foto: Ķeguma novada tūrisma ceļvedis
Jumpravas pagastā atklājas Hitlera tilta balsti. Nezināmais Latvijas noslēpums
No aizmirstības atklājušies nesen vēl brikšņos un krūmos paslēpušies kara laikā uzspridzinātā tilta pār Daugavu balsti Jumprava pagastā.
2020. gada 19. decembris, 07:02

Jumpravas pagastā atklājas Hitlera tilta balsti. Nezināmais Latvijas noslēpums

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Netālu no Klidziņas Daugavas labajā krastā un Jaunjelgavas tās kreisajā krastā no brikšņiem un krūmiem attīrīti kādreiz varenā tilta pār Daugavu balsti. Līdz šim vairums par tādu pat nenojauta. Tilts 1942. gadā tika celts pēc nacistu vadoņa Ādolfa Hitlera pavēles kā Berlīnes-Helsinku maģistrāles sastāvdaļa. Tomēr tas satiksmei nokalpoja tikai pāris gadus – 1944. gadā, uzbrūkot sarkanarmijai, hitlerieši to uzspridzināja.

Latvijā visiem labi zināmi pāris tilti-spoki, kas radušies 2. pasaules kara rezultātā. Piemēram, kara laikā sagrautā Zemgales tilta balsti līdzās Rīgas Dzelzceļa tiltam vai “tilts uz nekurieni” pāri Abavai Tukuma-Kabiles ceļa malā, kuru cēla Tukuma-Kuldīgas dzelzceļa vajadzībām, bet kura celtniecību tā arī nepabeidza 2. pasaules kara dēļ. Pirmā tilta balstus tagad savām instalācijām izmanto laikmetīgās mākslas meistari, bet otro tiltu iekļauj Latvijas neparastāko tūrisma objektu ceļvežos. Tomēr Latvijā ir vēl kāds 2. pasaules kara dēļ radies tilts-spoks, par kuru zinām mazāk vai gandrīz nemaz.

1942. gadā hitlerieši uzbūvēja tiltu pāri Daugavai, kur tagad uz augšteces pusi Daugavas labajā krastā atrodas atpūtas komplekss “Klidziņa”, bet kreisajā krastā – Jaunjelgava. Tas savienoja tagad Vecumnieku novadā  esošo Taurkalni (uz to ir pagrieziens no autoceļa Vecumnieki–Subate pie Valles) ar Rīgas–Daugavpils šoseju Jumpravas pagastā.

Tiltu 1942. gadā esot uzcēluši pēc Ādolfa Hitlera pavēles kā Berlīnes-Helsinku automaģistrāles sastāvdaļu. Tomēr 1944. gadā, uzbrūkot PSRS karaspēkam, vācieši atkāpjoties tiltu uzspridzināja.

Tam bija arī liela militāra nozīme. Taurkalnē atradās Ļeņingradas frontei paredzētās munīcijas noliktavas un tiltu izmantoja militārām piegādēm. Tādēļ, visticamāk, šai būvei bija piešķirts visstingrākās slepenības statuss un par to atrodamas tikai niecīgas informācijas drumslas. Internetā rodami tikai pāris teikumi par to.

Ķeguma novada tūrisma ceļvedī rakstīts: “Tilts tika uzbūvēts 1942. gadā, spriežot pēc fotogrāfijām - vasarā pēc Ādolfa Hitlera pavēles autostrādes Berlīne-Helsinki izbūves ietvaros. Tilts un autostrāde, iespējams, bija jau izprojektēti iepriekš”.

Netālu esošo Radžu saimniecības (Jumpravas pagastā) īpašnieki nu no krūmiem attīrījuši trīs kādreizējā tilta balstus, kas atrodas krastā. Tilts esot uzspridzināts, vāciešiem atkāpjoties 1944. gadā. Ir mutvārdu liecības, ka spridzināšanas brīdī uz tilta ir bijuši divi padomju tanki. Laivotāji dalās atmiņās, ka vēl pirms dažiem gadiem, laivojot pa upi, nekas par tilta eksistenci no Daugavas puses neliecināja.
 
Pirms vairāk nekā desmit gadiem interneta forumos par šo noslēpumaino tiltu varēja lasīt:

“Tilts ir bijis lejpus Jaunjelgavas, apmēram Jumpravas rajonā vai augstāk. Dzirdēju, ka friči to 2. pasaules kara laikā uzcēluši, lai saīsinātu ceļu uz fronti un labi sargājuši. Sarkanais partizāns Otomārs Oškalns nekādi neesot varējis uzspert gaisā. Tā tilta uzbrauktuves uzbērumu varēja vēl kādus padsmit gadus atpakaļ redzēt, braucot pa Daugavpils šoseju un skatot pretējo krastu”.

“Kara laikā friči tiltu uzcēla aptuveni sešos mēnešos tiltu ar kādiem sešiem akmens balstiem un koka virsbūvi (aptuveni piecas brusu kārtas). Tilts savienoja Taurkalnes ceļu (Taurkalnē atradās Ļeņingradas frontei paredzētās munīcijas noliktavas) ar Rīgas-Daugavpils autoceļu. Tilts esot bijis paplats - pa to braukuši pāri arī friču panzeri (tanki “Panzerkampf”). Tajos gadījumos notikusi vienvirziena kustība, pārējā laikā - divvirzienu. Tiltu 1944. gadā gaisā uzrāva friči, lai uzbrūkošā sarkanā armija netiktu pāri tiltam. Pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākumā notikusi atlikušo akmens balstu (kuri atradās ūdenī) spridzināšana, lai netiktu apdraudēti pa upīti kursējošie kuģīši”.