Kā vēl pavisam nesen latvieši svinēja Ziemassvētkus: mistiskās un piemirstās tradīcijas
Vēl pirms gadiem deviņdesmit, kad omulīgais resnvēderis ar balto bārdu - sarkanajā mētelī tērpies Ziemassvētku vecītis svinēja savu pirmo dzimšanas dienu, latvieši svētkus atzīmēja daudz dīvainākā noskaņā – dziedot svētku meldijas kapsētās. Savukārt pirms 50 gadiem svētku vakarā visā padomju savienībā dungoja maestro Raimonda Paula “Zilos linus”. Jauns.lv apkopoja piemirstus, bet visnotaļ mistiskus un brīnumainus faktus par latviešu Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām pēdējo simts gadu apaļajās desmitgadēs.
Pirms 40 gadiem latviešu komunisti svētku nosaukumu pavēlēja rakstīt ar mazo burtu divos vārdos – “ziemas svētki”, bet desmit gadus vēlāk viņi kažoku jau bija pārmetuši uz otru pusi un Atmodas vēsmās pēkšņi bija radušies “Ziemassvētki”. Un pie visa vainīga bija Aspazija un Lilitas Ozoliņas aktiermeistarība…
1980. gadā tagadējais augstskolu pasniedzējs un mediju eksperts Ainars Dimants “Padomju Jaunatnē” latviešiem mācīja pareizās Ziemassvētku tradīcijas. 1940. gadā laikam bija visdīvainākās Ziemassvētku brīvdienas Latvijas vēsturē – oficiāli brīvdienas bija, bet svētku nebija! Pirms 100 gadiem arī plosījās pandēmija, bet visi skrēja uz kinoteātriem skatīties pirmo latviešu mākslas filmu. Pirms 20 gadiem nekādas pandēmijas gan nebija, bet robeža ar Igaunija bija daudz ciešāk noslēgta nekā pašlaik, un Valkā/Valgā Ziemassvētkus pat nevarēja nosvinēt vienas mājsaimniecības ietvaros. Bet pirms 30 gadiem latviešiem pēc vairākiem gadu desmitiem atkal piešķīra Ziemassvētku brīvdienas, un tās steidza izmantot atturībnieki, kuri Vērmanes parkā noorganizēja skanīgu bezalkoholisko eglīti.
Šie un daudzi citi fakti liecina par apbrīnojamām svētku svinēšanas tradīcijām. Pēdējā simtgadē mūsu ziemas saulstāvju svinēšanas tradīcijas bieži vien ir mainījušās līdz nepazīšanai – par 180 grādiem.
