2020. gada 8. novembris, 05:46

Ulmaņa dzīvību izglāba viņa adjutanta drosme. Leģendām apvīti neveiksmīgi atentāti

Andris Bernāts

"Patiesā Dzīve"

Cīņā par varu reizēm lietā tiek liktas pavisam radikālas metodes, ieskaitot slepkavības. Valsts ietekmīgu amatpersonu vai sabiedrisku darbinieku likvidāciju parasti īsteno ar ideoloģisku vai politisku pamatojumu.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Arī Latvijā savulaik gatavoja politiskas slepkavības, mēģinot nogalināt gan Kārli Ulmani, gan Vili Lāci. Savukārt lielās padomju valsts turpmāko virzību varēja ietekmēt uzbrukumi pret stagnācijas garantu Leonīdu Brežņevu un perestroikas aizsācēju Mihailu Gorbačovu.

Vēstures grāmatas vēsta, ka pirmā dokumentētā politiskā slepkavība notikusi 586. gadā pirms mūsu ēras, kad ticis noslepkavots Babilonijas valdnieka Nebukadnecara II ieceltais Jūdejas pārvaldnieks Gedālijs ben Ahikams. Atentāts bijis liktenīgs – tas novedis pie ebreju valsts likvidācijas. Tāpat no vēstures zinām par citu ietekmīgu vīru slepkavībām – savulaik likvidēja gan Maķedonijas valdnieku Filipu II, gan Romas imperators Jūliju Cēzaru.

foto: scanpix
Austroungārijas princis Francis Ferdinands

Gadās, ka atentātiem ir milzīgas un katastrofālas sekas. Piemēram, kad 1914. gada 28. jūnijā Sarajevā tika nogalināts Austroungārijas princis Francis Ferdinands, sākās Pirmais pasaules karš. Atentāts kā politiskas problēmas risinājums agrāk sevišķi iecienīts bija Amerikā, kur nogalināti pavisam četri prezidenti.

Trillera cienīgi notikumi risinājušies arī šaipus okeānam, cenšoties likvidēt gan Latvijas, gan PSRS vadītājus.

Nākamā lapa: Kārlis Ulmanis pagrīdnieku ielenkumā