien paskaties, atrodi kaut ko jaunu, kas liek sajūsmā noelsties. Pat tualete ir īpaša – tajā pie sienas piekārts mopēds Rīga 22, kam blakus stāv padomju laiku autoinspektora ķivere. Galerijā redzami vēl pāris mopēdi – perfekti atjaunoti, protams.

Mākslinieks bez diploma

Nekādas speciālās izglītības Aleksandram nav, tikai tīrs mākslinieka talants un izveicīgas rokas. Pats viņš saka: “Skolā mācīties man nepatika. Jau kopš bērnības labāk darbojos pa vectēva garāžu. Tēvs man uzdāvināja mopēdu, taču to vispirms vajadzēja pārkrāmēt un pārkrāsot. Ar to nodarbojos labprāt, patika arī braukāt ar mopēdu pa parku. Bet skolā gāja grūti – kad bija kāds kontroldarbs, tad vajadzēja izdomāt, kā izkulties bez nesekmīgas atzīmes. Vot, tā bija māksla! Vēlāk arī remontdarbnīcā vajadzēja domāt, kā no nekā atjaunot sadauzītu auto buferi. Tagad visas detaļas var viegli dabūt internetā, bet tad ne tuvu tā nebija. Nācās iedarbināt iztēli. Tā laikam arī veidojās mākslinieka raksturs. Starp citu, zīmēt es nemāku, visu taisu pēc savas iztēles. Skatos uz dzelžiem un domāju, ko tur varētu uztaisīt. Vispirms jāizdomā, kā jāveido karkass, pēc tam jau jāpiedomā pie sīkumiem.”

No kā viņa Nester Custom Art galerija pārtiek? Vasarā diezgan labus ienākumus nes apmeklētāji – ja jau tūristi ir atbraukuši līdz Preiļiem, tad diezgan droši, ka viņu ceļš vedīs arī ciemos pie Nesterjuka, jo viņa galerija ir viens no ievērojamākajiem apskates objektiem pilsētā. Otrs ienākumu avots ir mākslas darbu pārdošana, kaut gan skaidrs, ka lielās skulptūras nekādas lētās nevar būt, jo tajās ieguldīts ļoti daudz laika un darba. Lielāks pieprasījums ir pēc īpaša dizaina mēbelēm, ko Aleksandram palaikam kāds pasūta, tās nav tik dārgas. Piemēram, īpaši darinātu šaha galdiņu ir pasūtījis Rīgā esošais Porsche centrs. Nākotnē Nesterjuks domā pat par filiāles izveidošanu arī kādā citā valstī. Ja nu kādu interesē, tad Nester Custom Art tapis galdiņš maksās no 200 eiro, krēsls – no 150 eiro, lampas – no 100 eiro.

Ir bijuši gadījumi, kad ekskursanti, Nesterjuka mākslas iejūsmināti, ir gatavi viņam piegādāt vecas detaļas un pat motociklus un mopēdus. Sak, tas vecais lūznis mētājas šķūnīti, es tāpat ar to neko neizdarīšu, labāk atbrauc un paņem to – gan jau kaut kur noderēs. Un, kā redzam, noder arī!